Redakcijas sleja

Kad malā stāvētāji nedrīkstam būt...
Kad malā stāvētāji nedrīkstam būt...
Okupācijas laikā diena, kad mātēm bija jāpavada savi dēli dienestā, nebūt nebija tā laimīgākā. Arī manus vienaudžus un laikabiedrus sūtīja gan uz Ķīnas robežām, gan Afganistānu, gan daži no paziņu loka neatgriezās no Čehoslovākijas... Nemaz jau nerunājot par baisajiem stāstiem par ”ģedovščinu” un citu veidu pazemojumiem. Iebildumi pret jebko tolaik nepastāvēja. Nu situācija ir mainījusies,...

Nākotnes atslēgas – mūsu prātos
Nākotnes atslēgas – mūsu prātos
Laikā, kad atzīmējam dzejnieka Jāņa Baltvilka 80. gadu jubileju, jau atkal nākas aizdomāties par literatūras nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Un pirmais, kas ataust atmiņā, ir stāsts nevis par dzeju, bet par kādu atgadījumu, kad slavenais sers Artūrs Konans Doils, nolēmis “nogalināt” savu detektīvstāstu varoni Šerloku Holmsu, 1893. gadā uzrakstīja stāstu «Pēdējā problēma» – jo Holmss esot...

Pietrūka stāstu... un arī zināšanu
Pietrūka stāstu... un arī zināšanu
Mēs – žurnālisti, gluži tāpat kā skolotāji, tūrisma gidi, reklāmas un mārketinga cilvēki, par mazu un vidēja vecuma bērnu vecākiem pat nerunājot, ļoti labi zinām, cik svarīgs ir kādas vietas un lietas stāsts. Bieži, ja ne teju vienmēr, tieši tas pievērš mūsu uzmanību, veido priekšstatu, atmiņas, sajūtas, viedokļus un galu galā arī izpratni par notiekošo....

Lauku ainava mainās...
Lauku ainava mainās...
Braucot ekskursijās pa Latviju, aizvien retāk ganībās pamanām govis. Šur tur gan redzami gaļas liellopu pulciņi. Autobusā nereti dzirdam, kā vecāki bērniem pāris ceļmalā ganībās piesietās gotiņas rāda kā kādu brīnumu. Arī man pazīstamā saimniece, kur vedu savus mazbērnus iepazīstināt ar lauku dzīvi, pagaršot īstu lauku pienu, krējumu, biezpienu un sviestu, gatavojas savas pāris govis...

Ir jau skaisti, bet... apdomai jābūt
Ir jau skaisti, bet... apdomai jābūt
Mazliet paceļojot pa Latviju, raisās dažādas pārdomas. Iespējams, tās ierastākās, kam apstiprinājumu gūstu atkal un atkal no jauna: ka mūsu dzimtene ir līdz asarām aizkustinoši skaista! Ka te joprojām ir tik daudz neizzināta, nepagūta, neizbaudīta! Ka... savas Latvijas iepazīšanai var arī nepietikt laika... Bet ir jau arī daudz citu atziņu, kas, ar tādu kā skatu...

Eseja par “štruntu šopingu”
Eseja par “štruntu šopingu”
Šī tēma droši vien jau daudz pārspriesta un, iespējams, ar savām pārdomām te neatklāšu nekādu “jaunu Ameriku”, bet pēc kādas publikācijas izlasīšanas vienā no vadošajiem Latvijas interneta portāliem, tomēr jutos pietiekami “dvēselē kustināts”, lai paustu arī savu viedokli. Publikācijas virsraksts saturēja frāzi “štruntu šopinga neredzamā puse” un, kam nav slinkums un nav žēl naudas, paši...

Kāpēc atkal tik daudziem nav veicies?!
Kāpēc atkal tik daudziem nav veicies?!
Sen pagājuši tie laiki, kad eksāmenus 9. klasē kārtojām, tā teikt, par vienkāršo. Mācījāmies, kalām biļešu biļetes, rakstījām špikeru kaudzes, gājām uz konsultācijām un, protams, uztraucāmies, pārdzīvojām, lai tikai šo dzīves pārbaudījumu ar godu aizvadītu. Par laimi mūsu laikā atbilde bija ātra – mutiskajā eksāmenā uzreiz, rakstiskajā – pēc pāris dienām. Un – secīgi –...

Taisnīgums ir izdevīgs visiem
Taisnīgums ir izdevīgs visiem
Vai jums nav gadījies, ka aizdomājieties par kādu lietu, meklējat atbildes uz, kā pašam šķiet, ļoti būtiskiem jautājumiem, un pēkšņi pēc īsāka vai garāka laika, bet jūsu sarunā pašam ar sevi ”iesaistās” kāds radio vai televīzijas radījums, par to dzirdat spriežam kolēģus vai ieraugāt kādu gluži vai tieši jums domātu interviju avīzē vai žurnālā? Manas pēdējo...

Lai top un pārtop!
Lai top un pārtop!
Jāatzīst, ka pat tikai īsu brīdi esot ārpus Latvijas aktuālo ziņu plūsmas, atpakaļmetiens tajā brīžiem paseklajā peļķītē var būt arī sāpīgs. Politiskās intrigas. Ģeometriskā progresijā un visos virzienos pieaugošā neiecietība, kas īpaši agresīvi izpaužas sociālajos tīklos. Sīkas, kā arī pavisam lielas nebūšanas, piemēram, Rail Baltica izbūve, kas solās sasprūst uz ilgāku laiku. Par to pēdējo...

Bites pārdomas
Bites pārdomas
Tas, ka laiks paskrien gluži vai vēja spārniem, ir ne vien vecs un maķenīt novazāts teiciens, bet arī mūsdienu trakajā informācijas plūsmā aizvien skaudrāk jūtams fakts. Mēs ar to saskaramies, plānojot darāmos darbus, un šausmās saķeram galvu, ka tūlīt tūlīt kaut kam pienāks kārtējais termiņš, bet tikko taču tas likās vēl tik tālu!... Mēs to...

Kas cilvēkam prātā?!
Kas cilvēkam prātā?!
Kad pagājušajā piektdienā pamanīju trimmerētāja nokapāto zālīti Kurzemes ielā, nepamanīju, kas nodarīts posts arī pašām liepiņām – to uzzināju vēlāk. Bet, kad otrdienas laikrakstā par to uzrakstījām, mums piezvanīja vairāki lasītāji un norādīja, ka tieši šādi jau gadiem tiek postīti pilsētas koki un visnepatīkamākais šajā ziņā esot tas, ka neviens šiem darbiem neseko līdzi. Piemēram,...

Ceram uz mieru un valsts nākotni
Ceram uz mieru un valsts nākotni
Varētu teikt, ka pēcvēlēšanu pirmā nedēļa iesākusies ar labām ziņām. Pati galvenā – vēlēšanu rezultāti nudien iepriecina un liecina par mūsu sabiedrības briedumu. Pirmsvēlēšanu periods radīja bažas, jo varēja vērot, ka gatavošanās šīm vēlēšanām mērķtiecīgi sākās jau tūlīt pēc Saeimas ievēlēšanas. Un aģitācijas metodes bija visai atšķirīgas: netika reklamēti attiecīgo partiju un politiķu labie darbi...

Nevaram atļauties būt ne slinki, ne dumji
Nevaram atļauties būt ne slinki, ne dumji
Mūsu – latviešu un arī cittautu Latvijai ar sirds un gara asinīm piederīgo – ir tik maz, ka faktiski jau nevienā izšķirīgā brīdī – ne sava ciema un pagasta, ne novada un valsts līmenī – neviens no mums nevar atļauties pastāvēt maliņā un atgaiņāties no atbildības vērtēt un lemt. Mūsu ir tik maz, ka šodien...

Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidot
Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidot
Divdesmit gadi – tas nav daudz. Jo īpaši mūsu valsts neilgajā pastāvēšanas vēsturē. Arī atmiņu kamolu ritinot, šķiet, pavisam nesen tas bija, kad Latvijas Republika iestājās Eiropas Savienībā, un daudzi no mums vēl labi atceras gan došanos pie vēlēšanu urnām, gan ar referendumu saistītās kaislības. Nu apaļā gadadiena sagaidīta, un laiks kārtējo – jau piekto...

Par pļavām, puķēm un dabas vērtībām, kas jāsaglabā
Par pļavām, puķēm un dabas vērtībām, kas jāsaglabā
Pašlaik baudām skaistāko gadalaiku, kad, šķiet, zied visa pasaule! Un it īpaši šogad: kokos un krūmos tik daudz ziedu, ka dažkārt lapas nemaz nevar saredzēt! Šķiet, tas pēc pagājuša gada, kad pavasara salā cieta ziedpumpuri un pat ceriņiem, kas ir samērā izturīgi, tie dažviet neatvērās. Daudzi uzskata, ka Latvija visskaistākā ir ceriņu ziedēšanas...

Modernās dzīves izaicinājumi
Modernās dzīves izaicinājumi
Vienu dienu gadījās piedzīvot tādu mērenu šoku – nodomāju, ka visa nedēļas nogales skraidīšana ar fotoaparātu rokās būs bijusi kaķim zem astes. Un nav jau runa par personīgiem foto, kuriem, pat ja zuduši, galvenokārt vien sentimentāla vērtība. Tie bija darbam, avīzei nepieciešami foto. Šo sajūtu piestartēja viens pavisam īss elektrības pārrāvums, kas gan bija gana...

Nekas nav pašsaprotams – ne brīvība, ne neatkarība, ne miera pilna dzīve
Nekas nav pašsaprotams – ne brīvība, ne neatkarība, ne miera pilna dzīve
Esmu atgriezusies no Tukuma bibliotēkas, kurā atklāta mūsu sadraudzības pilsētas Izjumas Varoņiem veltīta izstāde. Šobrīd par ko citu domāt un arī rakstīt vienkārši nav iespējams... Bibliotēkas 2. stāva gaitenī uz apmēram 10 pusotru metru augstām planšetēm pastāstīts nelielās un šobrīd jau atkal tik apdraudētās Harkovas apgabala pilsētas vairāk nekā piecus mēnešus ilgušā okupācijas laika (no...

Bez elektrības grūti. Ar elektrību – arī viegli neiet...
Bez elektrības grūti. Ar elektrību – arī viegli neiet...
“Tā kā laiks ir auksts, varam sildīties ar elektrību,” tā saka tie, kas maksā par elektrību pēc biržas cenas, un pēdējās dienās tā bijis ne reizi vien, ka elektrības cena iegadījusies pat ļoti lēta. Un vienlaikus bieži dzirdēts apgalvojums, ka saules paneļu jau tagad ir tik daudz, ka pārējie var baudīt šos labumus, paši iekārtās...

Maija otrajā svētdienā
Maija otrajā svētdienā
Tuvojoties maija otrajai svētdienai, kad atzīmējam vienu no sirsnīgākajām tradīcijām – Mātes jeb māmiņu dienu, vispirms atļaušos īsu atskatu vēsturē par šo svētku pirmsākumiem. Mātes dienas izcelsme meklējama ASV vairāk nekā pirms 100 gadiem. Tradīcijas aizsācēja bija kāda amerikāniete Anna Mērija Džārvisa, kura 1907.gadā rīkoja privātu piemiņas svinības savai mirušajai mātei. Drīz vien šis, sākotnēji...

Jābeidz žēloties!
Jābeidz žēloties!
Maija sākumā atzīmējām ne tikai Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, bet arī divdesmitgadi, kopš Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES). Atceros pirmsiestāšanās laiku, kad notika diskusijas un žurnālistus regulāri aicināja uz mācībām Ārlietu ministrijā, kad tikām vesti uz ES valstīm, lai mūs iepazīstinātu, kā ļaudis citviet dzīvo, kādas ir bijušas pārmaiņas pirms un pēc iestāšanās ES....

Mazs bij`..., bet tik un tā savs!?
Mazs bij`..., bet tik un tā savs!?
Atzīmējām 20 gadus, kopš mūsu Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas kopienas locekli. Un, lai arī šodien pat grūti nosaukt visas tās daudzās jomas, tos ievērojamos labumus, ko no kopības pa šiem gadiem esam guvuši, es vēl itin labi atceros, cik piesardzīgi un aizdomīgi, ar cik lielām šaubām mēs (un arī es) par iestāšanos Eiropas Savienība...

Klimatiskas pārdomas aprīļa sniegputenī
Klimatiskas pārdomas aprīļa sniegputenī
Aprīlis allaž bijis tāds joku mēnesis – arī meteoroloģiskā nozīmē. Nu gluži kā tajā, jau pirms pusgadsimta dziedātajā bērnu dziesmiņā ar Jāņa Plotnieka vārdiem: “Kādēļ, aprīl, blēņas dari? Joki tevi kutina? Vienā rokā – saules stari, otrā – sniegi putina.” Vienugad vasarīgs karstums un peldsezonas atklāšana, citugad kupenas līdz jostas vietai – tāds nu ir...

Par krēslas zonas prinčiem un princesēm iedomājot
Par krēslas zonas prinčiem un princesēm iedomājot
Stāsts par to, kā pagājušajā gadā personīgi iesaistījos krupju glābšanas akcijā, maigi sakot, ir neveikli komisks. Atradu sev aizsniedzamus ceļa posmus, kuros biju apņēmības pilna ik pārdienu patrulēt. Skeptiskākiem ģimenes locekļiem pat diezgan veiksmīgi iestāstīju, cik tas svarīgi, – nest pāri ceļam tādu vēl visai samiegojušos, uz tausti pagalam aukstu princi, kurš var taču būt...