Redakcijas sleja

Kā saņemt palīdzību, ja tik grūti atrast informāciju?!
Kā saņemt palīdzību, ja tik grūti atrast informāciju?!
Kad Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes novembra sēdē vairāk nekā divas stundas tika runāts par sociālajiem jautājumiem, šķita, ka nu gan viss ir pateikts. Jo tiešām – bija radusies sajūta, ka viss ir tik labi, ērti un saprotami un ka, ja nu kas, visa informācija ir viegli atrodama... Tomēr, kad nedēļu vēlāk, iejūtoties kāda iedomāta...

Mūsu eiroparlamentāriešiem lauki neinteresē?
Mūsu eiroparlamentāriešiem lauki neinteresē?
Sociālajos tīklos jau sācies priekšvēlēšanu nemiers. Un tas ir visai būtiski, jo jūnijā tiks vēlēti vietējas varas pārstāvji, kas lems par to, kā apsaimniekot vietējos resursus, nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, uzlabot dzīves un vides kvalitāti. Diemžēl aizvien visām iecerēm naudas nepietiek un deputātiem nāksies izdarīt lielākas un mazākas, sāpīgas un mazāk sāpīgas izvēles, risināt daudzus tādus...

Ziedošanas ABC
Ziedošanas ABC
Virsraksts ir apzināta provokācija, jo neba kādam piešķirts diploms “pareizas ziedošanas praksēs”. Tas tomēr process, kur katrs izvēlas sev ērtākās formas un pieņemamākos jeb uzrunājošākos ziedojuma mērķus. Vai arī…neizvēlas! Un tas, nepārspīlējot, ir tiešām būtisks pamatprincips. Proti, ziedošanai ir jābūt personīgai izvēlei – personīgai vēlmei kādam citam dot un palīdzēt. Tas tā – teorijā. Bet...

“Vieglās valodas” vilinājums
“Vieglās valodas” vilinājums
Pēdējā laikā sabiedrībā aizvien biežāk notikt satrauktas diskusijas ne vien par starptautiskās situācijas saasināšanos, imigrācijas un demogrāfijas jautājumiem, bet arī par izglītību. Izskanējuši nozares profesionāļu viedokļi par aizvien zemāko bērnu un jauniešu lasītprasmi jeb tā saucamo funkcionālo analfabētismu – prasmi izlasīt tekstu, nespējot aptvert tā saturu. Daži situāciju raksturojuši visai skarbi, norādot, ka visai drīz...

Lai izdodas mest katram savu laipu!
Lai izdodas mest katram savu laipu!
Kā jau vairākas desmitgades ierasts, pieminot mūsu lāčplēšus – Neatkarības kara cīnītājus, un atzīmējot savas neatkarīgās valsts dzimšanas dienu, mēs gluži kā tautas dziesmā ”tēvu tēvu laipas” metam tiltus no paaudzes uz paaudzi. No reiz pārtrauktas un teju izdzēstas tautas vēsturiskās atmiņas uz lepnuma pilnu valsts gribu un nācijas pašapziņu. No entuziastu pulciņu organizētiem klusiem...

Labās un ne tik labās ziņas
Labās un ne tik labās ziņas
Tas, ka vēlēšanas Amerikas Savienotājās Valstīs beidzot noslēgušās, domājams, ir tikai un vienīgi laba ziņa. Atlaiž to saspringumu, kas pavisam dabiski saāķējas kopā ar visu, kas nezināms, neskaidrs un līdz ar to – mazliet biedējošs. Savukārt, vai tas, ka visvairāk balsu savāca tieši Donalds Tramps, arī ir laba ziņa, – laiks rādīs. Ticu tiem, kas...

Lai trūcīgie kļūst vēl trūcīgāki?
Lai trūcīgie kļūst vēl trūcīgāki?
Pēdējā laika aktuālākā ziņa, ka valstij pietrūcis Eiropas naudas, lai maznodrošinātajiem piešķirtu bezmaksas pārtikas pakas. Apskatoties finansējumu, no 2021.–2027. gadam kopumā šim mērķim atvēlēti 38 miljoni eiro. Pirmā doma: vai tiešām tik daudz apēsts?! Izrādās, laikam tomēr nē – šajā summā iekļautas izmaksas gan par šo procesa administrēšanu, gan pārtikas preču, higiēnas un saimniecības preču...

Par to, lai nebūtu tuksnešu prātos un sirdīs, atbildam paši
Par to, lai nebūtu tuksnešu prātos un sirdīs, atbildam paši
Nu jau 13. gadu pēc kārtas starptautiski un gadus piecus arī Latvijā oktobra nogalē atzīmējam UNESCO «Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļu». Tās notikumos piedalāmies arī mēs – «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» veidotāji. Bez līdzdalības profesionāļu diskusijās un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmācību programmā, domājams, arī šī sleja varētu būt kā mūsu ieguldījuma šajā pasaules notikumā... Jāteic, ka...

Mežs nav spēļu laukums!
Mežs nav spēļu laukums!
Grūti pateikt, kur tam kājas aug, jo man personīgi padomju laiki – vien bērnības migla. Tāpēc ar mītiskā komunisma pamatprincipu dziļu analīzi neaizraušos, tomēr, cik nu to tā saprotu, terminam ”privātīpašums“ tajā bijusi iedalīta tāda stipri grēcīga loma. Ideāls ir viss visiem, kur kaut kādā nenoskārstā veidā tas arī darbojas – katrs atrod savu vietu,...

Vai vienādi savelkam jostas?
Vai vienādi savelkam jostas?
Šāds jautājums radās, klausoties «Latvijas Radio» ierakstu, kurā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga pauda šaubas, vai visi izdevumi, kas valsts drošības un aizsardzības aizsegā tiek izlietoti, ir pamatoti. Viņa ar to domāja nepilnus 200 000 eiro vērto tanku pie Nacionālo Bruņoto spēku bāzes. Šķiet, līdzīgi varētu teikt arī par daudzām citām jomām, kur negaidīti...

Lielība naudu nemaksā jeb elastīgās sarkanās līnijas
Lielība naudu nemaksā jeb elastīgās sarkanās līnijas
Kārtējo reizi gatavojot publicēšanai pārskatu par notikumiem Tukuma sadraudzības pilsētā Izjumā, nākas aizdomāties par ieilgušās agresijas pirmsākumiem, tostarp draudiem, ko Kremļa režīms sāka izteikt pasaules sabiedrībai jau gadu pirms uzbrukuma Ukrainai. Draudu izteikšana starptautiskajā politikā nav nekas jauns. Šos paņēmienus – vairāk vai mazāk diplomātiski aizplīvurotus – izteikuši gan valstu vadītāji, gan citas augstas amatpersonas...

Izstiepies vai saraujies
Izstiepies vai saraujies
Ik pa brīdim un visos līmeņos dzird pa kādam sparīgākam iespiedzienam par to, ka Latvijā trūkstot darbinieku. Un ne tikai to augsti kvalificēto, ko it kā mēdz izcelt biežāk, bet darbinieku kā tādu, īpaši jau ražošanā, kur vajadzība pēc papildu darba rokām tomēr visizteiktākā. Savukārt, ja šī vajadzība tā arī paliek tikai un vienīgi vajadzības...

Vēl par Skolotāju dienu...
Vēl par Skolotāju dienu...
Tie ir svētki tiem, kas savā darba mūžā jau saņēmuši un vēl saņems daudzus paldies, daudzus apsveikumus un ziedus un kas nemitīgi dzird arī aicinājumus – būt zinošiem, radošiem, tālredzīgiem, saprotošiem... Un tas viss, fonā skanot nemitīgām diskusijām par atalgojumu, par to, cik daudz stundu varēs vai nevarēs strādāt un – pēc kādas programmas tas...

Utopiskie pirmspensijas vecuma sapņi
Utopiskie pirmspensijas vecuma sapņi
Šodien, runājot ar domubiedriem par kāda iesākta projekta prezentēšanu, sākām šķirstīt kalendāru, lai izvēlētos piemērotāko laiku. Sākumā kā versija tika izvirzīts janvāra vidus –, sak, tas taču nākošgad... Bet tad pēkšņi nonācām pie secinājuma, ka atlikuši vairs tikai trīs mēneši “ar astīti”, tātad šis termiņš jau gluži vai tepat uz sliekšņa. Jo nieka simts dienas...

Ir jādara vairāk!
Ir jādara vairāk!
Lai arī laime mīlot klusumu, tomēr neslēpšu – viena no lietām, kuras dēļ vien varu sevi saukt par laimīgu cilvēku, ir iespēja tādā vai citādā veidā piepildīt savu jau bērnībā izloloto sapni. Vismaz joprojām tiekties uz to un būt noderīgai... Esmu augusi un skolojusies dziļākajos stagnācijas gados, kas vienlaikus jau arī bija gana ”vaļīgi” dažādu...

Runāt vairāk ar tiem, kas dzird
Runāt vairāk ar tiem, kas dzird
Pēdējā laikā daudzu mutēs bieži apviļāts vārdu savienojums ir “komunikācijas kļūda”. Tas, sākot ar «Rail Baltica» nedienām, kur visvienkāršākais gan jau būtu bijis kādam pateikt: ”Hei, jā, mēs pārrēķinājāmies – sākām celt visādas tur megabūvēs, cerot, ka Eiropa taču naudu beigu galā tādam projektam tomēr nepažēlos; alojāmies, ziniet!” Bet tā nedarīja – turpināja un turpina...

Kaut kā neiet...
Kaut kā neiet...
Reiz pazinu kādu kundzīti. Jauks, it kā pozitīvs un čakls cilvēciņš. Tomēr, būdama enerģiska un sparīga, saskaroties ar citu ļaužu, ne ģimenes locekļu ietekmi, kļuva mīksta kā vasks. Allaž satraucās un raizējās par svešu cilvēku viedokli, bezpalīdzīgi tam pakļaujoties un, kā tautā saka, allaž ļaujot “kāpt sev uz galvas.” Darba kolektīvs, priekšnieks, pat kaimiņš drīkstēja...

Vēlme patiesi risināt problēmas vai pārmēru nevajadzīga rosība?
Vēlme patiesi risināt problēmas vai pārmēru nevajadzīga rosība?
Lasot presi, sociālajos tīklos pausto, medijos runāto, dažkārt pārņem sajūta, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri vienkārši neko radošu, nedz arī lietišķu nedara, kā vien meklē problēmas, lai attaisnotu savu darbošanos, aktivitātes un arī par šo rosību saņemtu atalgojumu... Esmu simtprocentīgi pārliecināta, ka Rīgā jau sen vajadzēja novākt monstru, pie kura savulaik pulcējās Latvijas valstij...

Arī ar mazumiņu var lepoties...
Arī ar mazumiņu var lepoties...
Kādā Rīgas kafejnīcā ar nosaukumu franču valodā pie sienas bija saliktas nelielas glezniņas. Rūpīgi aplūkojot, vienā no tām acīs iekrita kaut kas ļoti pazīstams – mūsu – Tukuma – Brīvības laukuma ēkas... Teikšu atklāti, – sirds iesila. Tā arī kafejnīcas darbiniecei teicu: ”Tas taču Tukums!” Līdzīga lepnuma sajūta pārņēma, lūkojot Edgara Vintera gleznas Tukuma muzejā...

Jau ceturto gadu desmitu...
Jau ceturto gadu desmitu...
Pirms neilga laika sabiedrību pāršalca vēsts, ka Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti ir izpētījuši un salīdzinājuši Latvijas pilsoņu iesniegtās nodokļu deklarācijas un bankas kontu apgrozījumus, nonākot pie secinājuma, kas jau tāpat bija redzams ar neapbruņotu aci, tikai tagad ieguva visai šausminošus skaitliskus apmērus. Vienkāršā valodā runājot, “garām valsts kasei” ik gadus vēsā mierā plūst neskaitāmi miljoni....

Taisnīga attieksme atmaksājas
Taisnīga attieksme atmaksājas
Nesen publicēti Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tā sauktā Uzticēšanās pētījuma rezultāti (https://www.oecd.org/en/publications/oecd-survey-on-drivers-of-trust-in-public-institutions-2024-results; plašāka analīze – arī LVportālā). Pērnā gada rudenī 30 dalībvalstīs veiktajā pētījumā secināts, ka joprojām krītas uzticēšanās gan dalībvalstu valdībām, gan parlamentiem. Savukārt Latvija, lai arī pagaidām visos radītājos ir ar uzticības līmeni, kas zemāks par OECD valstu vidējo, tomēr vienlaikus...

Jāatceras svarīgākais
Jāatceras svarīgākais
Vai mēs atceramies, kādi bijām un ko piedzīvojām pirms 35 gadiem? Kur iepirkāmies, ko ēdām, kā ģērbāmies? Ar kādu auto braucam, ja braucām?! Vai mēs atceramies cilvēkus tolaik mums apkārt? Notikumus, kas svarīgi pašiem, sabiedrībai un valstij?! Kāpēc to vaicāju – jo, runājot par «Baltijas ceļu», kas notika šajā dienā pirms 35 gadiem, cilvēki uzreiz...

Pandoras lāde. Digitālā versija
Pandoras lāde. Digitālā versija
Fakts, ka dzīvojam digitālo tehnoloģiju un informācijas laikmetā, šķiet, vairs nevienam nav jaunums. Lietas, par kurām vidējās un vecākās paaudzes cilvēki savā bērnībā varēja vien sapņot vai lasīt fantastikas romānos, nu kļuvušas par ikdienu. Viedtālruņi, kas darbojas globālajā tīmeklī, spēj fotografēt, filmēt, atskaņot filmas, atpazīt sava saimnieka seju... Plāni un viegli datori, kas sevī spēj...