Tukumā un novadā

Kad pagājušajā nedēļā interesējāmies, kādus darbus Tukuma dome šogad plānojusi veikt, uzzinājām, ka trīs dienas domes administrācija vēlreiz vērtējusi visus šai gadā plānotos darbus un tēriņus, lai pašvaldības budžeta projektu varētu iesniegt izskatīšanai deputātiem komiteju sēdēs.

Svētdienas pusdienlaikā pie staltajām eglēm ēkas Melnezera ielā 1 pagalmā pulcējās desmitiem bērnu. Kopā ar vecākiem un Ziemassvētku vecīti viņi piedalījās daudzbērnu ģimeņu biedrības «Dēkla» tradicionālajā svētku eglītē.

Tā kā parasta ziema bez sniega nav iedomājama, arī pagājušās otrdienas lielo snigšanu par stihiju uzskatīt nevar. Drīzāk - par pamudinājumu ķerties pie slotām un sniega lāpstām. Protams, sniegs ievieš savas korekcijas - ne braukšana, ne iešana vairs nav tik ērta un ātra, kā ikdienā ierasts, tāpēc dienesti iesaka iedzīvotājiem būt saprotošiem.

Tukuma dome saņēmusi informāciju, ka diviem projektiem - veloceliņu ierīkošanai un sociālās mājas Celtnieku ielā 3 siltumnoturības uzlabošanai -varētu tikt saņemts Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums.

Kā īsziņu un mēstuļu laikmetā atgādināt, ka ir teksti, kas sniedz ne tikai informāciju, bet arī prieku? Kā bērniem un pusaudžiem ieteikt lielisku nodarbi - grāmatu lasīšanu? Šādus jautājumus uzdod tie, kas raizējas par latviešu valodas lauciņu, jūt līdzi kultūras un dzīves pieredzes apdalītajiem, kam lasīšanas prieks ir gājis secen. Lai rosinātu bērnus un pusaudžus grāmatu lasīšanai, Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas ietvaros jau septīto gadu bibliotēkās darbojas «Bērnu žūrija». 2008. gadā šajā programmā iesaistījās arī Tukuma 2. pamatskolas bibliotēkas lasītāji.

Īsi pirms gadumijas ar Ministru prezidenta Ivara Godmaņa rezolūciju tika atbalstīta Zemkopības ministrijas vēlme 4 miljonu m³ apjomā papildus izzāģēt valsts mežus.

Jautājums par pašvaldības līdzdalību biedrībā «Abavas ielejas attīstības centrs» (AIAC) plaši tika apspriests gan decembra komiteju, gan domes sēdē, kurā piedalījās arī biedrības izpilddirektore Iveta Piese. Biedrība pastāv kopš 2003. gada, aktīvi iesaistās ar Abavas dabas parku saistītos projektos, rīko sakopšanas talkas, ir izdevusi informatīvu bukletu par Abavas dabas parku, karti un vairākus informatīvi izglītojušus izdevumus «Abavas ielejas ziņas».

Tieši šie vārdi bija vieni no visbiežāk daudzinātajiem vakar Latviešu biedrības namā Rīgā, kur Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ar balvu - ozolzīli - apbalvoja aizvadītā gada labākos sadarbības partnerus. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība balvai bija izvirzījusi arī mūsu laikrakstu un tā redaktori Ivonnu Plaudi.

8. janvārī, rakstījām par VAS «Latvijas valsts meži» iecerēto koku izciršanu izlases veidā pie Melnezera. Uzņēmuma amatpersonu teiktais apliecināja - uz kokiem uzkrāsotās norādes, par kurām mūs informēja iedzīvotāji, patiešām nozīmē koku izciršanu. Tiesa, tā nebūšot kailcirte, bet gan izlases cirte, kurā, kā atzina valsts uzņēmuma pārstāvji, rupji mērot, no koka līdz kokam būšot pieci metri.

Lapmežciema pamatskolēni ziemā - sniega dienās, sporta stundās slēpo. Pie skolas apgūst soļus distanču slēpošanā. Bet, ja laiciņš laukā jauks, tad slēpo dabas parkā, Kupskalnos Siliņupes krastā.

Gan pirms, gan pēc Gadumijas saņēmām informāciju par to, ka, iedzīvotājuprāt, apdraudēts Melnezera apkārtnes mežs. Tajā uz kokiem sazīmētas norādes, sasprausti mietiņi, kas varētu liecināt par iespējamo koku izciršanu. Savukārt zinātāji stāstījuši, ka šai vietā plānots paplašināt atpūtas vietu un visus šos darbus pašvaldība esot saskaņojusi.

Otrdienas pievakarē Kandavas vecpilsētas laukumā pie svētku egles atkal pulcējās lieli un mazi pilsētas un novada ļaudis. Jau trešo gadu notiek svinīga svētku egles iedegšana un arī atvadas no tās.

Zināms, ka pašvaldībai piederošā dzīvojamā fonda tehniskais stāvoklis ir stipri dažāds, vairumā gadījumu - bēdīgs. SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» (KKP) vadītājas Dinas Beķeres skatījumā - no vidēja līdz ļoti sliktam.

Otrdienas pievakarē Kandavas vecpilsētas laukumā pie svētku egles atkal pulcējās lieli un mazi pilsētas un novada ļaudis. Jau trešo gadu notiek svinīga svētku egles iedegšana un arī atvadas no tās.

Katru gadu pašvaldības vadītājam vaicājam - kāds bijis aizvadītais gads, kas veicies, kas neveicies un kas plānots uz priekšu. Atšķirībā no iepriekšējo gadu bagātīgajām prognozēm - gan valstī, gan pašvaldībā 2009. gads solās būs liess. Un tomēr par spīti tam, ka valsts galvas runā dzirdējām vien par to, ko nevarēsim, Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs saka - ja valsts ļaus strādāt, izdzīvosim. Viņam vaicājām arī, kā rīkoties iedzīvotājam, kas nonācis krīzes situācijā, un ko šai situācijā varēs palīdzēt pašvaldība.

30. decembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā tika noslēgts līgums par bērnudārzu būvniecību, izmantojot privāto kapitālu, četrās pašvaldībās - Ogrē, Ķekavā, Mārupē un Tukumā.

Domes priekšsēdētājs informēja, ka šonedēļ domes administrācija sadarbībā ar pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem pārskatīs sagatavoto budžeta projektu, lai apsvērtu izdevumu samazinājumu par 20%; reālākais samazinājums gan lēšams 22 līdz 25% robežās.

Lai palīdzētu pilsētas iedzīvotājiem tikt galā ar ietvju un celiņu kaisīšanu, SIA «Tukuma ainava» iespējams pieteikt sāls-smilts maisījumu 30 kg maisos, ko piegādās bez maksas.

20 izrakstītu protokolu, vairāk nekā 30 izsaukumu - šāda ir pašvaldības policijas fiksēto notikumu un izsaukumu bilance.

Kādu laiku nekas daudz nebija dzirdams par Tukuma ledus halles "tēvu" Arni Lausu, kas vairākus gadus līdz brīdim, kad šo objektu nopirka Tukuma pašvaldība, bija arī halles direktors. Ko šobrīd dara uzņēmējs? Vecā gada nogalē A. Lausu aicinājām uz interviju.

Tukuma 2. pamatskolā dāvanu vākšana gada nogalē ir tradīcija. Tajā nolēma iesaistīties arī 8.b klases skolēni kopā ar audzinātāju Vinetu Rozenbergu, kas nolēma nest dāvaniņas un palīdzēt konkrētai ģimenei. To - kurai - noskaidrojuši domes sociālajā departamentā.

Jaunais gads pilsētā atnāca ar jau ierastiem darbiem - tā kā bija sasnidzis paplāns sniedziņš, jau gada pirmajās dienās ne «Tukuma ainavas», ne «Tukuma namu» sētniekiem un tehniskajiem sniega tīrītājiem darba netrūka.

- Klāt 2009. gads. Ko mums devis aizvadītais un ko nesīs nākošais?Aizvadītajam gadam valstiskā mērogā raksturīgas divas galvenās iezīmes - mūsu valsts 90. dzimšanas diena, bet otrais - ekonomiskā krīze valstī. Mūsu tauta ir daudz pārdzīvojusi, un šis ir kārtējais pārbaudījums mūsu tautai, mūsu valstij, mums katram. Bagātība cilvēkus noslāņo un padara augstprātīgus un neiecietīgus,...