Skaidrs, ka, gatavojot šīs avīzes numuru, brīdi pa brīdim pieslēdzamies ziņu aģentūrām un komentāru blogiem, lai sekotu līdzi notikumiem Ukrainā, Ženēvā, Ņujorkā...un citviet tā sauktajā Rietumu pasaulē, kur asiņainais, postošais, kā no kādiem drūmajiem viduslaikiem izrāpojušais karš joprojām ir galvenais sarunu temats. Šķiet, šobrīd lielāku riebumu par pašu karu izraisa mūsu tā sauktā galvenā stratēģiskā...
Neslēpšu, – nu jau jāsaka, pa garajiem žurnālistikā nostrādātajiem gadiem ir redzēts un dzirdēts gana daudz, lai par cilvēku dabas dažādajām izpausmēm, tai skaitā politiskajā jeb varas sāncensību laukā nebrīnītos un arī izmisumā nekristu... Sak, viss plūst, viss mainās, un – ko gan mēs neesam pieredzējuši... Diemžēl arī mūsu brīnumā – mūsu neatkarīgajā valstī (nebūdama reliģiozs...
Kad Latvijas televīzijas kolēģi interesējās par 23. septembrī Tukuma tirgū notikušo nelaimi – savlaicīgu medicīnisko palīdzību nesagaidījuša pusmūža vīrieša nāvi, centāmies viņus atrunāt to izmantot analītiska raidījuma sižetā. Kāpēc? Jo bijām jau vairākkārt šo un tai līdzīgas situācijas piedzīvojuši, izpētījuši, aprakstījuši un nonākuši pie secinājuma, ka... Jā, tā gadās... Un – droša un nomierinoša risinājuma...
Skaties televizorā, datorā vai klausies radio, secinājums viens: nu traka, traka, traka tā pasaule! Un nekāda te sakara ar tāda paša nosaukuma amerikāņu kriminālkomēdiju. Tāpat gribas domāt, ka tās jūkoši brūkošās nav dabiskās noteikta vecuma sajūtas. Nu kaut vai tāpēc, ka mana vecuma paziņu tomēr vēl šai zemē ir vairāk nekā... otrā pusē (ha-ha!). Bet...
Ir tāda parupja latviešu tautas anekdote, kas, pieklājīgāk izsakoties, beidzas ar secinājumu, ka tā sauktais cilvēks-parastais dažādās lietās taisnīgumu panākt nekādi nevar un viņš kā d...gals bijis, tā arī d...gals paliek... Par starptautiskiem notikumiem un ačgārno pasaules kārtību, kādu mums visiem pēdējā laikā mēģina uzspiest daži prātu izkūkojuši narcisi un varas kāres pārņemti pamuļķi, šoreiz...
“Vai tiešām? Stenlija kausu nes iekšā mūsu Ledus hallē?! Un tas ir pats divkārtējās kausa ieguvējas – NHL komandas, Floridas «Phanters» – spēlētājs Uvis Balinskis!?“ Šādu sarunu dzirdējām brīdī, kad feisbukā parādījās pirmais foto.
Pirms laika jau šajā slejā rakstīju par pirmajiem iespaidiem, ko bija radījušas bezgala karstās iespējamo vējeņu parku apspriešanas sapulces mūsu novadā. Pa šo laiku daudz nekas nav mainījies – joprojām esmu par tādu alternatīvu enerģijas avotu meklēšanu, kas ar visiem iespējamiem veidiem un (ideālajā variantā) ar pēc iespējas mazāku kaitējumu visai dzīvai radībai ļautu mums...
Ja jāvērtē, kas tad mūsu pusē ir šīs nedēļas karstasinīgākais notikums, tad bez liekas šaubīšanās un papildu balsojuma ir skaidrs, ka tā ir cīņa pret ieceri būvēt mūsu novadā vēl vienu vēja parku (pirmo, to, kas Pienavā, pēc 10 gadus ilgas stīvēšanās tūlīt, tūlīt slies augšā mūsu valsts uzņēmums «Latvenergo»). Tās priekšā nobāl gan Septiņu...
Spriežot pēc politiskajās diskusijās un arī citos medijos dzirdētā, viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais šo vēlēšanu jautājums, ir par pirms četriem gadiem notikušo Administratīvi teritoriālo reformu. Vai un cik tā bijusi veiksmīga/neveiksmīga? Ko vēl lietas labā varētu darīt, lai arī aizvien šaurāku finansiālo iespēju un dažādu pasaules krīžu apstākļos visa valsts, visi tās...
Svētki, kuru dēļ nu atkal piedzīvojām iespaidīgu skaitu brīvdienu, mums – skaitliski tik nelielai un Eiropas vētru plosītā vietā noliktai tautai – atgādina par teju vai neiespējamiem brīnumiem. Pirms 105 gadiem mūsu senči – šīs teritorijas jau pirms 4000 gadiem apdzīvojošo cilšu pēcteči –, sasaucot Satversmes sapulci, vienojās par pašnoteiktu valsts pārvaldi! Savukārt vēl viens,...
Nesenajā tikšanās reizē ar reģionālo mediju veidotājiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka šobrīd valstī vissvarīgākie, būtiskākie – tādi, kas ietekmē absolūti visas citas lietas, procesus un, protams, arī mūs cilvēkus, – esot divi steidzami risināmu jautājumi. Pirmā, kā jau tas ”virpuļlaikos” (filozofes Maijas Kūles apzīmējums) pienākas, – valsts aizsardzība. Savukārt godpilnā otrā vieta šoreiz...
Ir nu gan laiciņš – te dusmas un izmisums, te – sajūsma, prieka asaras, lepnums! Un tas viss pāris diennakšu laikā. Bailēm nav vietas! Jā, spriežot pēc ierakstiem un diskusijām sociālajos tīklos, arī zvaniem redakcijā, ir vēl kādas gruzdošas, draudīgas, ārdošas emocijas... – bailes... Bailes, ka mums zināmā, vairāk vai mazāk saprotamā pasaules ir pazudusi...
Ir mana kārta rakstīt redakcijas sleju. Pareizāk, tai jau bija jābūt gatavai pirms stundas, taču darbu gūzma un redakcijas atvērtā biroja informācijas triecienviļņi ļoti veiksmīgi tikuši galā ar jau trešo iepriekš izvēlēto tēmu... Pēc īsās sarunas ar ārlietu ministri Baibu Braži un vēlāk arī noklausītajiem intervijas fragmentiem ar viņu redakcijā, bija skaidrs, ka jāraksta par...
Lai arī rit tikai pirmās jaunā gada dienas, mums – redakcijas darbiniekiem – ikdienas skrējiena temps uzņēmis vērā ņemamus apgriezienus. Jo nekas jau neapstājas. Laiks un notikumu virtene rit savu gaitu. Mums jāspēj tos pamanīt, izprast, ”pieskaitīt”. Jāspēj atrast svarīgāko un noderīgāko, kā arī jāvar padarīt to redzamāku un zināmāku iespējami plašākai mūsu kopienas daļai....
Šis teiciens atjaunotās neatkarīgās valsts laikā ir skanējis gana skaļi un izaicinoši, dažam – arī draudīgi un iznīcinoši. Par to, sekojot līdzi pašvaldību un to kapitālsabiedrību darbam, pa šiem nu jau teju 30 gadiem esam pārliecinājušies ne reizi vien. Skaidrs, ka ikvienam, arī pašvaldības uzņēmumam ir jāpelna. Skaidrs, ka tas nevar strādāt ar zaudējumiem. Viens,...
Kā jau vairākas desmitgades ierasts, pieminot mūsu lāčplēšus – Neatkarības kara cīnītājus, un atzīmējot savas neatkarīgās valsts dzimšanas dienu, mēs gluži kā tautas dziesmā ”tēvu tēvu laipas” metam tiltus no paaudzes uz paaudzi. No reiz pārtrauktas un teju izdzēstas tautas vēsturiskās atmiņas uz lepnuma pilnu valsts gribu un nācijas pašapziņu. No entuziastu pulciņu organizētiem klusiem...
Nu jau 13. gadu pēc kārtas starptautiski un gadus piecus arī Latvijā oktobra nogalē atzīmējam UNESCO «Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļu». Tās notikumos piedalāmies arī mēs – «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» veidotāji. Bez līdzdalības profesionāļu diskusijās un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmācību programmā, domājams, arī šī sleja varētu būt kā mūsu ieguldījuma šajā pasaules notikumā... Jāteic, ka...
Lai arī laime mīlot klusumu, tomēr neslēpšu – viena no lietām, kuras dēļ vien varu sevi saukt par laimīgu cilvēku, ir iespēja tādā vai citādā veidā piepildīt savu jau bērnībā izloloto sapni. Vismaz joprojām tiekties uz to un būt noderīgai... Esmu augusi un skolojusies dziļākajos stagnācijas gados, kas vienlaikus jau arī bija gana ”vaļīgi” dažādu...
Nesen publicēti Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tā sauktā Uzticēšanās pētījuma rezultāti (https://www.oecd.org/en/publications/oecd-survey-on-drivers-of-trust-in-public-institutions-2024-results; plašāka analīze – arī LVportālā). Pērnā gada rudenī 30 dalībvalstīs veiktajā pētījumā secināts, ka joprojām krītas uzticēšanās gan dalībvalstu valdībām, gan parlamentiem. Savukārt Latvija, lai arī pagaidām visos radītājos ir ar uzticības līmeni, kas zemāks par OECD valstu vidējo, tomēr vienlaikus...
Mēs – žurnālisti, gluži tāpat kā skolotāji, tūrisma gidi, reklāmas un mārketinga cilvēki, par mazu un vidēja vecuma bērnu vecākiem pat nerunājot, ļoti labi zinām, cik svarīgs ir kādas vietas un lietas stāsts. Bieži, ja ne teju vienmēr, tieši tas pievērš mūsu uzmanību, veido priekšstatu, atmiņas, sajūtas, viedokļus un galu galā arī izpratni par notiekošo....
Lapa 1 no 9