Redakcijas sleja
Kā būtu, ja būtu...
Kā būtu, ja būtu...
Šis avīzes (11. aprīļa) numurs tapa Otrajās Lieldienās, tāpēc joprojām daudz domu, laika un vietas atvēlam nu jau aizvadītajiem svētkiem. Savu ģimeņu un arī darba mudināti, ielūkojāmies salīdzinoši daudzās svinību vietās, un secinājumi, kā vienmēr, dažādi... Bet viens no būtiskākajiem ir gaužām vienkāršs – lai kā arī nenopūlētos dažādu notikumu rīkotāji, lai cik kuplas ļaužu...
Gaidot pamošanos
Gaidot pamošanos
Vai Lieldienās godinām kristīgo tradīciju, svinot augšāmcelšanās brīnumu, vai Lielajā dienā – dabas ikgadējo atmošanos, šķiet, būtisku pretrunu nav. Tas viss par kā jauna sākumu, un šogad to jūt jo īpaši, ņemot vērā, ka astronomiskajos saulgriežos, kas vēl martā atzīmējami, ziema savas pozīcijas pat vēl negatavojās atstāt. Taču šobrīd, kaut degungals brīžiem nosalis sārts un...
Sarunāties ir jāprot
Sarunāties ir jāprot
Piedaloties pašvaldības rīkotajās iedzīvotāju sapulcēs, kuru skaits jau tuvojas krietnam desmitam, pamazām izkristalizējas divi pārdomu vērti jautājumi vai secinājumi. Pirmais, tomēr ir ļoti svarīgi, ka atbildīgās amatpersona un jo īpaši – pašvaldības pārstāvji ar iedzīvotājiem runā. Svarīgi, ka tiek skaidroti lēmumi, vēl svarīgāk, ka ar iedzīvotājiem konsultējas jau pirms to pieņemšanas. Labi, ka šādas sarunas...
Par atkarīgajiem politiķiem un viņu līdzatkarīgajiem
Par atkarīgajiem politiķiem un viņu līdzatkarīgajiem
Gandrīz katram no mums draugu, radu, paziņu lokā ir visai bēdīgi stāsti par to, kā ... bija labs cilvēks, gudrs, talantīgs, apdāvināts, labsirdīgs, bet, nu, lūk, nodzēries, nav pat cilvēka paskatā, nevērīgs pret sevi un apkārtējiem, tuviniekiem, jo viņam, lūk, vienīgais draugs un pavēlnieks, kam nekādi nav iespējams atteikt, ir alkohols... Bēdīgākais tas, ka šādā...
Piedot nevar aizmirst
Piedot nevar aizmirst
Nē, nē, nedomājiet, ka šīs slejas virsraksts ir drukas vai nezināšanas kļūda. Vienkārši nevaru izlemt, kur komats liekams. Nezinu un, domāju, ka mums – tiem, kas paši neko līdzīgu nav pieredzējuši, piedzīvojuši – arī tā īsti nemaz nav iespējams ne zināt, ne saprast, ko nozīmē reāla kara un arī represiju šausmas. Tādas, ko arī šobrīd...
Kāpēc uzņēmuma ērtības pirmajā vietā?
Kāpēc uzņēmuma ērtības pirmajā vietā?
Šoreiz par atkritumiem. Un par mūžveco tēmu – par to, ka atkritumus Tukumā izved ik pēc četrām nedēļām nevis reizi mēnesī, un par citām niansēm, ar kurām iedzīvotāji nav mierā. Un te nav stāsts par to, ka, iespējams, radu tik daudz atkritumu, ka to izvedējs manā pagalmā iebrauc divas vai pat četras reizes mēnesī. Te...
Par valsts budžetu iedomājot...
Par valsts budžetu iedomājot...
Nu gluži kā jaunu Romas pāvestu ar dūmu strūklu virs Vatikāna kapelas gaidot. Tā daži ļoti ieinteresētie vērotāji izteicās par teju diennakti garo Saeimas ārkārtas sēdi, kurā sākumā kaismīgi, vēlāk aizvien rāmāk par valdības sastādīto šī gada budžetu izteicās gan opozīcijas, gan arī valdošo partiju pārstāvji. Pret rītu budžets ar minimālu 52 balsu pārsvaru pieņemts,...
Atruna atrunas galā
Atruna atrunas galā
Ir gadījies un arī nācies dzirdēt dažādas atruna par to, kā tad tas tā gadījies, ka cilvēkam nācies vai, nē, viņš burtiski vai ticis piespiests veikt kādu likuma pārkāpumu! Pandēmijas laiks šajā ziņā, protams, bija viens no auglīgākajiem un radošākajiem, jo atrunām vēl bija bezmaz revolucionāra gara piešprice. Diemžēl daļa pašpasludināto cīnītāju kaujas lauku tā...
Kas savējie, kas – svešie?
Kas savējie, kas – svešie?
Sabiedrību ne reizi vien sašūpojuši Tukuma novada domes deputātes, domes priekšsēdētāja vietnieces un tagad arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomnieces Ingas Priedes izteikumi par to, ka viņas vēlme ir atjaunot Kandavas novadu un ka šādi viņa domā par “savu vēlētāju”. Vispirms jau jautājums: ko tad darīt tiem pārējiem aptuveni 40 000...
Ko darām nepareizi?
Ko darām nepareizi?
Krītoties piena iepirkuma cenām no zemniekiem, pamatoti rodas jautājums, kāpēc tad arī veikalos cenas nekrītas – nu vismaz pirmsinflācijas līmenī? Kāpēc notiek manipulācijas ar no citu valstu piena pārstrādes kombinātiem ievesto pienu, ko piedāvā lētāk un dažviet arī cenas ir nedaudz samazinājušās? To pieņemt ir visai grūti izejvielas ražotājam, kurš skaidri zina, cik daudz dažādu...
Gads kara
Gads kara
Jau gads ar kara elpu. Nu vairs ne pakausī, kā 2014. gadā, bet gan tieši sejā. Negribas, itin nemaz negribas atsaukt atmiņā tā pirmo dienu, nedēļu, mēnešus, kuros pat ļoti mierīgos un priecīgos brīžos fonā tik un tā bija (un joprojām kaut kur dziļāk, bet ir) šausminoša sajūta, ka pasaule ir neatgriezeniski mainījusies. Tik salīdzinoši...
Gaidot uzsaukumu šķirot vēl rūpīgāk
Gaidot uzsaukumu šķirot vēl rūpīgāk
Gadījies dzirdēt, ka, kas gan nekaitējis dzīvot tajos padomju laikos – bezdarbnieku nebija, toties medicīna, lai vai kāda, bet – bez maksas. Bērni tolaik bijušo gudrāki, pieklājīgāki, bet kultūra – augstākas raudzes, nekā tagad tur visādi ķiņķēziņi, krāniņi, ultra-modernās lugas. Reizēm, protams, mēle niez pārjautāt, vai tik tur nerunā sentiments par paša jaunības gadiem, ne...
Mūsu taču ir tik maz!
Mūsu taču ir tik maz!
Jā, tā nu sanācis, ka nevaru un nevaru beigt domāt par to, cik daudzas lietas mūsu valstī, novadā un tāpat arī pagastos un vēl mazākās apdzīvotās notiek tā,... kā notiek. Un viens no iemesliem ir tāpēc, ka mūsu ir pārāk maz. Nu, skaties, uz kuru pusi gribi, – gandrīz nekas nav rentabls, izdevīgs. Arī gandrīz...
Kad nespējam strādāt vienotā komandā...
Kad nespējam strādāt vienotā komandā...
Aizvien biežāk nākas dzirdēt, ka daudzās jomās Lietuva un Igaunija mums aizsteigušās priekšā, ka kaimiņvalstīs lētāki produkti, augstāks dzīves līmenis, lielākas algas, vairāk sasniegumu... Jau 30 gadus veidojam paši savu politiku, savu valsti un neapšaubāmi, ka daudzas lietas ir bijušas veiksmīgas, ar ko varam patiesi lepoties, bet kaimiņi mūs tomēr apsteidz. Un, protams, tad rodas...
Kas tas ir? Uzmini nu!
Kas tas ir? Uzmini nu!
Krēslaina priekštelpa, lielie starplogi aiztaisīti ar žalūzijām līdz pat lejai, lai telpā pat pa šķirbiņu nevarētu ielūkoties. Sieviete gados, sagumusi pār galdiņu, kaut ko raksta... Cita vieta – kvadrātmetru vai divus maza priekštelpa, mazs galdiņš, cilvēks pussēdus, pusguļus uz tā uzmeties un pilda veidlapu. Aiz viņa ārā citi, jo visiem vietas nepietiek. Aiz stiklotajiem logiem...
Nedaudz par vidi, biznesu un maldināšanu
Nedaudz par vidi, biznesu un maldināšanu
Katrs no mums vēlas dzīvot pēc iespējas tīrākā vidē, lietot veselībai draudzīgus, dabīgus produktus. Saprotam arī to, ka mūsu planētas bagātības un iespējas nav neizsmeļamas, ka aizvien vairāk domājam par ilgtspējīgu saimniekošanu. Un šim nolūkam nāksies tērēt ievērojamus resursus un ne jau tikai no kopējā valsts maciņa. Par to jādomā pilnīgi visās ražošanas un arī...
Ja tikai ar naudas olekti mēra, mēs esam...neizdevīgi
Ja tikai ar naudas olekti mēra, mēs esam...neizdevīgi
Tā nu iegadījies, ka šis gads, domājot par novada un arī jau visas Latvijas attīstības izaicinājumiem, sācies tādā kā skolu zīmē. Mazliet ar nokavēšanos, bet vēl janvārī savu pirmo dienu jaunatvērtajās telpās nosvinēja Milzkalnes skolas saime. Sirsnīgu Pateicības dienu bija sarīkojuši manēji jeb Raiņi. Sociālie tīkli tā vien ņirbēja (un joprojām ņirb) daudzo pasākumu un...
Kad upe nāk sētsvidū
Kad upe nāk sētsvidū
Vēl pirms lielās novadu apvienošanās redakcijā bija ienācies kāds jautājums no Apšuciema puses – iedzīvotāji interesējās, kā tas nākas, kas tiek pārdots un apbūvei nodots zemes pleķītis, kas dabā ir krūmiem un kokiem apaugusi kāpa, turklāt – bez tādas kārtīgas piebraukšanas iespējas. Viens, protams, ciemnieku un jo īpaši kaimiņu bažas par interesanto apbūves gabalu, bet,...
Mums joprojām pieder vissvarīgākās lietas
Mums joprojām pieder vissvarīgākās lietas
Gads ir tikko sācies, tāpēc, tāpat kā daudziem citiem, gluži vai nevilšus prāts mudina atcerēties par astēm, kas joprojām luncinās aiz muguras palikušajā – pērnā gada pusē, un, protams, aicina izvērtēt, ko tad gaidīt no atnākušā. Kā jau tādā kopienas epicentrā – vietējā medija redakcijā – strādājot, vairums personisko prieku un pārdzīvojumu lielākoties saplūst un...
Kad pirmais solis ir sarunāšanās...
Kad pirmais solis ir sarunāšanās...
Pēc sapulcēm, ko pašvaldība rīko daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, jāsecina, ka jautājumu ir ļoti daudz un nebūt ne par visu, kas cilvēkus interesē, reiz ir pavaicāts. Par to noteikti nav jābrīnās – kopš 90. gadu vidus, kad dzīvoklis kļuva par privatizējamu un līdz ar to pērkamu un pārdodamu īpašumu, šķiet, šī ir pirmā apmeklētāju un...
Teņa dienas pārdomas
Teņa dienas pārdomas
Mūsu laikraksta iznākšanas diena šogad iekrīt 17. janvārī, kas, ielūkojoties senču dzīves gudrībās, ir Teņa jeb Tanīsa diena. Tenis tiek uzskatīts par cūku un sīko mājlopu sargu. Tas sargājis lopus un glābis laukus no pērkona un krusas. Teņa dienā vāra cūkas ausi, lai aug labi sivēni, bet, lai cūkas labi barotos, Teņa dienā jāēd cūkas...
Ne gribēti, bet – piespiesti
Ne gribēti, bet – piespiesti
Ir tādi gadījumi, kad tiec teju vai piespiests ieņemt noteiktu pozīciju, kaut varbūt citā situācijā, citos apstākļos būtu gatavs ja ne gluži pārņemt otras puses viedokli, tad vismaz to pieņemt kā tādu, par ko vēl būtu vērts padiskutēt. Pēdējais no uzskatāmiem piemēriem manā praksē bija it kā nevainīgi publiskajā telpā izskanējuši izteikumi par sievietes lomu...
Aktīvai kopienai vajag vēl aktīvāku pašvaldību
Aktīvai kopienai vajag vēl aktīvāku pašvaldību
Nedēļas sākumā “vietējā” internetā uzvirmoja diskusijas par Lazdu bibliotēkas likvidēšanu, pareizāk, par to, ka kopienai laukos ir atņemta viena kultūras norisēm paredzēta vieta. Esam gan rakstījuši, ka gluži tukšas Lazdu bibliotēkas telpas nepaliks, jo tajā varēs darboties un rīkot pasākumus biedrība «Asni», ko blakus esošajos «Dārīšos» mazo telpu dēļ bija grūti izdarīt. No vienas puses...