Redakcijas sleja
Nāks barga ziema?…
Nāks barga ziema?…
Bija laiks, kad hipotekārajam kredītam pietika vien ar siltu smaidu un apgalvojumiem, ka tu, goda vārds, kaut kādā tur celtniecības haltūriņā viegli spēj piepelnīt sev otro un pat trešo algu. Skaidrā naudā, protams, un tādu, kas nodokļiem neapliekama. Bankas izlikās vai tomēr patiešām tam ticēja un kredītus vieglu roku izsniedza te pa labi, te pa...
Savs auto vai sabiedriskā satiksme?
Savs auto vai sabiedriskā satiksme?
Svaigas un iepriecinoša ziņa, turklāt ne par to, ka kādu autobusa maršrutu vai vilciena satiksmi atcels, bet gan par to, ka beidzot vilciens Rīga-Liepāja-Rīga atkal kursēs katru dienu, ka Liepājā vilcienam tiks pieskaņoti autobusu un tramvaja kustība. Bet ir arī kāda piebilde: ka jaunie reisi ieviesti uz trīs mēnešiem – lai vērtētu pasažieru pieprasījumu... Tas...
Vietējās politikas kvalitātei ir nozīme
Vietējās politikas kvalitātei ir nozīme
Nedēļa, kas lielā mērā joprojām dzīvoja aizvadīto Rožu svētku sajūtās, cita starpā – jau atkal – arī raisījusi pārdomas par to, kas tad ir tas īpašais spēks, kas kādu vietu, pašvaldību liek saukt par iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašu kopienai un arī jau tās viesiem draudzīgu. Kas ir tas īpašais, kas, nu labi, ne visiem, bet ievērojamai...
Lai bez nākotnes nepaliktu
Lai bez nākotnes nepaliktu
Teju vai universālie kareivji – tāds, visticamāk, spēcīgi romantizēts priekštats no nostāstiem un literatūras klasikas radies par tiem skolmeistariem, kas aprūpēja jaunās paaudzes izglītošanas lauciņu kaut kad pagājušā gadsimta sākumā. Viņik mācīja visu – sākot ar vēsturi un beidzot ar dziedāšanu, strādāja vienlaikus ar dažāda vecuma bērniem un bieži vien, ja pēc mūsdienu standartiem uz...
Jālec svētku viducī iekšā!
Jālec svētku viducī iekšā!
Šis redakcijas slejas virsraksts ir aizlienēts. Tāds bija Tukuma kultūras nama direktores Līgas Dzelzkalējas vēlējums tukumniekiem un viesiem šonedēļ gaidāmajos svētkos, kam no sirds gribas pievienoties, bet... Nav viegli rakstīt sleju svētku nedēļā, kad tik ļoti gribas runāt tikai par skaisto, labo un priecīgo, nedomājot par to, kāpēc mums šie svētki teju vai katru gadu...
Cita pamata nav
Cita pamata nav
Pirmdiena šonedēļ ir tāda miegaina un klusa. Ielās gājēju un braucēju svētdienīgi maz; tie, kuriem ļauts un nav jāatrodas dežūru posteņos vai veikalu kasēs un noliktavās, bauda valdības dāvāto pēcsvētku atpūtas dienu. Daudziem jo daudziem, vairāk nekā 60 000 cilvēku atpūta tiešām vajadzīga, jo Rīga braši dimdināta septiņas dienas no vietas, kulminācijai Mežaparka estrādē beidzoties...
Gluži kā sakas kaklā...
Gluži kā sakas kaklā...
Tā gribas teikt par Tukuma vecpilsētu, ar kuru tik ļoti mums visiem kārojas lepoties. Bet labi zināms, – katru reizi, kad šādus saukļus izsākām, nodomājam – labi vien, ka tie, kas vecpilsētas ielās dzīvo, to visu nedzird... Jo – neatkarīgi no tā, cik daudz diskusiju, apspriežu vai semināru pašvaldība nesarīko, cik daudz pētījumu un analīžu...
Bet mēs ar vainadziņiem!
Bet mēs ar vainadziņiem!
Dzīvojam pārmaiņu laikos, un tāpēc izdevies piedzīvot daudz jo daudz notikumu, ko jau šodien saucam par vēsturiskiem. Atmoda, PSRS sabrukums, gadu tūkstošu mija, lielā kovida pandēmija, Krievijas uzbrukums Ukrainai... Rīgai 800, Latvijai – 100, Dziesmu svētkiem 150... Un cik daudz lietu pa šo laiku ir mainījies ikdienā! Mobilais tālrunis ir gandrīz katra kabatā, internets jau...
“Nejāniskas” pārdomas
“Nejāniskas” pārdomas
Pēc Jāņiem laikam pieņemts – ja vispār runāt par tikko nosvinētajiem svētkiem, tad, analizējot notikušos vai nenotikušos kultūras pasākumus un balles, privātīpašumos papostītās bērzu jaunaudzes, izdzerto alus daudzumu, izpirktās veikalu vitrīnas, pieķertos dzērājšoferus, konfiscētās automašīnas un citas šiem draiskajiem gadskārtu svētkiem piedienīgas un atbilstošas lietas. Bet es gribu pafilozofēt par drošības jautājumiem. Nē, ne par...
Jāņi – visjautrākie latviešu svētki!
Jāņi – visjautrākie latviešu svētki!
Šķiet, Līgo svētki un Jāņi latviešiem ir paši nozīmīgākie, tradīcijām bagātākie un jautrākie svētki. Bet lai tie tādi tiešām būtu, svētkiem ir jāgatavojas. Ko gan tik nav jāpaspēj paveikt, lai Jāņus godam sagaidītu! Vispirms jau dārzi jāizravē, tīrumi jāsakopj, pirmais siens jānopļauj. Laicīgi jāsāk domāt par alus darīšanu, jo bez alus Jāņi nav iedomājami. Savukārt...
Ko un kam tad īsti būvējam?
Ko un kam tad īsti būvējam?
Negals ar Annas ielas lietus ūdeņiem lika piesēsties un uzrakstīt savas domas par šo projektu, jo redakcija šīs ielas iedzīvotāju likstām ir sekojusi līdzi gadiem. Protams, kā jau ne reizi esam minējuši, – lai nobrāķētu otra darbu, lielas prāta spējas nav vajadzīgas, tomēr... Pirmkārt, ar iedzīvotājiem, kuru labā un interesēs taču šī pārbūve tiek veikta,...
Negribas sēdēt pie citu nopelnītās sasistās siles!
Negribas sēdēt pie citu nopelnītās sasistās siles!
”Ja kāds man reiz būtu teicis, ka lembergisti liksies prātīgāki par nacionāļiem un Smiltēnu, ne tikai neticētu, bet arī būtu gatava šitādam runātājam vai acis izskrāpēt!” tieši tik kareivīgi šobrīd Latvijas lielpolitikā notiekošo pirms pāris dienām novērtēja kāda paziņa. Un, neslēpšu, pēc vakardienas «Kas notiek Latvijā?» noskatīšanās LTV1, manas domas daudz neatpaliek. Turklāt nupat jau...
Svešu bērnu un nelaimju nav
Svešu bērnu un nelaimju nav
Nav īsti gulēts un darba tik daudz, ka pusdienām laika neatliek. Kamēr vēders sāk jau uzstājīgāk rūkaļot, kāds piezvana un arī kaut neapmierināti uzrūc. Biroja tehnika neklausa, bērni nav sazvanāmi... Gan jau katram tādi vai vismaz ļoti līdzīgi brīži ikdienā gadījušies, kad šķiet viss un visi nostājušies pret tevi. Teju vai jākrīt zemē un jālaiž...
Vajadzēja vai nevajadzēja, bet bija – brīvdiena!
Vajadzēja vai nevajadzēja, bet bija – brīvdiena!
Tie, kas svētdienas-pirmdienas naktī ilgāk bija nomodā, uzreiz uzzināja par to, ka pirmdiena būs brīvdiena un ka tikai eksāmeni netiek atcelti. Citi to saprata, tikko modušies. Saprotams, katram cita situācija – kuru darba vietas spēja ātri reaģēt, tie jau rīta agrumā saņēma īsziņas, ka darbā brīvdiena, bet, kur darba process neatliekams, tur tāpat visi zināja...
Būt informētiem, iespējams, ir noderīgi
Būt informētiem, iespējams, ir noderīgi
Izvēloties šīs reizes redakcijas slejas tematu, saprotu, ka teju vai riņķoju ap savu asi. Tas tāpēc, ka joprojām gan pašas brīvas gribas pēc, gan vēl jo vairāk arī jau visu citu – citu mediju, politiķu, sabiedrisko procesu vērotāju – kopīgi radītā informatīvā lauka dēļ daudz, iespējams, pat pārāk daudz spriežam par iespējamo nākamo Valsts prezidentu....
Lielas lietas sākas no it kā pavisam maziņām...
Lielas lietas sākas no it kā pavisam maziņām...
Pagājuši 33 gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Nereti dzirdam runas par to, ka nekas nav mainījies, ka valsts labklājība nav augusi. Te gan gribētos šai neapmierinātībai oponēt. Darba algas ir augušas, laukos redzamas jaunas fermas, sakoptas, skaistas lauku sētas. Gan mazas, gan lielākas Latvijas pilsētas ir sakoptas, tērptas košā ziedu rotā. Ne viena vien pašvaldība...
Vai mēs nebūtu pelnījuši?
Vai mēs nebūtu pelnījuši?
Bažas un vilšanās. Tieši tādas ir sajūtas, strauji tuvojoties laikam, kad Saeimas deputāti atkal kļūs īpaši vērtīgi (dažas pat, kā runā, – solās būt zelta cenā), jo tikai no viņu balsojuma būs atkarīgs, kas un kāds būs mūsu nācijas simbols jeb Valsts prezidents turpmākajos četros, bet, iespējams, pat astoņos gados. Kopumā tas, manuprāt, vismaz pagaidām,...
Konvenciju zini? Nu nemaz nav līdzīga…
Konvenciju zini? Nu nemaz nav līdzīga…
Ir tāds vecumvecs jociņš par to, kā lauku cilvēks otram tādam pašam lauku cilvēkam apraksta pirmo reizi mūžā redzētu krokodilu. “Zirgu zini? Nemaz nav līdzīgs!” – viņš secina. Un paralēles ar šo manā prātā zīmējas, kad politiķi kārtējo reizi nonāk līdz neauglīgajām diskusijām par Stambulas konvenciju. Neauglīgas, jo tiek muļļātas gadiem, precīzāk, kopš 2011. gada...
Vai aizmirsuši sarunāties?
Vai aizmirsuši sarunāties?
Divreiz rakstīt sleju par vienu un to pašu tēmu nav smuki, un tomēr gribas vēlreiz to lielo sāpi par Brīvības laukumu izrunāt, jo nu jau tikšanās ar iedzīvotājiem ir aiz muguras un galvenie secinājumi radušies tieši pēc tās. Un pat ne par jautājumiem, jo to netrūka, bet gan par to, ka izpalika konstruktīvu, skaidrojošu un...
Sava valsts – balva, ko jāprot saņemt un nosargāt
Sava valsts – balva, ko jāprot saņemt un nosargāt
...Pa vienam mēs skaņa, bet kopā spēks, Kas, sakļauti dūrē, var kalnus gāzt... Vēl esot svētdien notikušās koru skates iespaidā, gribas šo sajūtu tā līgani pārcelt uz gaidāmajiem Latvijas valsts svētkiem, un Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces «Rīta un vakara dziesmas» tekstu nedaudz paturpināt – “pa vienam mēs vārds, bet kopā skaņa”. Šāds spēks...
Par ko gan domājam, dāmas un kungi?!
Par ko gan domājam, dāmas un kungi?!
Šis mūsu Latvijai un nācijai ir ļoti zīmīgs gads. Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem – šim, kā Kultūras kanonā uzsvērts, Latvijas fenomenam, kas vēstures gaitā ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi, – aprit 150. gadskārta. Aizsākusies kā no Rietumeiropas, pamatā Vācijas aizgūta tautas kopdziedāšanas forma, nu šī tradīcija ir ieguvusi valsts likuma...
Ne par prezidentiem, bet sirdsapziņām
Ne par prezidentiem, bet sirdsapziņām
Droši pārmetiet naivumu, bet tiešām ticu, ka varam labāk un Latvijas politika var iztikt bez shēmošanas jeb, teiksim tā, kaut par kripatiņu, bet tapt mazliet godīgāka. Ar shēmošanu šajā gadījumā es domāju tos teju vienmēr klātesošos slēptos motīvus, kas, nereti izrādās, – nemaz tik ļoti slēpti arī nav – tie itin labi saskatāmi. Un tas...
Nevienam nav vajadzīgs projekts projekta pēc
Nevienam nav vajadzīgs projekts projekta pēc
Martā pašvaldība aicināja vecpilsētas namu īpašniekus un uzņēmējus uz tikšanos par to, kādam būt Tukuma centram. Tāda pati saruna, uz kuru tiek aicināts ikviens interesents, domē gaidāma nākamajā pirmdienā. Viens no sarunu tematiem būs arī Brīvības laukuma pārbūves projekts, kura augšāmcelšana sabiedrībā radījusi pamatīgu viļņošanos – tas nodēvēts par pārāk modernu, pārāk bezpersonisku, pārāk neiederīgu...