Projekti
Laikraksta pielikums «VIDE un MĒS» II
Laikraksta pielikums «VIDE un MĒS» II
Mīti un patiesība par to ko drīkst un ko nedrīkst darīt aizsargājamās dabas teritorijās. Kopā ar Bauskas un Aizkraukles žurnālistiem pētām atkritumu apglabāšanas poligonus un cenšamies noskaidrot, kad tie būs piepildīti un atkritumus vairs nebūs kur likt. Raksti tapuši ar «Vides aizsardzības fonda» finansējumu un «Abavas ielejas attīstības centra» atbalstu. Pielikumu lasiet šeit
Pašnāvības medijos – bez sensācijām
Pašnāvības medijos – bez sensācijām
Žurnālistikā nav tematu, par kuriem nedrīkst rakstīt, taču jāzina, kāpēc par to tiek stāstīts. Jāizvērtē, ko, izlasot rakstu vai noskatoties raidījumu, iegūs sabiedrība? Viens no šādiem tematiem, par kuriem jārunā, ir pašnāvības. Ik gadu pasaulē fiksē vienu miljonu pašnāvību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Pasaules Veselības organizācija Latviju ierindojusi trešajā vietā Eiropas Savienības...
NOVADI ZAĻO I
NOVADI ZAĻO I
Atkritumu apsaimniekošana Latvijā kļūst arvien dārgāka. Tarifu celšanās satrauc iedzīvotājus, par iespējamo konkurences mazināšanos Rīgā un monopola nostiprināšanos nozarē trauksmi ceļ Konkurences padome. Kāpēc gružu izvešana, neskatoties uz centieniem tos šķirot, kļūst arvien nedraudzīgāka mūsu maciņiem? Un šo jautājumu atbildes meklējam kopā ar vēl 10 citu reģionālo laikrakstu kolēģiem, veidojot pielikumu «Novadi Zaļo». Visu pielikumu...
Novadi Rok Dziļāk III
Novadi Rok Dziļāk III
Reģionālo žurnālistu ar Mediju atbalsta fonda veidotās publikācijas ciklā "Novadi Rok Dziļāk", kas stāsta par lauksaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības tendncēm Latvijā, piedāvā viedokļus un pieredzes stāstus par šo tēmu, varat iepazīties arī internetā. Pielikumu lasiet šeit: https://www.ntz.lv/?attachment_id=193142
Laikraksta pielikums «VIDE un MĒS»
Laikraksta pielikums «VIDE un MĒS»
Kopā ar dabas ekspertiem pētām meža veltes – ēdamas un neēdamas sēnes, indīgus, mazāk indīgus un ēdamus augus un ogas. Kopā ar Bauskas un Aizkraukles žurnālistiem vērtējam, kas jādara, lai auto riepas nekrātos kalnos. Raksti tapuši ar «Vides aizsardzības fonda» finansējumu un «Abavas ielejas attīstības centra» atbalstu. Pielikumu lasiet šeit!
Novadi rok dziļāk II
Novadi rok dziļāk II
Desmit reģionālie laikraksti "Kurzemes Vārds", "Kurzemnieks", "Stars", "Talsu Vēstis", "Druva", "Liesma", "Zemgale", "Auseklis", "Saldus Zeme", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" un reģionālā televīzija “TV Kurzeme” saņēmuši atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā programmā “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" un par piešķirtajiem Mediju atbalsta fonda līdzekļiem no valsts budžeta īsteno projektu “Novadi Rok dziļāk”.
Pašcenzūra medijos – klusa, neredzama, tāpēc bīstama
Pašcenzūra medijos – klusa, neredzama, tāpēc bīstama
Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa Universitātes profesore: ”Kāpēc mediju profesionāļi rīkojas pretēji sava darba uzdevumiem? Kādas sekas var izraisīt aktuālās Latvijas Radio krīzes ilgstoša nerisināšana? Ja reizēm brīnāties, kāpēc žurnālisti nestāsta par būtiskām problēmām, iespējams, tas ir pašcenzūras rezultāts. Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
Laiks prasa kvalitatīvus medijus un zinošus lasītājus
Laiks prasa kvalitatīvus medijus un zinošus lasītājus
Kritiskas žurnālistikas trūkums kaitēs un jau kaitē visai sabiedrībai. Kāpēc demokrātiskā valstī tik liela nozīme ir neatkarīgiem, brīviem un profesionāliem medijiem? Kāpēc ir svarīgi, lai šādi plašsaziņas līdzekļi pastāvētu Latvijas novados? Par to runājām ar advokātu biroja «Sorainen» zvērinātajiem advokātiem IEVU ANDERSONI un ANDRI TAURIŅU. Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda...
Novadi rok dziļāk I
Novadi rok dziļāk I
Desmit reģionālie laikraksti "Kurzemes Vārds", "Kurzemnieks", "Stars", "Talsu Vēstis", "Druva", "Liesma", "Zemgale", "Auseklis", "Saldus Zeme", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" un reģionālā televīzija “TV Kurzeme” saņēmuši atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā programmā “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" un par piešķirtajiem Mediju atbalsta fonda līdzekļiem no valsts budžeta īsteno projektu “Novadi Rok dziļāk”.
Par atbildīgu žurnālistiku
Par atbildīgu žurnālistiku
Latvijas Mediju ētikas padomes mērķus un darbību raksturo valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
Kritērijs ētikai – kādu labumu medijs dod sabiedrībai
Kritērijs ētikai – kādu labumu medijs dod sabiedrībai
Latvijas universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane: ”Žurnālisti nosaka kultūru, lai piešķirtu visam saprātīgu jēgu...” Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu.
Žurnālistam ir jātur acis un ausis vaļā
Žurnālistam ir jātur acis un ausis vaļā
Iepazīt kolēģu darbu reģionos, mācīties, kā veidot savus laikrakstus profesionālākus, daudzveidīgākus un – pats galvenais – sniegt lasītājam saprotamu, ticamu un faktos balstītu informāciju – ar šādu mērķi kā pagājušajā, tā arī šajā gadā norisinās Latvijas Žurnālistu asociācijas organizētais reģionālo mediju semināru cikls, kura viena no tēmām bija – kā politiķu izteikumos atklāt melus un kā viedokļu žurnālistikas vietā veidot faktu žurnālistiku. Par to reģionālo mediju pārstāvjiem Bauskā un Kuldīgā stāstīja žurnāliste Evita Puriņa, kas pieredzi guvusi dažādos mediju izpētes projektos, savulaik strādājusi laikrakstā «Zemgales Ziņas», žurnālā «Ir», «Re:baltica», bet šobrīd piedalās mediju pratības projektā vidusskolēniem «Pilna doma» un veido materiālus sabiedrisko mediju portāla rubrikā «Melu detektors».
Domāt un vērtēt
Domāt un vērtēt
Laikraksta lasītāji jau ir pamanījuši, ka pēdējo mēnešu laikā esam piedāvājuši parunāt par medijiem, ar medijiem, žurnālistiem. Šā gada janvārī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) projekts noslēdzas. Tā ietvaros aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) universitātes pētniekus vērtēt priekšvēlēšanu raidījumus Latvijā. Pētnieki izvēlējās skatīt četru elektronisko mediju piedāvātos televīzijas un radio diskusiju un vērtējošos raidījumus 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā.
Sociālie mediji – žurnālistikas beznoteikumu zona?
Sociālie mediji – žurnālistikas beznoteikumu zona?
Sociālie mediji ir kļuvuši par nozīmīgiem žurnālistu rīkiem un informācijas avotiem. Tomēr veids, kā žurnālisti izmanto sociālajos medijos atrodamo saturu, dažos gadījumos ilustrē atkāpšanos no saviem profesionālajiem uzdevumiem, bet citkārt — ētikas pārkāpumus. Šeit apskatīšu dažas problemātiska sociālo mediju lietojuma izpausmes.
Edgars Kupčs: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi
Edgars Kupčs: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi
Latvijas Žurnālistu asociācija mediju kritikas projekta ietvaros turpina interviju sēriju ar mediju profesionāļiem. Par Latvijas Radio korespondentu Edgaru Kupču sūdzas gan pašvaldību amatpersonas, gan medija uzraugi, gan politiķi. Viņu draud atlaist, tiesāt. Tomēr žurnālists turpina strādāt, kritizē, meklē nesakritības, nelikumības, aizdomas un pārdomas raisošus faktus un notikumus, jo uzskata, ka mums – Latvijas iedzīvotājiem – tas ir jāzina.
Izvēloties reģionālo presi, lasītājs saņem to, kas viņam vajadzīgs
Izvēloties reģionālo presi, lasītājs saņem to, kas viņam vajadzīgs
Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Kultūras ministriju šogad izdevusi apjomīgu kolektīvo monogrāfiju «Latvijas mediju vides daudzveidība». Zinātniskais darbs piedāvā Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Monogrāfijas autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds. Viens no autoriem ir mediju eksperts Rolands Tjarve, Latvijas Universitātes (LU) Mediju institūta direktors, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs, kurš monogrāfijā analizēja sabiedriskajos medijos pēdējos gados notiekošos procesus un attīstības tendences.
Vietējie žurnālisti “nešauj un nebēg”; viņi ar savu auditoriju ir kopā ik dienu
Vietējie žurnālisti “nešauj un nebēg”; viņi ar savu auditoriju ir kopā ik dienu
Kas tad vēl tik detalizēti un regulāri rakstīs un vēstīs par to, kā dzīvo ļaudis Latvijas reģionu pilsētās un pagastos, ja ne vietējās avīzes, portāli un televīzijas? Lokālais un līdz ar to arī unikālais saturs ir reģionālo mediju būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar nacionāla līmeņa medijiem, secina viena no pētījuma «Latviju mediju vides daudzveidība» autorēm Laura Uzule, Latvijas Universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente komunikācijas zinātnē. Tieši viņa šajā krājumā pētīja un analizēja reģionālos medijus. Secinājumi atklāj arī to, kāpēc reģionālie mediji ir vajadzīgi auditorijai, kurai tie strādā. Reģionālajos medijos ir vērojama ļoti aktīva sabiedrības interešu aizstāvība, kas ilgtermiņā vainagojas ar panākumiem, veicinot sabiedrības uzticēšanos reģionālo mediju darbam. Tāpat, lai radītu kopības izjūtu, regulāri tiek uzklausīti un atspoguļoti lasītāju viedokļi, skaidroti nesaprotamie jautājumi, aktualizētas un novērstas novērotās neizdarības lokālajā vidē, veicinot savstarpējo uzticamību un arī atbildīgumu.
Svarīgākais – fakti un kritiskā domāšana
Svarīgākais – fakti un kritiskā domāšana
Iepazīt kolēģu darbu reģionos, mācīties, kā veidot savus laikrakstus profesionālākus, daudzveidīgākus un – pats galvenais – sniegt lasītājam saprotamu, ticamu un faktos balstītu informāciju – ar šādu mērķi sācies reģionālo mediju semināru cikls, kura pirmā tikšanās norisinājās 7. decembrī Bauskā – laikraksta «Bauskas Dzīves» redakcijā.
Žurnālistam ir jāredz kopsakarības, jāspēj patstāvīgi domāt un vērtēt
Žurnālistam ir jāredz kopsakarības, jāspēj patstāvīgi domāt un vērtēt
Vēl tikai oktobrī atklāšanas svētkus piedzīvoja Latvijas universitātes pētnieku apjomīgais kopdarbs jeb monogrāfija, kas no dažādām šķautnēm aplūko aktuālo situāciju mūsu valsts mediju vidē. Iespaidīgajā autoru virtenē atrodams arī filozofijas doktores Skaidrītes Lasmanes vārds. Laikā, kad tiek veidots Latvijas mediju ombuds un realizēts arī Latvijas Žurnālistu asociācijas paspārnē tapis un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīts mediju kritikas projekts, viņas zināšanām un viedoklim šai jomā ir īpašs svars. Un esam pateicīgi, ka joprojām ļoti aizņemtā pētniece piekrita šai sarunai, ka turpat, universitātes trokšņainajā kafejnīcā, vienas kafijas tases garumā, bija iespēja viņu izvaicāt. Par to, kādu redz Latvijas žurnālistiku un tās patērētājus, informēti, zinoši, bet tomēr – it kā no malas raugoties.
Vēlēšanas pagājušas. Diskusijas turpinās
Vēlēšanas pagājušas. Diskusijas turpinās
Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un ievēlētie deputāti kopā ar savu partiju ievēlētajiem un nereti arī neievēlētājiem vadoņiem jau otro nedēļu diskutē par sarkanajām līnijām, programmu vienojošajiem punktiem un iespējamajiem ministru kandidātiem.
Noņemt maskas
Noņemt maskas
Mediji un žurnālisti bieži tiek kritizēti. Bet ne tik bieži tiem ir iespēja skaidrot savu rīcību un atbildēt uz pārmetumiem. Tādēļ uz sarunu aicinājām LTV Ziņu dienesta galveno redaktoru, vairāku LTV radījumu autoru un vadītāju Gunti Bojāru. Viņa radīti un veidoti raidījumi ir gan vairākkārt apbalvoti, gan kritizēti, gan nesaprasti. Īpaši pretrunīgi ir vērtēts raidījums «Aizliegtais paņēmiens» par dažādu Latvijas žurnālistikā reti vai tikpat kā nemaz izmantotu metožu, paņēmienu un eksperimentu izmantošanu. Reti kurš nebūs neko dzirdējis par Operāciju «Frics», Operāciju «Tokija», ar Latvijas Radio kopīgi veidoto projektu «Sistēmas bērni» un citiem. Kā ir patiesībā? Šoreiz uz jautājumu aicinājām atbildēt Gunti Bojāru pašu.
Latvijā pieejams daudzveidīgs mediju klāsts
Latvijā pieejams daudzveidīgs mediju klāsts
Latvijas mediju daudzveidība: formāti, žanri, ētika, īpašnieki – tās ir tēmas, par kurām runāts apjomīgā un visaptverošā izdevumā «Latvijas mediju vides daudzveidība», kuru nupat kā izdevis LU Akadēmiskais apgāds un kurā grāmatas zinātniskā redaktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče apkopojusi dažādu autoru pētījumus par Latvijas medijiem.
Medijs vai mediju izstrādājums
Medijs vai mediju izstrādājums
Mediji, žurnālisti (vai tomēr reklāmas?) mūs māca, kādai jābūt labai maizei. Mums skaidro, kas ir veselīga pārtika, kādi ir atbilstoši parametri labam telefonam, datoram, mašīnai un virtuves kombainam. Bet, kas ir laba žurnālistika, kādam jābūt labam medijam, – par to mēs Latvijā gadiem neesam runājuši vai, pareizāk, runājuši par maz, runājuši tikai no reizes uz reizi. Nu šai tēmai esam pievērsušies mēs paši – žurnālisti. Latvijas Žurnālistu savienība sadarbībā ar vairākiem reģionālajiem medijiem, kā arī aģentūru «Leta» ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu realizē projektu, kura laikā centīsimies noskaidrot, kas tad ir laba žurnālistika un kā to atšķirt no sēnalām un klajiem meliem. Bet lai noskaidrotu žurnālistikas kvalitātes, vispirms pievērsīsimies mediju kritikai.