Projekti
Kad Latvija kļūst par zemi „tur”
Kad Latvija kļūst par zemi „tur”
Šoreiz stāsts par Signi Andersoni, kas kopā ar mammu un diviem brāļiem reiz sevi varēja saukta par tukumniekiem. Taču tieši gadu pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas savienībā, Signes mamma Inese, kā daudzi citi tautieši, saprata, ka nav citas izvēles, kā vien kopā ar trim bērniem doties laimi meklēt citviet. Kļūt par migrantiem!
Projekts – Novadi zaļo
Projekts – Novadi zaļo
Kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem "Kurzemes Vārds", "Saldus Zeme", "Kurzemnieks", "Zemgale", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Stars", "Auseklis", "Druva" un "Liesma", kā arī reģionālo televīziju "TV Kurzeme" esam uzsākuši un gada garumā īstenosim projektu "Novadi Zaļo", kas paredz vides tematikai veltītu publikāciju kopīgu sagatavošanu un publicēšanu mūsu mediju platformās internetā, sociālajos tīklos un drukātajā izdevumā, uzrunājot plašu...
Dzīve allaž kustībā...
Dzīve allaž kustībā...
Jau vairākus gadus vasaras mēnešos Slampes pagasta daudzstāvu nama «Silavas» sētā kaimiņi ievērojuši ieripojam antīku autiņu ar Polijas republikas valsts numura zīmēm. Lai noskaidrotu ko vairāk ne tikai par automašīnu, bet arī par tā īpašnieku Valteru Birneru, lūdzām viņu uz nelielu interviju. Lai gan pats Valters nebeidza atkārtot, ka nekā interesanta viņa dzīvē nav, tomēr pierunājām viņu turpat, sētā, piesēst uz soliņu un mazliet parunāt... Par pagātni, šodienu un nedaudz – arī nākotni.
Darba spēka migrācija no trešajām valstīm Latvijas uzņēmējiem ir svarīga
Darba spēka migrācija no trešajām valstīm Latvijas uzņēmējiem ir svarīga
Ik gadus Latvijas uzņēmēji piesaista trešo valstu iedzīvotājus dažādu darbu veikšanai, jo nākas atzīt – darba roku, īpaši jau sezonas darbos, ļoti pietrūkst. Tiesa, Covid-19 vīrusa laiks, kas, kā zināms vēl nav beidzies, tomēr ir licis uzņēmējiem meklēt citus risinājumus, jo robežas tika slēgtas un līdz ar to iecere izmantot darbaspēku no citām valstīm neīstenojās.
Brīvība, ar kuru jārīkojas atbildīgi
Brīvība, ar kuru jārīkojas atbildīgi
Jau esam vēstījuši, ka, neskatoties uz pandēmiju, Latvijas mediji, to skaitā arī reģionālie ir iesaistījušies Rīgas Stradiņu universitātes un Vidzemes augstskolas projektā – apgūst to, kā pētīt, runāt un, galu galā, rakstīt par migrācijas problēmjautājumiem. Apskatāmo tēmu loks ir gana plašs un mediju pārstāvjiem ir iespēja iepazīties gan ar pētnieku personīgo pieredzi, gan palūkoties uz migrācijas politiskajiem, sociālajiem, arī vēsturiskajiem un pat psiholoģiskajiem aspektiem. Vienlaikus tiek skarti arī citi – ne tikai žurnālistikai, bet arī sabiedrībai kopumā būtiski jautājumi, piemēram,… vārda brīvību, kas laikā, kad teju katrs var publiski izpausties dažādās platformās, kļūst arvien aktuālāks.
Būvē, šķūrē, savāc atkritumus...
Būvē, šķūrē, savāc atkritumus...
28. maijā notika kārtējā Jaunpils novada domes sēde, šoreiz pēc neilga pārtraukuma deputāti – Raivo Altenburgs, Andris Fridrihsons, Raivis Pranis, Līga Bierande, Dace Adiņa, Arvis Rasa, Velga Pavlovska un priekšsēdētāja Ligita Gintere – tikās klātienē, un tika izskatīti 18 darba kārtības jautājumi.
Par “migrantu“ kļūt var jebkurš…
Par “migrantu“ kļūt var jebkurš…
Karš, nabadzība, dabas katastrofas…Ir daudz iemeslu, kādēļ cilvēki spiesti pamest savas mājas, valstis un pat kontinentus jeb kļūt par migrantiem! Un pētnieki, lielo procesu eksperti ir vienisprātis, ka ar laiku šādu cilvēku kļūs aizvien vairāk. Gaidot pārmaiņas Piemēram, Starptautiskā imigrācijas organizācija (UN International Organization for Migration) aplēsusi: klimata pārmaiņas dēļ vien tuvāko 30 gadu laikā...
Par integrāciju – atbildīgi un profesionāli
Par integrāciju – atbildīgi un profesionāli
Kā liecina līdzšinējie pētījumi, Eiropas valstu sabiedrībās, tai skaitā Latvijā, pieaug neiecietība pret imigrantiem un minoritātēm. Kopumā jebkurš migrants Latvijā, neatkarīgi no izcelsmes valsts un ieceļošanas mērķa, bieži tiek uzlūkots kā nopietns drauds.
NOVADI SAPROT V
NOVADI SAPROT V
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību. Komentāri internetā kļuvuši agresīvāki. Vai izvērtējam to ar kādu saturu dalāmies sociālajos tīklos? Par maksājumu karšu drošību. Visus pielikuma rakstus lasiet šeit Projekts tapis ar Mediju atbalsta fonda atbalstu
Vara, politika un žurnālistika
Vara, politika un žurnālistika
Sallija Benferde, brīvā žurnāliste: ”Medijus dēvējam par ceturto varu, un tiek uzskatīts, ka šo jēdzienu vairāk nekā pirms 200 gadiem – 1787. gadā – ieviesa īru valstsvīrs, filozofs un politikas teorētiķis Edmunds Bērks (Edmund Burke). Līdz tam, runājot par varu, tika minētas trīs varas institūcijas: likumdošana (parlaments), izpildvara (valdība) un tiesu vara. Laika gaitā uzskati...
NOVADI SAPROT IV
NOVADI SAPROT IV
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību. Kā reģionālie mediji ietekmē lokālo vidi un auditoriju, par viltus reklāmām internetā un par mītu, ka darbošanās interneta vidē ir anonīma. Visu pielikumu lasiet šeit Projekts tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
NOVADI SAPROT III
NOVADI SAPROT III
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību, par medijiem un mediju izstrādājumiem, par avīžu lasīšanas paradumiem un to kā reālā dzīve sajukusi ar virtuālo. Visu pielikumu lasiet šeit Projekts tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
Līdz ar ieguvumiem nāk arī zaudējumi
Līdz ar ieguvumiem nāk arī zaudējumi
Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs: Žurnālistika un sociālie mediji – kopā grūti bet šķirti – vēl grūtāk. Visu rakstu lasiet šeit Raksts tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu.
NOVADI ZAĻO V
NOVADI ZAĻO V
Klimata pārmaiņas skars ikvienu. Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā, sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļās, ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām, – tā savā pēdējā ziņojumā par klimata pārmaiņu riskiem vēsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Senie ticējumi dažkārt joprojām piepildās – saka cēsiniece Aina Orina. "Ja Katrīnās salst, tad Andreja dienā līs lietus...
NOVADI ZAĻO IV
NOVADI ZAĻO IV
Liepājā jau gandrīz 15 gadus aktīvi darbojas biedrība "Radi vidi pats", kuras nosaukums ietver ideju – ar praktisku rīcību pievērst uzmanību globālām problēmām. Arvīdz Ulme: ”Lai iedzīvinātu ideālu, nepietiek pasludināt Latviju par zaļu valsti. Tā ir tikai tāda deklarācija bez reālas rīcības.” Modes patiesā cena. Par laimi, sabiedrība sākusi vairāk uzmanības pievērst tam, lai radītu...
NOVADI SAPROT II
NOVADI SAPROT II
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību un to, kam var un kam nevar ticēt interneta vidē. Visu pielikumu lasiet šeit! Pielikums tapis ar Mediju atbalsta fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Vai un cik lielā mērā uzticamies medijiem
Vai un cik lielā mērā uzticamies medijiem
Uzticēšanās medijam vienmēr būs saistīta ar pārbaudītu faktu publicēšanu, par ko lasītājs vai skatītājs var pārliecināties ilgtermiņā. Standarta «Eirobarometra» pētījumi ataino to, ka pēdējos gados daudzās valstīs cilvēki zaudē uzticību valdībai, pašvaldībām, organizācijām un medijiem. Turklāt nākas cīnīties pret dezinformāciju un nepatiesu informāciju. Cīņā par uzticēšanos arvien lielāka loma ir ne tikai mediju platformām, bet...
VIDE un MĒS III
VIDE un MĒS III
Jānis Priednieks apsaimnieko 35 hektārus dabīgo pļavu Abavas senlejā. No apsaimniekošanas viedokļa raugoties, prasību pļavas īpašniekiem nav nemaz neesot tik daudz – noteiktā laika periodā tā jānopļauj un nopļautais arī jāsavāc. Iveta Piese stāsta kā 14 000 hektāru platībā darbojas biedrība «Abavas ielejas attīstības centrs» un kas paveikts vairāk nekā 15 pastāvēšanas gadu laikā. Aizkraukles...
Novadi Zaļo III
Novadi Zaļo III
Par to, kas jāzina veicot uzņēmējdarbību īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Ko dabas aizsardzības labā var darīt jaunie reindžeri? Ar ko Lubāna klānos nodarbojas Miķelis Gruzītis? Lasiet reģionālo laikrakstu kopīgi veidotajā pielikumā «Novadi Zaļo». Projekta materiāli tapuši ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Visu pielikumu lasiet šeit:
Novadi Saprot I
Novadi Saprot I
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību un to, kam var un kam nevar ticēt interneta vidē.
Uzticams un neitrāls žurnālists
Uzticams un neitrāls žurnālists
Saruna ar Latvijas Radio žurnālistu Aidi Tomsonu par medijiem, viedokļu dažādību un gudru auditoriju. Visu rakstu lasiet šeit
Mediju regulācija – turēšanās uz slidenas nogāzes
Mediju regulācija – turēšanās uz slidenas nogāzes
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja ANDA ROŽUKALNE: ”Kāpēc žurnālisti apspriež vienu politiķi, bet nekritizē negodīgas amatpersonas? Kāpēc Nacionālā elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nesoda Krievijas kanālus un kāpēc NEPLP nevar atlaist, kad padomes rīcība šķiet neatbilstoša? Kurš atļāva radio kanālam uz diskusiju aicināt nepatīkamu politiķi, kas sodīs žurnālistus, kuri internetā raksta sensacionālus virsrakstus...
Novadi Zaļo II
Novadi Zaļo II
Pēc statistikas datiem, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma. Martā Eiropas Parlaments apstiprināja vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu aizliegumu. Ar Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem panākto vienošanos balsojumā atbalstīja deputātu vairākums. Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Pielikumu lasiet šeit