20. martā 7.48 sākas astronomiskais pavasaris. Tātad – klāt pavasara Saulgrieži. Šajā dienā mūsu senči uzmanīgi vēroja norises dabā, lai varētu spriest, kāds būs pavasaris, kāda vasara gaidāma.

* Ja pirmajā pavasara dienā ir skaists laiks, tad skaists būs viss pavasaris. Ja pūš dienvidu vējš – pavasaris būs silts, ja ziemeļu vai ziemeļaustrumu – auksts pavasaris. Rietumu un ziemeļrietumu vēji sola lietainu, vēsu, nesteidzīgu pavasari. Ja, ūdeņiem atkūstot, ledus grimst dibenā, – būs smags gads.

Pavasarim sākoties, vēro arī atgriezušos gājputnus, arī citu dzīvo radību.

* Ja gājputni atlido agri – būs silts pavasaris.

* Ja cīruļi uzrodas pelēki, būs īss pavasaris; ja ar baltu pavēderi – vēl snigs. Ja cīruļi iedzied vecā mēnesī – gaidāms silts pavasaris, ja jaunā – laiks būs auksts un vējains, toties gads kopumā būs bagāts (tā tas gadījies šogad).

* Ja dzērves atgriežoties lido augstu – drīz iestāsies silts laiks; ja zemu – siltums nav gaidāms.

* Ja stārķi atlido balti – būs sausa, karsta vasara; ja tie ir pelēki, it kā novārtījušies, tad vasara gaidāma lietaina.

* Ja meža zosis atlidojušas taukas, – būs auksts un ilgs pavasaris. Ja tās lido augstu – būs lieli palu ūdeņi, ja zemu – palu gandrīz nebūs.

* Ja strazdi atgriežas agri – gaidāma silta un gara vasara.

* Ja putni vij ligzdas dienvidu pusē, tad gaidāma auksta vasara.

* Ja pirmie mostas dzeltenie tauriņi, tad gaidāma karsta vasara, ja baltie – vasara būs mīlīga, ja tumšie vai raibie – vasara būs lietaina.

* Ja vardes kurkuļus nērš ūdeņu vidū – gaidāma sausa vasara, ja krastā – slapja.

* Ja pavasarī zivis nāk uz ūdens malu, tad būs slapja vasara.

Izdzīvosim krāsas!

Pavasara Saulgrieži ir labs iemesls, lai arī mēs, cilvēki, pamostos no "ziemas miega" un… sāktu jaunu dzīvi!

Nu ja, teiks zobgaļi: "Zinām, zinām! Ir ļaudis, kas jaunu dzīvi sāk vismaz divreiz gadā – savā dzimšanas dienā un Jaungadā… Nu vēl arī Lieldienās!"

Zobgaļu vārdus uztversim kā vieglu pavasara vējiņu, kas viegli nošalc gar ausīm, neprasoties pēc iedziļināšanās vai pretargumentiem! Ziema, kas nupat beidzas, no mums šogad atvadās īpaši skaisti – vienā naktī visa apkārtējā pasaule kļuvusi tīri, koši, neskarti balta! Nu bērni pagalmos kā zvirbuļi čivina, celdami vislielākos, visskaistākos, šoziem visgaidītākos sniegavīrus. Ziemīgās ainavas aizgūtnēm tiek iemūžinātas fotogrāfijās, interneta albumiņos, mobilajos telefonos… Prieks ir patiess un neviltots!

Jo vairāk tāpēc, ka zinām – zem šīs ziemas "Atvadu svētku" rotas mierīgi un dzīvi elpo apsnigušie sniegpulkstenīši, pirmās vizbulītes, sniega rozes. Pumpuri kā mazi, zaļi īleniņi duras cauri sniegkupenām ceriņkrūmos. Jau pēc pāris dienām, noplokot sniegam, zaļgani iekrāsosies pilsētu skvēriņi, smaragdzaļā košumā iemirdzēsies ziemāju tīrumi laukos. Zaļā ceturtdiena taču jau klāt! Ir pēdējais laiks izmest, sadedzināt pērnvasaras kaltētos ziedus un smilgas, atstājot vāzēs Pūpolsvētdienā sarūpētos dzīvīgos kārklu zarus ar zaļo mētru, kadiķīšu piedevām.

Vēl tikai mazliet pacietības, un pūpoli piebriedīs, kļūs medaini dzelteni, smaržīgu putekšņu pilni. Lieldienas klāt! Laiks, kas atnāk ar dzeltenām māllēpeņu saulītēm, zeltstarītēm. Ar koši krāsotām olām, ar šūpošanos, ko šajā rītā pirmā iesāk saule – pat tad, ja tā ir aiz mākoņiem.

Un tad jau Pavasarim vārti vaļā! Ar purenēm, gaiļpiesīšiem, pienenēm, saules zelta piebērtiem forsītiju krūmiem. Vēl brīdis – un krāsu karuselis griezīsies pilnā sparā, uzņemot aizvien jaunus, aizvien straujākus apgriezienus: zilās vizbulītes, sārtie cīrulīši, violetās vijolītes, raibie tauriņi…

Vai stāvēsim malā? Protams, ne! Metīsim nost ziemas tumšās drēbītes. No skapjiem vilksim ārā nevis to netīri tumšpelēko, kas, pēc modes mākslinieku vārdiem, "raksturo saspringto ekonomisko situāciju valstī un pasaulē", bet gaišāko, košāko, spilgtāko. Galu galā – vai tad savas dzīves saimnieki, noteicēji neesam mēs paši?! Un paši – arī burvji, kas gandrīz ne no kā prot radīt labu noskaņojumu sev un citiem. Pasmaidot pretimnācējam uz ielas – varbūt tas viņam šodien tā arī paliks – vienīgais saņemtas smaids… Iededzot zaļu svecīti ceturtdienas vakarā – ak, mēs jau ne visai ticam, ka tā "piesaista naudu", un tomēr – tā piesaista Cerību, ka būs arī labākas, gaišākas, bezrūpīgākas dienas! Paspēlējoties ar sava apģērba krāsām – kaut vai tā, kā to ieteic austrumnieki: pirmdienai ņemot dzelteno, otrdienai – sārto, trešdienai – zaļo, ceturtdienai – oranžo, piektdienai – zilo, sestdienai – violeto, svētdienai – sarkano…

Ak, iepriekšējais teikums noteikti nebija domāts īgņām, kas varētu visu šo nosaukt par muļķībām, vai arī sākt sūroties, ka skapī nemaz nav tik daudz drēbīšu… Tas šoreiz domāts tiem, kas vēlas kļūt par optimistiem: iedomājieties, kā tas izskatītos, kad jau nākamajā ceturtdienā, kas vairs nebūs Zaļā, visi cilvēki ielās, birojos, skolās, kafejnīcās un visur citur pēkšņi būtu… tērpušies oranžā! Smieklīgi, vai ne?… Nu, lūk! Daži jau pasmaidīja.. Un tas nozīmē, ka esam modušies jaunajam pavasarim, esam gatavi sākt izdzīvot krāsas!