Mainās apstākļi, mainās sabiedrība. Tautā klīst anekdote par to, ka kāds centīgi – vismaz divreiz nedēļā – mācoties iepirkties divām nedēļām uz priekšu: sak, lai nav daudz pa veikaliem jāstaigā. Tas ir gandrīz par mani! „Gandrīz” tāpēc, ka nu jau protu iepirkties tikai vienu reizi nedēļā – kad pietrūkst maizes, krējuma, augļu. Ne griķu, ne...
Kad dienas sāk mūs aplaimot ar sauli; kad ziemas vissiltākās (un līdz ar to – arī biezākās neērtākās un smagākās) drēbes pamazām sāk iegult skapjos un plauktos; kad no „ziemas dusas” citu pēc cita izceļam gaišākos un vieglākos apģērbus, īpaši kalendārā varam neskatīties: tāpat jūtams, ka tuvojas pavasaris. Paceļot acis pret sauli, mākoņi paslēpjas pamalēs...
Politologam Ilmāram Mežam, šķiet, pagājušajā nedēļā radās doma, ka mums, Latvijā, nekaitētu Iedzīvotāju ministrija, kur katrs varētu vērsies, kad viņam samilzt kāda problēma vai nerisinās kāds aktuāls jautājums. Gluži tāpat, kā daudzi jo daudzi nepieciešamības gadījumā vēršas gan Patērētāju tiesību aizsardzības birojā, gan TV raidījumos «Dagpunktā», «Bez tabu», «4. studija», arī mūsu redakcija u.c. Labi...
Krievijā krīt valdība. Anglijā princis Harijs un viņa laulātā draudzene kalpošanu karaļnama tradīcijām nomaina pret personiskās dzīves brīvību. Austrālijā liesmo mežu ugunsgrēki. Filipīnās pēkšņi aktivizējies vulkāns. Latvijā partijas ZZS valde vairs publiski neizteikšoties par Lembergu. Rīgas dome ar amatvīru portfelīšiem un krēsliem spēlējas gluži kā mazi bērni smilšukastē… Kas man no tā? Pirmajā mirklī šķiet,...
Mūsu trauksmainajā un steidzīgajā pirmssvētku laikā varu ieteikt apgūt… prasmi distancēties. Iesākumā vienosimies, ka par poltiku šoreiz nerunāsim: tas „katliņš” vārās arī bez mūsu līdzdalības. Tāpēc šoreiz sāksim ar sevi. Lielveikalos, Ziemsvētku eglīšu laukumos un citās sabiedriskās vietās mūsu dzirdi pastāvīgi apgrūtina nebeidzami džinglbelli? Brīdī, kad trokšņi pieriebjas, mūs var glābt un pasargāt Daba: meža...
Pār Rīgu mirdz Brīvības piemineklis, kam tauta saziedojusi šo svētku gaismu. Visur, kur šajās dienās pulcējas latvieši, lai svinētu savu Brīvību un Neatkarību, līst gaišas svētku ugunis. Visur, kur pulcējas latviešu tauta, skan dziesmas un dzeja: par kāpu smilgām un cilvēku ilgām; par zemi un jūru; par cauri gadsimtiem izdzīvoto tautas likteni sūro… Vārdi paši...
Sarunās ar radiem, draugiem, paziņām un pat pavisam nejauši sastaptiem ļaudīm aizvien biežāk tiek skarti katra personiskās nākotnes jautājumi. Piemēram, pensija. Tiem, kuri auguši, skolojušies un darba gaitas sākuši neatkarīgajā, brīvajā Latvijā, neviens nevarēs pārmest to, ko pārmeta mums, tagadējai vecākajai paaudzei: sak, strādājāt padomju impērijas labā, cēlāt padomju valsti, bet pensiju tagad pieprasāt no...
Mums katram tie ir savi. Valdībai – jāizlemj, kam vajag vairāk naudas: politiķiem (partijām) vai tautai (veselībai, izglītībai, kultūrai). Protams, ka katram ”savs krekls tuvāks”, un mēs atkal paliekam cerot, ka reiz būs, un ticot, ka viņiem vajag vairāk. Jo partiju (deputātu) neatkarība ir svarīga lieta! Var pat sacīt, ka tā ir visas mūsu valsts...
Vasara beigusies. Ceturtdienu, kad top šīs rindas, sinoptiķi sola patīkamu – saulainu un siltu, un TV kanālu rīta programmu vadītāji novēl jauku dienu un arī visu atvasaru. Gribas ticēt, ka tā arī būs, jo pīlādži vēl joprojām pilni sarkanām ogu krellēm; koki joprojām savās zaļajās vasaras rotās; no gājputniem, šķiet, aizlidojuši pagaidām vienīgi stārķi un...
Varam būt lepni, ka te, Tukumā, pirms deviņiem gadiem aizsāktā tradīcija aicināt dzejas mīļotājus un arī tās radītājus lasīt un arī zīmēt dzeju uz perona, nu jau aizgājusi tālu pasaulē. Dzeju vietās, kur vien redzamas sliedes, nu vienlaikus (šodien, 13. septembrī, 19.00) lasa gan daudzviet Latvijā, gan arī citviet, kur dzīvo latvieši, piemēram, Norvēģijā un Īrijā.
Viss sākās ar to, ka gadījās pabūt laukos: ieniru, var teikt, klusumā uz mierā gluži kā bezatbildīgs peldētājs – atvarā, un tieši uz galvas. Lai būtu „laime pilnībā”, mājās aizmirsu telefona lādētāju. Mierināju sevi ar domu, ka mājas saimniecei telefons ir tādas pat firmas kā man: vai tad nu neiedos savējo lādētāju, kad vajadzēs. Nekā...
Tuvojas rudens. Bet līdz tam – baudām visnotaļ jauko atvasaru, kas pēc nejaukās vasaras ir īsti lakā. Viena draudzene Whatsap atsūta tā-ā-dus ziedošu viršu laukus (Laimīgā – viņa tos redzēja „dzīvajā”!), ka man arī sagribas uz Engures piejūras mežiem. Otra piezvana un priecīga stāsta, ka kartupeļu vagā izaudzis… indiešu dievība Ganešs. Kartupeļskulptūra, tātad. Viņai uz...
Kad pērnziem, trīs mēnešus dzīvojot Šveicē, pirmoreiz mūžā internetā pasūtīju ērtas pavasara ”skrejamās kurpes” (Latvijā, lai gan cenas tādas pašas, par kvalitāti īstas pārliecības nebija…), mani visvairāk pārsteidza tas, ka jau nākamajā dienā trešdaļu datora ekrāna aizņēma reklāmas: kurpes un zābaki, kleitas un kostīmiņi, mētelīši un apmetnīši, blūzes un topiņi, somas un somiņas… Tuvinieki, kuri...
Necik sen bija vasaras saulgrieži, svinējām Jāņus; nupat aizvadīts arī Tukuma Pilsētas svētku trīsdienu maratons. Cerēju, ka dzīve ieies normālās ikdienas sliedēs: viesu sagaidītāji un mūsu izklaidētāji (gan profesionāļi, gan amatieri) beidzot varēs atvilkt elpu, turpinot nesteidzīgi darīt savus ikdienas darbus vai atpūšoties atvaļinājumos, baudot rāmu mieru un klusumu. Dievīgie Dārza svētki Jaunmoku pilī; rakstnieka...
Pirms rakstīt šīs rindas, agrā rīta stundā devos lūkot, kas notiek ar divām mūsu tuvākajām „līgotavām” – zālājiem pie ”mazās Maximas” un bērnudārza «Pasaciņa». Tur šovasar, zālāju renovāciju piedzīvojuši, krāšņi jo krāšņi ziedēja magoņu lauki. Tik skaisti un neparasti – pašā pilsētas centrā! Tukumnieki – visi kā viens! – garāmejot nebeidza priecāties. Arī garāmbraucēju acīm...
Visatļautība zeļ un plaukst, un nebūt ne tāpēc, ka tuvojas vasaras saulgrieži un pirmsjāņi Latvijā ir viszaļākais laiks. Tā it kā bijis vienmēr – kā jau pie cilvēkiem, kuriem, tā sacīt, nekas cilvēcisks neesot svešs. Re, Burova kungs no Rīgas domes atskārtis, ka nodibinājums „Riga.lv” jālikvidē (beidzot, beidzot, beidzot!), jo esot sabojāts, sačakarēts, degradēts. Paši...
Kad iepriekšējās Eiro Padomes vēlēšanās Iveta Grigule pēkšņi iekļuva eirodeputātos, mēs, vēlētāji, plecus vien noraustījām; sak, ne mēs viņu zinām, ne pazīstam, ne varam iedomāties, ko viņa tur darīs… Savukārt, par Ždanoku bija zināms, kāpēc viņa startē uz ES. Ko viņa tur darīs, mums arī bija skaidrs, un tomēr – daudzi atļāvāmies uz šīm vēlēšanām...
Dievs (ja viņš ir) mums noteikti grib kaut ko pateikt, taču mēs viņu nedzirdam. Vai – dzirdam, bet nesaprotam. Vai arī savā vieglprātībā (vai augstprātībā) to tīši ignorējam. Vai citādi aculiecinieku tūkstošu priekšā tik īsā laika sprīdī nodegtu Parīzes Dievmātes katedrāle? Vai mums, pārējai pasaules daļai, ar asarām, dziļu nožēlu un pilnīgu neizpratni nāktos šī...
Latvijas Nacionālā bibliotēka turpina Skaļās lasīšanas sacensību 11 un 12 gadus veciem 5.un 6.klašu skolēniem, un pirmslieldienu nedēļā arī Tukuma un kaimiņu novadu bibliotekāri, skolotāji, vecāki bija nedaudz satraukti: piedalīšanās skaļās lasīšanas sacensībās nav joka lieta!
Man, kā jau vējainai sievietei, pavasaris saistās ar pirmajām māllēpenēm, pirmo tauriņu un stārķi, un katru aprīlī pēkšņi uzvirpuļojušo sniegu es konsekventi saucu par cīruļputeni. Un tā – cik nu ilgi kurogad snieg, un cik ātri uzzied un nozied vizbulītes, ievas un ceriņi. U Tomēr izrādās, ka tas var gan būt savādāks; kaut nedaudz, kaut...
Lapa 1 no 19