Jau tālajā 1858. gadā vācu zinātnieks A. Dēbners par seno latviešu tautas tradīcijām rakstījis: "Ļoti zīmīgs ir latviešu raksturam Mārijas kults, kas ar to ir ļoti labi saskanējis. Tas ir šās tautas sievišķīgā īpašība... Viņa iegājusi citu viņam mīļu pagānu dievību funkcijās. Tādēļ arī viņa un tikai viņa tiek tik bieži daudzināta viņu tautas dziesmās." Mārijas jeb Māras dienas latviešiem bijušas četras: ziemas Māra jeb Sveču diena; pavasara Māra jeb kāpostu Māra, kad jāsēj kāposti; vasaras Māra - 15. augustā un rudens Māra - 8. septembrī, kad varot droši staigāt pa mežu arī tie, kam bail no čūskām, jo šajā dienā tās un visi citi tārpi salienot ziemas guļā. Šoreiz - par pavasara Māru.