Redakcija ir saņēmusi vēstuli no kāda Tukuma iedzīvotāja, kas to adresējis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tajā aicināts rūpīgi izvērtēt Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Normunda Reča saistību ar SIA «Future development», kas savukārt ir Tukuma novada domes deputātes Daigas Rečas dibināts uzņēmums un kas Tukuma novada izglītības iestādēs organizē kursus un seminārus:

– Vēlos informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un laikrakstu «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» par manā rīcībā esošu faktu par Tukuma novada pašvaldības Izglītības pārvaldes finanšu resursu izmantošanu un neētisku rīcību.

Pēc manā rīcībā esošas informācijas, Tukuma novada pašvaldības deputāta Normunda Reča vadītā Tukuma novada Izglītības pārvalde ilgstoši veic maksājumus SIA «Future development», reģistrācijas nr. 40103927938. Maksājumi tika veikti par SIA «Future development» organizētajiem kursiem vai semināriem Tukuma novada izglītības iestāžu darbiniekiem.

Cik man zināms, maksājumi ir veikti 2016. gada septembrī, oktobrī un novembrī, bet, iespējams, arī agrāk. Šajā laikā minētā SIA «Future development» īpašniece un faktiskā labuma guvēja bija Daiga Reča, kura ir Izglītības pārvaldes vadītāja Normunda Reča sieva. Maksājumi ir veikti arī 2017. gada rudenī, bet tad SIA «Future development» īpašniece bija Daigas Rečas meita, jo pati Daiga Reča 2017. gadā tika ievēlēta par Tukuma novada domes deputāti. Faktiski un arī reāli šo SIA joprojām vada un labumu saņem pati Daiga Reča. To var apliecināt cilvēki, kas strādā blakus telpās SIA «Future development» biroja telpām Raudas ielā 4, Tukumā.

Lai arī maksājumu summas, kuras ir pārskaitītas, nav mērāmas desmitos tūkstošu eiro, tomēr šāda rīcība ir vērtējama kā interešu konflikts un neētiska rīcība. Atzīmēšu, ka Tukumā šādu kursu un semināru organizēšanu veica arī citi komersanti, tātad nav uzskatāms, ka ir pieejams tikai Daigas Rečas pakalpojums. Zinu, ka nekādas iepirkuma procedūras vai cenu aptaujas par šo pakalpojumu veikšanu nav bijušas organizētas.”

Līgumus ar sievas SIA nav slēdzis

Ar vēstuli un tajā uzdoto jautājumu vērsāmies pie Izglītības pārvaldes vadītāja Normunda Reča un lūdzām skaidrot situāciju. Viņš skaidroja:

– Cik zinu, izglītības iestādes pērk šo pakalpojumu, un te acīmredzot ir domāti kursi no minētā SIA, bet tas ir pašu iestāžu lēmums, kāpēc viņi to dara.

– Esat slēdzis šādus līgumus?

– Es pats nevienu līgumu ar šo uzņēmumu neesmu slēdzis. To, no kā šādu pakalpojumu pirkt, izvērtē katras iestādes vadītājs.

– Bet vai esat šo uzņēmumu ieteicis, piemēram, kādā seminārā iestāžu vadītājiem vai e-pasta sarakstē kā potenciālo pakalpojumu sniedzēju?

– Jūs domājat, vai esmu reklamējis?

– Jā.

– Nē, es to neesmu darījis.

– Izpētot, piemēram, pašvaldības budžeta izdevumus Izglītības pārvaldei un iestādēm, ir redzamas sadaļas, kurās finansējums atvēlēts kursiem un apmācībām, taču konkrēti nav norādīts, kas šo naudu ir saņēmis.

– Cik man ir zināms, tās nav šīs pozīcijas, bet precīzāk jājautā attiecīgo iestāžu vadītājiem. Ministru kabineta noteikumi Nr. 569 nosaka, ka trijos gados katram pedagogam ir jāiziet papildu apmācību kursi 36 stundu apjomā, bet Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir norma, ka jāapgūst arī bērnu tiesības. Tā kā Tukuma novadā ir saglabāts iestāžu autonomijas princips, līdz ar to iestādes vadītājs ir atbildīgs par šo prasību izpildi, viņam tikai ir pienākums izvērtēt komersantu piedāvātās cenas, jo Izglītības pārvaldei ne visās jomās ir speciālisti, kas šādus kursus varētu piedāvāt.

– Bet cik daudz naudas iestādes var šādiem kursiem tērēt?

– Gadā tie ir 25 eiro uz vienu cilvēku.

– No vēstules izriet, ka maksājumi ir veikti no Izglītības pārvaldes budžeta.

– Paskaidrošu. Pie izglītības pārvaldes grāmatvediski ir četras iestādes – pirmskolas izglītības iestādes – bērnudārzi «Lotte», «Karlsons, «Vālodzīte» un «Pepija». Izglītības pārvaldes grāmatvedis tehniski apkalpo šīs iestādes un līdz ar to arī maksājumus, bet visus līgumus un viena vai otra komersanta izvēli, tāpat kā citās izglītības iestādēs, veic šo iestāžu vadītāji. Pieļauju, ka iestādes vadītāji ir izvērtējuši iespēju kursus organizēt uz vietas, kas to dalībniekam un arī iestādei neradītu papildu izdevumus. Bet tas ir tikai pieļāvums.

– Tātad Izglītības pārvalde nav šo uzņēmumu aicinājusi uz kursiem?

– Nē.

– Vēl viens stāsts par iepirkumiem – izvērtējot pašvaldības iepirkumu sarakstu, nevarējām atrast nevienu, kuros būtu meklēts kādu kursu vai semināru organizētājs…

– Jau minēju, ka novadā ir decentralizēta izglītības iestāžu sistēma, tāpēc nav kopēju iepirkumu, bet iestādes tos organizē pašas. Ir tirgus izpētes sliekšņi. Tie ir 800 eiro apmērā par precēm vai pakalpojumiem, kas tiek pirkti vai pasūtīti kalendārā gada ietvaros. Turklāt, no savas skola direktora pieredzes varu teikt, ka direktors jau vienalga pārliecinās, vai cita komersanta piedāvātais pakalpojums, vai prece nav lētāks. Piemēram, Kurzemes ielā ir vairāki saimniecības preču veikali, un tad izvērtē visu piedāvājumus, lai noteiktu cenu un kvalitāti.

Pārkāpumus savā rīcībā nesaskata

Kā liecina «Lursoft» dati, uzņēmums SIA «Future development» dibināts 2015. gada septembrī, un tobrīd tā vienīgā dalībniece bija Daiga Reča – līdz par 2017. gada oktobrim; pēc tam – Sanda Skorrano, jo dažus mēnešus iepriekš – 2017. gada 3. jūnijā – D. Reča tika ievēlēta par Tukuma novada domes deputāti. Tātad – ja reiz laikā no jūnija līdz oktobrim uzņēmums bija sniedzis pakalpojumus novada izglītības iestādēm, vismaz teorētiski deputāte bija nonākusi interešu konfliktā. Jāpiebilst, ka savā amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu deputāte bija norādījusi, ka šajā uzņēmumā saņēmusi 5566,57 eiro atalgojumu. Komentēt šo situāciju aicinājām arī pašu deputāti. Daiga Reča atzina, ka šajā situācijā interešu konfliktu nesaredz, jo viņai kā amatpersonai ir atļauts savienot deputāta amatu ar pedagoģisko darbu:

– Jūnijā, jūlijā un augustā nekādas nodarbības izglītības iestādēs nenotika, jo bija vasaras brīvlaiks, bet jau augustā sākām kārtot dokumentus Uzņēmumu reģistrā, lai novērstu interešu konfliktu un lai es vairs nebūtu šī uzņēmuma dalībniece. Uz kādu brīdi šis process iekavējās, jo reģistrs lūdza izdarīt dokumentos precizējumus, taču tobrīd nekāds finansējums par nodarbībām netika saņemts, bet jau oktobrī viss tika sakārtots.

– Pārmetums bija, ka jūs izvēlējās bez iepirkuma.

– Nav taisnība. Mēs sniedzam pakalpojumus bērnu tiesību aizsardzības jomā – esam ieguvuši tiesības apmācīt pedagogus, kam tas ir obligāti. Savukārt izglītības iestādes organizēja cenu aptauju, jo no domes puses ir noteikts slieksnis, cik daudz naudas iestāde var šim mērķim izmantot, līdz ar to ir tikai loģiski, ka iestāde apzina šādu pakalpojumu sniedzējus. Iespējams, kāds atrada labāku piedāvājumu par mūsējo, bet kāds izvēlējās mūsu uzņēmumu. Es kā deputāte nekādi nevaru ietekmēt izglītības iestādi un likt tai izvēlēties mūsu uzņēmumu, jo par to lemj iestādes vadītājs, atbilstoši sava budžeta iespējām.

– Vai esat izpildījusi valsts amatpersonas pienākumu un sniegusi informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā to paredz likums – par komercsabiedrību, kuras dalībniece esat vai kurā kāds jūsu radinieks saņem publiskas personas (domes) finanšu līdzekļus?

– Stājoties amatā Tukuma novada domē 2017. gadā, es aizpildīju amatpersonas deklarāciju, un tajā ir norādīta mana darbība šajā uzņēmumā. Tā kā deklarācija ir ikvienam publiski pieejama, esmu pārliecināta, ka nekādu citu informāciju man sniegt nevajadzēja. Ja KNAB prasīs šādu skaidrojumu, to arī sniegšu, taču jebkurā gadījumā pārmetums par šī uzņēmuma darbību nav loģisks, jo, pirmkārt, ar Izglītības pārvaldi un līdz ar to arī ar Normundu Reču šim uzņēmumam nav nekādu līgumisko vai finansiālo attiecību, bet, otrkārt, arī citi deputāti pieņem lēmumus par iestādēm, kurās strādā viņu ģimenes locekļi un kas tiek atalgoti par pašvaldības naudu. Tad iznāk – ja kāds no ģimenes ir deputāts, tad tuviniekiem nekas cits neatliek, kā meklēt darbu citā pilsētā? Bet tas jau nav loģiski.