Šīs nedēļas sākumā tukumniece Olga redakcijā vērsās ar stāstu par biedējošiem aparātiem, kas 25. janvāra naktī laidušies pār pilsētu Raudas ielas virzienā. Arī viņas kaimiņiene Marija tos redzējusi, un nu sievām nav miera – kas tie tādi? Karš sācies vai citplanētieši lidinās!? Detalizēts abu kundžu vērojums bija apmēram šāds…

Olga:

– Sēžu, kino skatos un domāju – kas man tur spīd acīs!? Eju pie loga – mīļais, kaut kādi aparāti lido! Paskatījos uz centra pusi – vesela grupa. Uzreiz paskaitīju – 9 gabali. Tie aizlido, bet virs kaimiņmājas parādās vēl divi. Tā jocīgi palika… Skatos, vai nelidos vēl – jā, nāk divi vēl lielāki un – kā stārķi – izplestiem spārniem! Sarkanā krāsā un tādi, ka no vienām lampiņām sastāvētu! Pavisam bija 13 un visi – baigi spilgti! Augstu debesīs, bet spīd acīs. Paņēmu aizkaru malā un skatījos, kur tad lidos. Lidmašīnas nevar būt, jo tās lido augstu un var redzēt, ka midžinās ugunis; arī Mēness augstāk spīd, bet šie zemāk un nevis dažām gaismiņām, bet vienās gaismās. Pie gaļas kombināta pirmā grupa pēkšņi pazuda, bet pārējie Raudas ielas virzienā aizlidoja tālāk. Draudzene atnāca pie manis – pļāpājām, un es saku: ”Zini, laikam nenormāla esmu palikusi. Redzēju šitādu gājienu, bet nevaru izskaidrot!” ”Vai!” viņa saka. ”Es šitādus veselu nedēļu četros no rīta redzu!”

Marija:

– Man vīrs teica, lai nestāstu nevienam, citādi par dullu turēs. Tā kā mēs poļu tautas un ticīgi katoļi, vispirms nodomāju, ka Dievs man kaut ko rāda. Nākošā naktī ap 3.30 tas pats – tikai lido tā ļoti lēni. Pēc formas kā trijstūris. Piecēlāmies un sākām lūgties (mums mājās altāriņš). Ap 6.30 pazuda. Prasu vecajam, kas tas bija, bet viņš: ”Ai, liecies mierā, ķīnieši kaut ko sagudrojuši!” Trešajā dienā atkal, un man palika jocīgi – kas tas ir? Tāds kā trijstūris, ap kuru spīd apaļi bumbuļi, un augstāk vēl divi, tikai mazāki. Paņēmu spilvenu un uzliku uz galvas – viss, negribēju redzēt, bet domāju – vai tiešām neviens cits tos neredzēja? Kaut nu kāds ko pateiktu! Parunāju ar kaimiņieni, un viņa, izrādās, to pašu redzējusi! Vakarnakt, astoto nakti pēc kārtas, ap 2.00 divi parādījās. Nodomāju – kur tad lielais draudziņš palicis? Palūkojos augšup – šoreiz virs mājas laidās, bet ap 5.00 nolaidās zemāk – kur iepriekšējās naktis. Minūtes 10 palidoja, un gaismas pazuda. Viss!?

Lai meklētu atbildes uz tik neparastiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām Latvijas anomālo parādību centra «Ufolats» direktoru Jevgeņiju Sidorovu.

Interviju ar J. Sidorovu lasiet mūsu laikraksta piektdienas, 31. janvāra, numurā ŠEIT!