Īstenojot Tukuma lidostas projektu, reģionā tiktu attīstīta uzņēmējdarbība, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina Tukuma uzņēmēji.

Engures novada domes priekšsēdētājs un Tukuma lidostas akcionārs Gundars Važa stāstīja, ka patlaban noris sarunas ar vairākām aviokompānijām, tostarp "Ryanair", bet, kamēr līgumi nav noslēgti, detalizētāku informāciju par projekta virzību Važa neatklāja. Viņš stāstīja, ka lidosta plāno apkalpot līdz 3000 lidmašīnu gadā jeb desmit lidmašīnas dienā. Lidosta vairāk koncentrēsies uz pasažieru, nevis kravas lidmašīnām, tomēr vēl pāragri spriest, kā projekts varētu attīstīties.

Pēc Važas teiktā, šī gada vasarā Tukuma lidostā tiks atklāts terminālis un lidosta pozicionēs sevi kā "Tukuma Jūrmalas lidosta". Lidostas akcionārs norādīja, ka potenciālie pasažieri varētu būt no Krievijas, piemēram, mūzikas festivāla "Jaunais vilnis" laikā.

Važa stāstīja, ka lidostā plānots nodarbināt vairāk nekā 100 cilvēku, kas tiks nodarbināti ne tikai terminālī, bet arī infrastruktūrā, kas atrodas ap lidostu – viesnīcā, ēdināšanā utt.

"Patlaban dzirdami pārmetumi no lidlaukam tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem, kas ir saprotami, jo tas radīs zināmas neērtības, bet novadam ir iespējas attīstīties. No lidostas darbības lielāki ieguvēji būs Tukuma iedzīvotāji, nevis Engures [jo formāli lidosta atrodas Engures novadā, bet faktiski blakus Tukumam]," uzsvēra Važa.

Autoservisa SIA "Eduards-2" īpašnieks Agris Baumanis norādīja, ka Tukuma iedzīvotāji no lidostas projekta iegūtu, ja reģionālās reformas rezultātā Smārde, kur atrodas lidosta, būtu pievienota Tukuma novadam, nevis Engures. "Tagad ir tā, ka lidlauks pieder Engures novadam, bet lidmašīnas lidos pāri Tukuma novadam," sacīja Baumanis.

AS "Tukuma piens" mārketinga vadītājs Armands Artihovičs pauda bažas, ka lidosta varētu aizvilināt darbaspēku no pārtikas ražotāja. "Ja lidostā plānotu nodarbināt 30-40 cilvēku, tad tas tik daudz neuztrauktu," uzsvēra Artihovičs.

Savukārt Tukuma kluba "Mojito" vadītājs Andis Ožets ir pārliecināts, ka no lidostas atvēršanas nevienam sliktāk nekļūs, ja nu vienīgi cilvēkiem, kas dzīvo netālu no lidostas. Tiek lēsts, ka kopumā lidostas tuvumā atrodas vairāk nekā 300 ēku. Ožets pieļāva, ka atsevišķi cilvēki vēlēsies pārdot īpašumu, bet citi pieprasīs kompensāciju.

SIA "Interbaltija" Vērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Māris Birzulis sacīja, ka ikviens, kurš iegādājās mājas lidostas tuvumā, zināja, kur ēkas atrodas. Uz ko Baumanis sacīja, ka 1990.gadu beigās, kad vairums cilvēku iegādājās šīs ēkas, nezināja, ka Tukumā kādreiz būs lidosta.

Vērtējot lidostas ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, Birzulis sacīja – ja lidostas darbība sekmēs darbavietu rašanos, īpašumu vērtība šajā reģionā celsies, bet, ja tiks radītas 30-40 darbavietas, tas nekustamā īpašuma tirgu neietekmēs. "Lidostai attīstot pasažieru pārvadājumus, pastāv iespēja, ka tādējādi tiks ietekmētas nekustamā īpašuma cenas, kā arī teorētiski tūristi izvēlēsies nakšņot Tukumā un būs nepieciešamas viesnīcas, bet no uzņēmējiem dzirdēts, ka Tukums nevarēs uzņemt daudz tūristu," tā Birzulis.

Savukārt Važa pieļāva – ja Tukumā tūristi būtu nodrošināti ar viesnīcām, lidostai nevajadzētu domāt par investīcijām jaunās ēkās. "Pastāv iespēja sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem," uzsvēra Važa.

Ožets norādīja, ka lidosta varētu labi ietekmēt vietējo taksometru biznesu, bet Baumanis bija skeptisks, sakot, ka mazie vietējie uzņēmumi lidostās nemaz nevarēs piedāvāt savus pakalpojumus. "Gan jau tur būs priekšā taksometri zaļā krāsā," sacīja Baumanis.