Divi 22 gadus jauni puiši – Jānis Goba un Aigars Mežnieks – līdzīgi kā viņu vienaudze un citas mūsu publikācijas varone Katrīna Gulbe (lasiet 23. augusta laikrakstā) drīz pēc vidusskolas absolvēšanas nolēma dzīves pieredzi vispirms sasmelties ārpus Latvijas robežām. Un arī viņu izvēle pēc pārdomām, kur un kā doties, nosliecās par labu Dānijai. Kāpēc gan ne, ja vēl arvien dažādos pētījumos tā tiek atzīta par zemi, kurā mīt laimīgākie cilvēki pasaulē?…

Cik šis apgalvojums varētu būt patiess un kā šajā laimīgo zemē iedzīvoties latviešiem, izvaicājām abus tukumniekus, kuru galvenā rūpe šobrīd ir sava biznesa attīstīšana.

Izšķiršanās

Pirmo reizi par došanos uz Dāniju aizdomājušies vēl skolas laikā Tukuma Raiņa ģimnāzijā, kur reiz notikusi prezentācija par studiju iespējām šajā valstī. Ieinteresējušies un sākuši paši pastiprināti pētīt, meklēt informāciju, kāda ir dzīvošana un iespējas Dānijā, studiju programmas. 

– Bija arī pavisam konkrētas studiju ieceres?     

A. Mežnieks:

– Personīgi man tas bija grūts solis un izlemšana, jo biju pārliecināts, ka dzīvē noteikti kaut ko darīšu saistībā ar mūziku. Pirms tam 16 gadus spēlēju klavieres Tukuma mūzikas skolā un biju nolēmis, ka tam nākotnē pievērsīšos vēl nopietnāk. Taču Dānijā diemžēl netika piedāvātas internacionālās mūzikas studijas – man būtu bijis jāzina dāņu valoda, jāizglītojas viņu augstskolās… Nu, bet otra lieta, kas man vienmēr patikusi – strādāt ar finansēm, pārdošana, tāpēc apsvēru arī iespēju studēt mārketinga menedžmentu. Līdz ar to – mūzika šobrīd ir mans hobijs, kas vienmēr arī paliks, jo bez tās es nevaru iedomāties savu dzīvi.

J. Goba:

– Savukārt manas sākotnējās cerības tika saistītas ar studijām tūrismā – šķita, ka tās varētu būt saistošākās. Rezultātā gan abi mācījāmies vienā programmā,  tomēr, ja godīgi, no studijām nesagaidīju to, ko biju cerējis.

Visu interviju lasiet piektdienas, 20. septembra, laikrakstā ŠEIT!