Piektdien, 18. oktobrī, Tukumā, pie Melnezera satikās gandrīz visas ieinteresētās puses, kas ir vai nu atbildīgas par ezera apkārtni, vai arī vēlas tās apkārtnē iesākt ko noderīgu. Tieši ar tādu mērķi uz šo tikšanos bija nākusi jaunizveidotā biedrība «Dabas atmoda», kas plāno izstrādāt projektu ezera apkārtnes labiekārtošanai. Savs  nolūks ir arī velobraucējiem, kam te notiek sacensības un treniņi, tūristiem, kā arī Engures novadam, kura teritorijā Melnezers atrodas, un, pats galvenais, VAS «Latvijas valsts meži» (LVM), kam šī teritorija pieder. Diemžēl šajā sarunā nepiedalījās Tukuma domes pārstāvji, lai gan tieši tukumnieki ir aktīvākie Melnezera apkārtnes rekreatīvo iespēju izmantotāji. Lai šādas iespējas saglabātu, Tukuma novada dome 2009. gadā pēc salīdzinoši plašiem iedzīvotāju protestiem pret meža izciršanu noslēdza trīspusējo sadarbības līgumu ar LVM un Engures novada domi par to, ka pilsēta apņemas vietu ap ezeru sakopt, savukārt LVM sola 100 metru plašā joslā ap ezeru kokus necirst.

Kā atzina LVM speciāliste Sandra Galiņa, visi sarunas dalībnieki uz šejieni aicināti, lai apjaustu gan katra plānus, gan to, kā katrs interesētais šo vietu redz. Biedrības «Dabas atmoda» pārstāvji Sergejs Larins un Māris Bērziņš pastāstīja, ka ir sagatavots skiču projekts Melnezera apkārtnes labiekārtošanai. Biedrība plāno attīstīt sportošanas piedāvājumu, un, tāpat kā līdz šim, paredzēt drošības pasākumus atpūtai uz ūdens. Iecerēts uzcelt tramplīnu, kāds te kādreiz jau ir bijis, ierīkot vietu sporta aktivitātēm, tualetes, tiltiņus, vietas makšķerniekiem; būs arī tūrisma inventāra noma, lai cilvēki varētu interesanti pavadīt laiku. Velonoma jau ir, un, pilsētas centrā iznomājot velosipēdu, var aizbraukt arī uz Melnezeru. S. Galiņa interesējās, vai biedrība iecerējusi arī kādas darbības mežā, kuru dēļ būtu jāizcērt koki, un cik lielā platībā tā vispār iecerējusi darboties. M. Bērziņš skaidroja, ka ar mežu vienīgā saistība varētu būt tāda, ka iecerēts ierīkot trošu ceļu piekalnītē, kas atrodas blakus ezeram, taču kokus cirst tāpēc nav paredzēts. Viņaprāt, jebkāda koku ciršana šo vietu sabojātu neatgriezeniski, tāpēc par to nevarot būt ne runas. Turklāt šis ir vienīgais apkārtnes ezers, kas nav atdots privātīpašniekiem, tāpēc tas pēc iespējas vairāk jāsaudzē. S. Galiņa skaidroja, ka šo jautājumu uzdevusi, lai paredzētās darbības un aktivitātes varētu vērtēt kompleksi: “Jo vairāk apkārtni labiekārtos, jo nāks arvien vairāk cilvēku uz šejieni atpūsties, tāpat cilvēki iet uz avotiem, tāpēc jātiek skaidrībā, pa kurieni šīs gājēju un velobraucēju kustības virzīt. Plānojot ciršanu, ir jāsaprot, kā labāk visu sabalansēt…”

Vairāk lasiet otrdienas, 22. oktobra, laikrakstā ŠEIT!