Šodien, 24. martā 12.00, pie Prezidenta pils un Saeimas nama Rīgā dažādu nozaru pārstāvji rīko protesta akciju, lai piesaistītu valdības uzmanību ekonomiskajai situācijai dažādās nozarēs, kā arī straujā elektrības tarifu pieauguma iespējamajām sekām.

Akciju atbalsta Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Latvijas Autopārvadātāju nacionālā asociācija un autopārvadātāju asociācija «Latvijas auto» un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Jāpiebilst, ka tieši 24. martu arī Eiropas arodbiedrību organizācijas nodēvējušas par Rīcības dienu. Vienlaikus domubiedru grupa aicina iedzīvotājus pie Rīgas pils paust neapmierinātību ar elektrības cenu kāpumu.

Satrauc finansējuma samazinājums

Sava sāpe ir arī pasažieru pārvadātājiem, tāpēc viņi ir protestētāju vidū. Arvien samazinātais valsts finansējums vistiešāk ietekmē iedzīvotājus – no vienas puses uzņēmumi spiesti samazināt maršrutu skaitu, no otras – mazāk satiksmes iespēju lauku iedzīvotājiem. Mēģinot parādīt, kādi būtu regulārie pasažieru pārvadājumi, ja nebūs finansējuma, šodien SIA «Tukuma auto» atcēlis … autobusu reisus.

SIA «Tukuma auto» valdes priekšsēdētājs Ilgvars Kalniņš stāstīja, ka akcija īpaši ieplānota skolēnu brīvlaikā, lai neradītu problēmas mācību darbā.

Valsts atbalsts samazinās

– Kādas ir pasažieru pārvadātāju lielākās problēmas?

– Lielākā problēma tā, ka katru gadu tiek samazināta tā naudas summa, ko valsts piešķir pārvadātājiem zaudējumu kompensācijai. Jau pērn tika noņemti 20%, tomēr nevienu reisu nesamazinājām, bet šogad noņēma atkal 20%. Nenosegtie zaudējumi janvārī bija Ls 9700, februārī – ap Ls 9000. Degvielas cena pamatīgi pieaugusi; parēķināju, ka no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim – par 15 santīmiem litrā jeb seši santīmi uz vienu kilometru. Ja mēnesī nobraucam 80 000 kilometru, tad degvielas cenu pieauguma dēļ vien mums jātērē par Ls 4800 vairāk. Turklāt uzreiz pieaug cena rezerves daļām un citiem pakalpojumiem.

– Cik daudz naudas no valsts patlaban saņemat?

– Šobrīd tie ir kādi Ls 20 000 mēnesī, bet kādreiz maksāja Ls 23 000 un vairāk, un tad bija arī citi kompensācijas mehānismi, citas cenas degvielai un visam kam citam.

– Un cik vajadzētu?

– Ap Ls 30 000 mēnesī. Taču nav runas par to, cik mums vajag, bet kāda starpība veidojas starp ieņēmumiem un izdevumiem, jo valsts šo starpību maksā. Ja valsts starpību samazina, mums jāatsakās no maršrutiem – piemēram, gadā nobraucam 930 000 km; ja 20% finansējuma jāsamazina, attiecīgi jāsamazina maršruti par 180 000 km un tas ir milzīgs apjoms. Iznāk tā, ka divarpus mēnešus nevarēsim braukt vispār, jo naudas pietiks līdz 1. novembrim.

– Maršrutus mazināsiet?

– No 1. aprīļa samazināsim – "iztaisnosim" maršrutu Jaunsātos, nebrauksim vasarā Ķīšu maršrutu līdz Zemītei, tikai skolas laikā, nebrauksim svētdienā uz Enguri. Taču arī šis izmaiņas nesegs zaudējumus – tie kopā būs kādi 8000 km gadā. Jau zinām, ka, iespējams, valsts nesegs braukšanas izmaksas invalīdiem, bāreņiem, pirmsskolas vecuma bērniem, kas tagad brauc bez maksas. Iepriekšējos gados to kompensēja, šogad valstij tam pietrūkst 2,2 miljoni latu. Ja šo jautājumu nerisinās, 1. oktobrī atlaižu vairs nebūs.

– Vai pieaugs arī cena?

– Maksa pilsētas autobusos ir Ls 0,35, bet droši vien tā augs, jo esam vieni no pēdējiem ar zemāko cenu. Laukos ir tarifs – Ls 0,045 par kilometru un tāds tas ir jau divus gadus. Šīs maksas mums apstiprina.

– Valsts sola, ka 3 miljonus latu iedos un papildus vēl Ls 500 000?

– Mēs neko nezinām, pat to, kāds būs šī gada finansējums. Esam pateikuši, kas mums vajadzīgs, bet mums saka – maziniet… Es tad saku, lai samazinājumu izdara valsts. Ja autobuss neies, cilvēki teiks – kāpēc Kalniņš noņēmis autobusu? Nevis, ka valsts to izdarījusi. Vai tad tā nav?

– Vai nevar reizēm lielāka autobusa vietā sūtīt mazāku?

– Mēs esam autobusu parku stipri nomainījuši, brauc daudz nelielu autobusu. Taču nevar vienu dienu braukt ar mazo, bet otru dienu ar lielo – tad divtik vairāk autobusu vajag, turklāt jau nevar paredzēt, kad tie cilvēki būs.

– Cilvēki nereti uz redakciju zvana, ka autobuss aizbraucis no pieturas ātrāk vai neaizbrauc vispār.

– Zinu, ka no redakcijas zvanīja un par to teica. Mēs pārbaudījām, ka autobuss tur bija bijis, jo kāda biļete bija pārdota. Pieļauju, ka kaut kas bija sajaukts, tomēr mēs arī šoferus kontrolējam. Protams, nevaram fiziski būt klāt katrā vietā, bet šoferim taču nav intereses nebraukt – ja noķers – 30% no algas pazaudēs. Ja kādu minūti pieturā ir vēlāk vai ātrāk – tas ir iespējams. Bet laukos jau cilvēki parasti laikus ir pieturā. Patiesībā šoferis var vēlāk aizbraukt, nevis ātrāk. Pat lielajā salā milzīgu problēmu nebija!

Tiesu lietas turpināsies

– Ciktāl pavirzījusies pārvadātāju apstrīdētā konkursa lieta tiesā? (2009. gadā SIA «Tukuma auto», «Ogres autobuss», Aizkraukles ATU, «Aips», «Autotransporta firma Jūrmala SV» apstrīdēja tiesā Autotransporta direkcijas izsludinātā konkursa rezultātus. – Red.) Pēdējā ziņa bija, ka līdz jaunam konkursam brauks līdzšinējie pārvadātāji.

– Tā ir tiesa. Apgabaltiesa būs oktobrī; būs jau divi pilni gadi, kopš tiesājamies. Tagad izsludināts jauns konkurss uz 32 mēnešiem tais pašos maršrutos. Dokumenti jāiesniedz līdz 1. aprīlim.

– Piedalīsieties?

– Jā, kopā ar citiem pārvadātājiem no Ogres, Aizkraukles, Bauskas un Jūrmalas, ar kuriem bijām kopā toreiz. Tomēr mūsu iespējas reāli ir vājākas nekā toreiz, taču konkursa prasības lielas.