Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs stāstīja, ka Latvijas Pašvaldību Savienībā paredzēta sanāksme par sabiedrisko transportu, kurā lems, kā sadalīt valsts papildu piešķirtos Ls 500 000: "Mūsu vēlme, lai šī nauda tiktu atvēlēta vietējiem, nevis starppilsētu reisiem.

Otrs sanāksmes jautājums būs par komunālo pakalpojumu parādiem. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka būtu izstrādājama noteikta shēma, kā šo jautājumu varētu risināt gan sadarbībā ar bankām, gan, domājot par atsevišķu parādu cedēšanu un citiem jautājumiem. Patlaban visur kā mūris priekšā stāv banka, kura paņem visu."
Mēs interesējāmies, kāpēc joprojām dome vai apsaimniekotāji nav izdarījuši to, par ko runāts gadiem – ka būtu kāds darbinieks, kas ar iedzīvotājiem strādātu uzreiz, līdz ko nav saņemts viens vai divi maksājumi par dzīvokli un komunālajiem maksājumiem, un vajadzības gadījumā uzreiz piesaistītu sociālo palīdzību. Tas būtu daudz labāk, nevis, kā nereti notiek tagad, nogaidīt, kad cilvēkam parādi sakrājušies par pusgadu vai ilgāku laiku un tad ar viņu runāt.
J. Šulcs stāstīja, ka SIA «Tukuma nami» strādā jurists, kas ar parādniekiem nodarbojas regulāri; noslēgts arī līgums ar uzņēmumu «Credireform», kas arī iesaistās parādu piedziņā: "Taču lielākās problēmas ir ar bankām, jo lielākā daļa parādnieku dzīvokļu ir ieķīlāta. Ja cilvēks knapi var samaksāt kredītu, ir skaidrs, ka viņš nemaksās par komunālajiem pakalpojumiem, jo tāpat jau redz, ka dzīvoklis tūlīt paliks bankai. Tāpēc arī mēs uzskatām, ka būtu jāpanāk vienošanās par to, ka no tā, ko cilvēks samaksā, proporcionāli sava daļa jāsaņem komunālo pakalpojumu sniedzējiem un arī bankai, nevis otrādi." Domes izpilddirektors M. Rudaus-Rudovskis skaidroja, ka domē regulāri darbojas parādu piedziņas komisija, kas vienā reizē tiekas ar aptuveni 30 cilvēkiem: "Parasti tai izdodas ar cilvēkiem vienoties par parādu samaksas grafiku. Tiesa, kādu laiku iedzīvotāji konkrētu naudas summu arī maksā, kaut vai piecus latu mēnesī, taču nereti pēc tam atkal nemaksā un jāsauc uz komisiju atkārtoti."