Lai arī Tukuma pilsētā grāvjus rok jau labu laiku, par darbiem Jauntukuma mikrorajonā radies daudz jautājumu, īpaši par grāvjiem Lielā Parka, Ošu, Mālu un citās ielās. Par to, kā reāli notiek grāvju rakšana, izvaicājām Tukuma novada domes Komunālās nodaļas vadītāju Ģirtu Ruģeli un speciālisti Leonardu Koršunovu.

– Iedzīvotāji stāsta, ka grāvju rakšana ar viņiem netiek saskaņota. Vienkārši – atnāc mājās un redzi, ka grāvis jau priekšā. Kāpēc nevar aprunāties ar cilvēkiem?

– Rokot grāvjus, netiek aizskarts ne centimetrs īpašnieka zemes – grāvis tiek rakts ceļa teritorijā, un tajā pēc normatīviem ietilpst gan pats ceļš, gan nomale, gan grāvis. Cita lieta, ka paši iedzīvotāji ar žogiem un dzīvžogiem ir ienākuši tā saucamajās ceļa sarkanajās līnijās, kas nav atļauts. Bet, kā jau teicu, mēs to visu neaiztiekam. Un nav taisnība, ka neaprunājamies – reāli šos darbus darot, esam daudzos īpašumos ņēmuši vērā iedzīvotāji vēlmes. Pat neapbūvētajos zemes gabalos, kur šobrīd neviens nedzīvo, bet kuru īpašnieki jau ir saskaņojuši tehniskos projektus un zina iebrauktuvju vietas, esam ielikuši caurtekas. Tieši tā tas notiek katrā ielā – vispirms ir salikti stabiņi un tad notiek rakšana. Nereti saimnieki tajā pat piedalās un visu parāda. Mēs aicinām saprast, ka grāvji ir vajadzīgi, lai novadītus ūdeņus; ja arī kādam iedzīvotājam nav problēmu, viņam ir jārēķinās, ka kādam citam tās ir. Nav jēgas izrakt grāvi, ja ūdenim nav kur aizplūst – grāvju sistēmas tiek savienotas, lai paveiktajam darbam būtu kāda jēga. Neviens taču nerok tikai rakšanas pēc.

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 16. augusta, laikrakstā (ŠEIT!)