Pagājušajā nedēļā vairāki iedzīvotāji redakcijai stāstīja, ka no marta gaidāms atkritumu cenas pieaugums – apsaimniekošanas uzņēmuma «Tukuma nami» mājas lapā esot rakstīts, ka SIA «Kurzemes ainava» no 1. marta palielinās maksu par atkritumiem no 9,1355 Ls/m³ līdz 11,96 Ls/m³ (ar PVN). Par šo jautājumu runājām Tukuma novada domes preses konferencē 24. janvārī, izraisot ļoti emocionālu diskusiju par atkritumiem ar novada domes priekšsēdētāju Juri Šulcu. Aptaujājām arī uzņēmumus SIA «Kurzemes ainava» un SIA «Piejūra».

Jo treknāks projekts, jo lielāka maksa

– Tukumniekus galvenokārt interesē fakts, kāpēc citās Latvijas vietās samaksa par atkritumiem ir mazāka pat uz pusi, piemēram, Gulbenē, kur ļaudis maksājot nepilnus septiņus latus par kubikmetru.

– Ja ir īstenots tik liels projekts, kā pie mums – Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekts, kurā izdarīti lieli ieguldījumi un kur atkritumu savākšanas, šķirošanas un apglabāšanas sistēma ir sakārtota, tāpēc ir tikai loģiski, ka cena ir augšā. Jo kādam taču par to visu ir jāmaksā.

– Bet, sazinoties ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, uzzinājām, ka tur tarifs lielākoties ir par latu zemāks, lai gan projekts īstenots arī tur – ir gan laukumi, gan poligoni, gan šķirošanas punkti.

– Pirmkārt, tikai pie mums atkritumu apsaimniekošana notiek tādā līmenī. Citur projekti nav tik plaši īstenoti. Otrkārt, visus ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus sedz no tās naudas, ko iedzīvotāji samaksā par atkritumiem. Projektā bija paredzēti lieli ieguldījumi, protams, vajadzēja vai nevajadzēja, tas ir cits jautājums, bet ja tāds projekts tika īstenots, tad nosacījumi ir jāpilda. Ja gribat salīdzināt rezultātus, jāapkopo informācija par visiem projektiem, ieguldījumiem, izdarīto un tad var redzēt, kas ir un kas nav izdarīts.

– Bet cilvēkam taču ir vienalga, kas izdarīts citur. Viņam Tukumā jāmaksā tik daudz. Turklāt vēl krīzes laikā.

– Un jūs gribētu, lai labāk ved uz mežu? Cilvēkam jāsaprot, – ja reiz tik daudz izdarīts, ir iespēja šķirot vai katrā pagalmā, tad kādam par to ir jāmaksā.

– Vai tas varētu būt arī tā, ka citur dzīvo vienkāršāk, bet mēs pārāk trekni?

– Mēs, daļa SIA «Piejūra» dibinātāju, uzskatām, ka būtu jāmazina valde, kurā patlaban ir trīs locekļi. Mēs uzskatām, ka pilnīgi pietiktu, ja būtu viens valdes loceklis un viens, piemēram, izpilddirektors. Ja rēķina, ka maksā ap Ls 800 mēnesī, tad tiek kādi Ls 10 000 gadā ietaupītos. Bet par to jālemj visiem dibinātājiem.

– Ja reiz jūs sakāt, ka citās pašvaldībās projekts vēl nav līdz galam īstenots, un tāpēc tur cena ir mazāka, tad kāpēc mēs tā steidzāmies?

– Ar laiku jau arī citur būs tāda pati cena kā mums.

– Bet mēs tai pat laikā jau maksāsim atkal divreiz dārgāk…

– Nu, lai būtu godīgi, tad arī uzrakstiet, ka arī jūsu vainas dēļ atkritumus vedam uz Talsiem, jo tieši slampenieki tik enerģiski nobloķēja poligona celtniecību mūsu novadā. Toreiz teica, ka mums neko nevajag; labi, bet tad jāapzinās, ka viss dabas resursu nodoklis aiziet uz Talsiem. Mēs visi esam gudri, kad ir labi, bet kad ir slikti, aizmirstam, ko esam darījuši. Slampes politiķi rokas par poligonu reiz nepacēla rokas, bet tieši transporta izdevumi – jo nu visi atkritumi jāved uz Talsiem – sastāda vislielākās izmaksas tarifā.

– Iedzīvotāji saka, ka līdz šim kārtīgi šķirojuši, taču, kopš arvien grūtāk bijis pierādīt, ka atkritumu nav, nešķirojot nemaz, lai nebūtu jāizved tukšs konteiners.

– Dome šo kārtību noteikusi; var pieteikt retāku izvešanu vai arī ņemt mazāku konteineru. Protams, ir arī iespēja konteineru svērt, kā to darām redzēju Tidaholmā – konteineru nosver un izdrukā izvesto daudzumu, taču tās ir ļoti lielas investīcijas.

– Bet šāda pieeja ir vērsta, lai konkretizētu izvesto daudzumu. Drīzumā būs jauns konkurss. Izsludinot to, konkursa nosacījumos pieprasiet, lai šādas automašīnas būtu.

– Bet tad uzņēmēja piedāvātais tarifs vairs nebūs līdzšinējais, bet gan daudz lielāks un diez vai iedzīvotāji ar to būs mierā.

Par tarifa pieaugumu

Par to, kāpēc audzis tarifs, sazinājāmies ar SIA «Kurzemes ainava» direktoru Arni Ružu. Viņš stāstīja, ka jaunais tarifs, zinot, ka no 2011. gada 1. janvāra tiks palielināts dabas resursu nodoklis, ir apstiprināts jau pagājušajā gadā, taču nav piemērots. Viņš cer, ka SIA «Piejūra» dibinātāji izskatīs šo jautājumu un palīdzēs nosegt tarifa pieauguma daļu iedzīvotājiem, taču, ja tā nenotiks, tad no 1. marta iedzīvotāji par atkritumu izvešanu maksā par diviem latiem vairāk nekā līdz šim – 11,96 Ls/m³ (ar PVN). A. Ruža arī stāstīja, ka uzņēmums jau no 1. janvāra palielinātā nodokļa dēļ maksājot lielāku maksu par atkritumu ievešanu poligonā «Janvāri» Talsu rajonā. Savukārt SIA «Piejūra» valdes locekle Indra Rassone, vaicāta par iespējamām tarifu atšķirībām dažādos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, pieļāva, ka, iespējams, tas atkarīgs no pašvaldības ieguldījuma. Ja kādā projektā kādu daļu izmaksu, piemēram, kredītu, sedz pašvaldība, tad iedzīvotājiem jāmaksā mazāk. Tomēr izdevumi par atkritumu ievešanu poligonā lielākoties esot visur vienādi. «Janvāros» tie ir 23,38 Ls/t (ar PVN).

Risinās Jūrmalas lietu

J. Šulcs stāstīja, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Piejūra» dibinātāju sanāksmē trešdien, 26. janvārī, tikšot runāts par vēl kādu problēmu – ka no Jūrmalas pilsētas poligonā «Janvāri» tiekot ievests pārāk maz sadzīves atkritumu, taču tieši no ievestā atkritumu daudzuma arī atkarīgas poligona izmaksas. Viņš atzina, ka, iespējams, Jūrmalas pilsēta atkritumus aizved uz citām vietām, tāpēc šis jautājums jārisina: "Jāsāk skatīties, cik, piemēram, pēc projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma tika plānots saražot atkritumus uz vienu cilvēku un tas jāsalīdzina ar reālo faktu. Jo – kuri tad būs tie muļķi, kuri maksās, un tie gudrie, kuri vedīs citur?" Ļoti atšķiroties arī tas daudzums, ko iedzīvotāji sašķirojuši 2010. gadā – Tukums sašķirojis 700,9 tonnas, bet Jūrmala – 235 tonnas.