Pagājušajā nedēļā Tukumā, pie misijas «Pakāpieni» mājas Rīgas ielā, stāvēja autobuss ar Zviedrijas pazīšanās zīmēm un bariņš jauniešu no tā izkrāva dažādus saiņus. Tos uz Latviju bija atvedis Benkts Jērans un Margarēta Palmkvisti (Bengt Goran Palmquist, Margaretha Palmquist).

Pirms dot vārdu ilggadējiem draugiem un palīgiem «Pakāpienu» vadītājs Viljams Šulcs dažos vārdos izstāstīja viņu neparasto stāstu: “Viņiem abiem ir skaists mīlas stāsts. Pirms 50 gadiem viņi bija viens otrā iemīlējušies, taču saprata, ka nedzīvos kopā, tāpēc katrs izveidoja savu ģimeni un izaudzināja bērnus. Pagāja daudzi gadi; abiem vairs nebija otrās puses, un viņi satikās un, saprotot, ka mīlestība vēl dzīva, šogad apprecējās.”

Vaicājam, kāpēc viņi organizē palīdzību citās valstīs dzīvojošajiem, jo tikpat labi savas vecumdienas varētu pavadīt, laimīgi atpūšoties, piemēram, Spānijā. “Mēs palīdzam, jo esam kristieši un kristieši ir aicināti palīdzēt viens otram, īpaši tiem, kam ir grūtības. Zviedrijā mums klājas labi, tāpēc varam palīdzēt citiem, bet paies 50 gadi un varbūt jūs palīdzēsiet mums. Mēs nekad nezinām, kas var notikt, tāpat kā cilvēks nezina, kas var notikt – zaudēt darbu, zaudēt cīņu ar banku…”

Šoreiz uz «Pakāpieniem» atvests liels daudzums sausās maizes, arī cita veida pārtika un citas noderīgas lietas, savukārt Margarēta visu ziemu adījusi apģērbu bebīšiem.