28. februārī 12.00 Mākslas galerijā «Durvis» (Tukums, Brīvības laukums 21)  mākslinieces Dzidras Baumas 85 gadu jubilejas izstādes «85 … dzīves kūleņos» un ādas plastikas mākslinieču Valdas Āboliņas un Vijas Kokles izstādes «Ādas mākslas darbi» atklāšana.

Dzidra Bauma ir akvareliste. Glezno figurālas kompozīcijas, portretus, ainavas, ziedus, klusās dabas. Viņa ir viena no ražīgākajām pēckara akvarelistu pirmās paaudzes māksliniecēm – darbu skaits vērtējams tūkstošos. Lielu popularitāti iemantojusi tieši ar ziedu gleznojumiem.

Pati māksliniece par sevi stāsta: „Esmu dzimusi 1930. gadā Jelgavā skolotāju ģimenē. Jau bērnībā abi ar brāli mīlējām zīmēt un lipināt māla vai plastilīna figūriņas. 8. Rīgas Maija pamatskolā bija lielisks zīmēšanas skolotājs, mākslinieks Alfons Mihailovskis, viņš arī deva pirmo ievirzi mākslā. Tēvs atļāvās iegādāties mums labas otas, akvareļkrāsas, papildus arī mākslas grāmatas, kā arī izdevumus par latviešu mākslu. Apmeklējām arī izstādes. Aizrautīgi uzsūcu lasīto un apguvu pamatjēdzienus ne tikai glezniecībā, bet arī mākslas vēsturē. 1945. gadā turpināju izglītību Rīgas 2. vidusskolā. Vidusskolas gados arī apmeklēju Rīgas Pionieru pils Jāņa Skuča vadīto mākslas studiju. Tēvs negribēja, ka mācos J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Viņš toreiz nenovērtēja šīs skolas pedagogus, jo uzskatīja, ka visi labie mākslinieki ir aizbraukuši.”

Vienu gadu Dzidra Bauma tomēr mācās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, pēc tam apmeklē Mākslas akadēmiju kā brīvklausītāja. 1966. gadā beidz LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Studiju laikā visi kursu darbi ir rakstīti par mākslas vēstures jautājumiem.

No 1954. gada līdz 1961. gadam strādājusi par skolotāju Praviņu pamatskolā, no 1961. līdz 1965. gadam par zinātnisko līdzstrādnieci un direktora vietas izpildītāju Tukuma Mākslas un novadpētniecības muzejā, no 1965. līdz 1975. gadam par zīmēšanas skolotāju Rīgas 77. vidusskolā. 20. gadsimta 90. gados atgriezusies Praviņās, bet vēlāk pārnākusi dzīvot uz Tukumu.

Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola rakstā «Ieskats Tukuma mākslas dzīves un mākslinieku grupas vēsturē» raksta: „Muzeja Mākslas nodaļas darbība aktivizējas ar vēsturnieces un akvarelistes Dzidras Baumas ienākšanu muzejā: pieauga ceļojošo izstāžu, pārrunu un lekciju skaits. Viņa uzsāka arī sabiedrisko attiecību darbu. 1961. gadā vien republikas radio izskanēja 5 ziņojumi par izstāžu atklāšanu Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejā, ievietoti 6 paziņojumi laikrakstā «Literatūra un māksla», sniegtas intervijas vietējam radio par izstādēm muzejā. Par 2. tukumnieku izstādi un tikšanos ar māksliniekiem bija sagatavota arī reportāža televīzijā. Vietējā laikrakstā „Tukuma Ziņotājs” bija ievietoti 25 paziņojumi par izstādēm, atklāšanas pasākumiem, no kuriem 10 bija rakstījusi Dzidra Bauma. Turklāt tieši Dz. Baumas vadībā muzejā darbu atsāka pieklusušais tēlotājas mākslas pulciņš, kas dēvēts arī par mākslas mīļotāju pulciņu. 1961. gada februārī muzejā Padomju Latvijas mākslinieku akvareļu izstādes ietvaros organizēta tikšanās ar republikā pazīstamiem akvareļgleznotājiem, tostarp Aleksandru Zviedri, Ēriku Romāni, un Kurtu Fridrihsonu. Pasākumu apmeklēja ap simts mākslinieku un interesentu. Tas bija nozīmīgs solis amatiermākslinieku kustības attīstībā. Dz. Bauma rūpējas par kvalitatīvu apmācības procesa virzību”.

Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1959. gada gan Latvijā, gan ārzemēs. Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. gada. Rīkojusi personālizstādes Tukumā, Jūrmalā, Dobelē,M adonā, Jēkabpilī, Liepājā, Aizkrauklē, Kuldīgā, Jelgavā, Mazsalacā, Valmierā, Talsos, Ventspilī, Rīgā, arī Pērnavā un Latviešu centrā Garezerā ASV.

Gleznotājs, Tukuma Mākslinieku grupas dibinātājs Uldis Zemzaris: „Gleznotāja Dzidra Bauma ir ļoti darbīga un mākslas dzīvē populāra māksliniece. Visu radošo degsmi koncentrējot akvareļglezniecībā, viņa sasniegusi augstu meistarību un pati savu māksliniecisku izteiksmi. Bauma nerotaļājas ar krāsu vieglumu un pludinājuma nejaušībām, bet cieši stāda sev tematiski un gleznieciski pārdomātus uzdevumus, nevairoties no konkrētu personību portretiem, kas ūdenskrāsu tehnikā ir visgrūtāk veicami. Dzīvas krāsainības savienojums ar formu – tā ir mūsdienu glezniecības viskritiskākā sadure. Bet tieši portretos un klusās dabas žanrā bijuši visaugstākie Dzidras Baumas sasniegumi.”

„Jūtīga, emocionāla māksliniece, kas savos darbos nereti fiksē arī dramatiskus pārdzīvojumus, atklājot tos ar noskaņu gleznojumiem. Stingri ievēro akvareļtehnikas specifiku, brīvu pludinājumu apvieno ar kompozīcijas un zīmējuma stingrību,” enciklopēdijā «Māksla un arhitektūra biogrāfijās» Dzidru Baumu raksturo mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Pati Dzidra Bauma sevi uzskata par brīvmākslinieci ar savdabīgu personīgo rokrakstu un savu personīgu attieksmi pret norisēm mākslā.

Valda Āboliņa un Vija Kokle ir Latvijā zināmas ādas plastikas mākslinieces. Abas pārstāv Latvijas Grāmatsējumu un ādas dizaina asociāciju, kas dibināta kā ādas amata profesionāļus apvienojoša organizācija 2004. gadā. Mākslinieces strādā dažādās ādas apstrādes tehnikās. „Ādu var šūt, krokot, locīt, pīt, apvilkt, pretstatīt krāsas, saskaņot tās, bet … ādas mākslā āda pati par sevi ir vērtība, tendence ir vienkāršības virzienā, lai āda pati dzīvo un elpo bez liekas greznības un izskaistinājuma. Āda būs vienmēr modē, jo tā ir skaista, ērta, praktiska” uzskata Valda Āboliņa un Vija Kokle.

Izstādē «Ādas mākslas darbi» skatītājiem tiek piedāvāti ilgākā laika posmā tapušie mākslas darbi. Līdz ar gadiem māksliniecēm ir izveidojies savs rokraksts, augusi izstrādājumu daudzveidība: grāmatu iesējumi, viesu grāmatas, plānotāji, kārbas, cibas, vācelītes, spilveni, albūmi, jostas un telpu dizaina elementi.
Tikšanās ar māksliniecēm 28. februārī 12.00.

Izstāde skatāma līdz 9. aprīlim.