Jau vairākās iedzīvotāju sapulcēs pagastos Tukuma novada sociālā dienesta speciālisti stāstīja, ka pašvaldība ir pacēlusi latiņu dzīvokļa/mājokļa pabalsta saņemšanai, lai uz to varētu pretendēt vairāk iedzīvotāju nekā 2013. gadā. Sarunā ar Tukuma novada sociālā dienesta vadītāju Inu Balgalvi skaidrojām, kas un kā šo pabalstu var saņemt.

– Kurš šo pabalstu var saņemt?

– Atsevišķi dzīvojoši vecuma pensionāri un I un II grupas invalīdi.

– Vai tas nozīmē, ka cilvēkam nav jābūt vientuļam, ka viņam citur var dzīvot radinieki?

– Radinieki var būt, jo mēs nevērtējam viņu palīdzētspēju. Mēs vērtējam paša cilvēka mantisko stāvokli, jo viņš lūdz atbalstu, lai var samaksāt par savu vienīgo mājokli, kurā ir deklarēts. Gadās, ka cilvēks saka: “Manā dzīvoklī deklarēts dēls, bet nedzīvo”, tad sakām, ka visiem dzīvoklī deklarētajiem ir vienādi pienākumi, tai skaitā vienādi pienākumi maksāt maksājumus.

– Vai tas ir spēkā arī tagad, kad ar MK noteikumiem noteikts samaksu par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem rēķināt nevis pēc deklarēto cilvēku skaita, bet gan uz mājokļiem. Vairākkārt izskanējis, ka dzīvesvietas deklarācija nozīmē sasniedzamību, nevis saistības vai pienākumus.

– Sociālajam dienestam dzīvesvietas deklarēšanas fakts ir vienīgais apliecinājums tam, ka cilvēks šajā mājoklī dzīvo. Mēs neesam izmeklētāji, kuri katru dienu pārbauda, kur cilvēki dzīvo. Un mēs nevaram maksāt pabalstus, pamatojoties uz emocijām. Ja cilvēks ir deklarēts vienā mājoklī, bet dzīvo citur, tad viņam ir vai nu jāpierāda, ka tur, kur viņš dzīvo, viņš arī izmanto komunālos pakalpojumus un reāli par tiem arī maksā, vai arī viņam savs dzīves modelis jāsakārto tā, lai māte vai tēvs šo pabalstu var saņemt.

Tālāk lasiet ceturtdienas, 13. marta, laikrakstā ŠEIT!