Sācies daudz pieminētais jaunais plānošanas periods no 2014. līdz 2020. gadam, kurā pašvaldībām būs iespēja piesaistīt dažādu Eiropas programmu finansējumu. Par to, kā ar šo programmu palīdzību palīdzēt uzņēmējiem; kā novadam veicies ar 2013. gadā solīto darbu izpildi un kas plānots šogad, runājām ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Juris Šulcu un viņa vietnieku Ēriku Lukmanu.

– Vai ir zināms, uz kādu naudu Tukuma novads var cerēt jaunajā plānošanas periodā?

– Patiesībā šobrīd – kādas piecas minūtes par vēlu – mēģinām panākt, lai uz kaut ko varētu cerēt. Mūsu valstī tā notiek: kad ūdens smeļas mutē, visi kaut ko grābj un vēlas pilnveidot, bet laikam jau visos citos darbos ir tāpat. Bet [Eiropas naudas] vilcienam tiešām durvis jau ir gandrīz aiztaisījušās. Ministru kabinets ir apstiprinājis Partnerības līgumu par Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu finansējumu 2014. līdz 2020. gada plānošanas periodam, kas ir aizsūtīts Eiropas Komisijai, un tas nozīmē, ka lielais aktivitāšu rāmis vairs nav maināms. Savā ziņā labi, savā ziņā slikti – būtu labāk, ja tas būtu iepriekš izdiskutēts un visiem saprotams, bet tā nebija. Tāpēc tagad pašvaldības intensīvi strādā, lai programmu ietvaros varētu panākt sev labvēlīgākus nosacījumus.

– Par ko jūs – mūsu novada pārstāvji – cīnāties?

– Eiropas nauda tiks piešķirta pēc formulas 9+21 – tas nozīmē finansējumu deviņām lielajām pilsētām, 21 reģionālajam policentriskajam centram, kura skaitā esam arī mēs, un 89 pašvaldībām. 21 pašvaldība ir uzrakstījusi vēstuli Ministru kabinetam, pagājušajā piektdienā bija arī tikšanās ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, lai mēģinātu šīs programmas precizēt un lai pašvaldības spētu šo naudu izmantot. Tāda programma, ko mēs varētu izmantot, piemēram, ir pilsētu degradēto teritoriju revitalizācija atbilstoši pašvaldību integrētās attīstības programmām – 21 reģionālajam centram pavisam tajā paredzēts 81 miljons eiro. Vienkārši runājot – par šo naudu būtu jāatjauno sagrautās rūpnieciskās zonas. Taču tā ir  fantastiska nauda, jo – kurā no pilsētām, izņemot Liepājas kara ostu, šādas teritorijas ir pašvaldības īpašumā?! Visi šie uzņēmumi tika privatizēti, teritorijas privatizētas. Tāpēc mēs cīnāmies, lai par šo naudu šādās vietās varētu atjaunot pievedceļus, komunikācijas, elektrības pieslēgumus un tā uzņēmējam palīdzētu. Turklāt uzņēmējs vairs nereti nemaz nevēlas pārveidot veco rūpnīcu, jo daudz vieglāk ir veco nojaukt un vietā uzcelt jaunu un modernu cehu.

Tālāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 30. janvāra, numurā ŠEIT!