Otrās Adventa svētdienas pēcpusdienā pūrenieki bija nolēmuši čakli pastrādāt – lai lielajai svētku eglei laukumā pie Pūres pasta nebūtu tik vientuļi, tika iecerēts tai sagādāt draugus.

Vesels zvēru dārzs

Viss sākās no salmu ruļļa. Attinot kārtu pa kārtai un ar stiprām auklām piesienot kūlīšus koka, plastmasas un metāla stiprinājumiem vai paresnām stieplēm, no mazumiņa tapa salmu figūras. Sākumā lielā vēja dēļ bija domāts tās veidot biedrības «Pūres Dzirnas» telpās, taču, lai ar salmu smalkumiem nepiebirdinātu telpas, strādāja turpat pasta priekšā.

Ik pa brīdim gan laukumu pārskrēja puteņa brāzmas, tad mazākie saberzēja rokas, degunus, palēkāja, paskraidīja, un pa druskai piepalīdzēja mammām un tētiem. Vecākiem vai vecvecākiem darbs gāja uz priekšu raiti, un lielais salmu rullis ātri vien pārtapa visdažādākajās figūrās – zaķos un vāverē, gulbju pārī, zirneklī "dabiskajā" lielumā, gliemezī un citos zvēros. Lai strādāšana būtu jautrāka, ar dziesmām un mīklām toni uzdeva maskās tērpti Pūres folkloras kopas «Pūralāde» dalībnieki.

Zirņu ēšana un stāstu stāstīšana

Kad līdz ar krēslu zvēri bija gatavi un nolikti pie eglītes, biedrība «Pūres Dzirnas» čaklos strādātājus aicināja pie lielā saimes galda – uz tējas dzeršanu, biedrības sarūpēto zirņu ēšanu un stāstu stāstīšanu. Galvenās stāstnieces bija zvēru veidotājas Elza Lepse un Elza Sondra Gumska, kuras pirms nedēļas Pūres pamatskolu pārstāvēja stāstnieku konkursā «Teci, teci, valodiņa» Saldū un ieguva Lielā stāstnieka balvu, savukārt Elza Lepse pabija arī valsts konkursā Rīgā, no kura pārvedusi Lielā stāstnieka titulu. Kā pārliecinājāmies, pēc vārda kabatā meitenēm jāmeklē nebija – raisījās stāstiņš pēc stāstiņa un anekdote pēc anekdotes.