Tukuma 2. pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vivita Jaunkļaviņa 26. augustā saņēma balvu «Gada skolotājs 2016». Skolas vēstījumā, izvirzot apbalvojumam, par viņu teikts, ka skolotāja ir atraktīva un radoša un tādas ir arī viņas mācību stundas, bet, skolēnuprāt, V. Jaunkļaviņa ir stingra, prasīga, saprotoša un draudzīga, radoša un gudra skolotāja.

Par skolu, skolēniem, ģimeni un dažādiem izaicinājumiem ar Vivitu runājām mirkli pirms jaunā mācību gada un, protams, vaicājām par sajūtām, saņemot novada augstāko apbalvojumu pedagogiem.

V. Jaunkļaviņa:

– Zināju, ka mani izvirzīs, un zināju arī, ka noteikti būs arī citi pretendenti, tāpēc biju ļoti pārsteigta, kad mani aicināja apbalvojumu saņemt. Un ļoti priecājos, kad mani apsveica bijušie kolēģi un, protams, arī manējie. Tā ir ļoti laba sajūta, ka kolēģi novērtē manu darbu un atbalsta. Tā kā man ir uzticēts rakstīt scenārijus vecāko klašu skolēnu pasākumiem, priecājos, ka manis piedāvāto skola arī īsteno – visu ņem pretī.

– Saka, ka skolotāja profesija ir īpašāka par citām, jo bez tās arī pie citiem arodiem netikt, taču tā ir arī grūta un atbildīga. Kāpēc jūs to izvēlējāties?

– Jau no bērnības es sevi nekur citur neesmu iedomājusies kā darbā ar bērniem – mūžam, spēlējot skolās, esmu audzinājusi un mācījusi savus brāļus, un jau no bērnības esmu gribējusi būt vai nu bērnudārza audzinātāja, vai skolotāja. Un joprojām to vēlos. Esmu pedagoģijā izmēģinājusi dažādas pakāpes – strādāju bērnudārzā, speciālajā izglītībā un tagad pamatskolā, tikai vidusskolā neesmu strādājusi, taču dzīve jau nav galā un nekad nesaku nekad, bet patlaban mani apmierina tas, ko daru.

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 2. septembra, numurā ŠEIT!