"Kāpēc dome atsevišķām personām ļauj cirst kokus Durbes parkā? Dome visu laiku iedzīvotājiem pārmet, ka viņiem vienalga, kas pilsētā notiek – ka lauž, posta, demolē… Mums nav vienalga, ka kāds zāģē kokus Durbes parkā, taču, kā mēs varam zināt, kurš to dara, ja dome to dažiem ir atļāvusi!? Tāpēc gribu zināt, kur bija izsludināta pieteikšanas šai ciršanai un kur iespējams iepazīties ar to cilvēku uzvārdiem, kas pie šiem kokiem ir tikuši? Un varbūt varētu lūgt kādu kompetentu cilvēku par to izteikties, jo domei ir tikai viens viedoklis."

"Vai jūs, lūdzu, nenoskaidrotu, kas zāģē kokus Durbes parkā? Šķiet, ka tie ir Durbes iedzīvotāji, kas kokus zāģē malkai, taču tas tā aizdomīgi izskatās. Vai tas ir atļauts? Zinu, ka bija sazīmēti koki, kurus drīkstēs cirst, bet teica, ka tie būšot Durbes pilij… Tagad viena daļa parka izskatās pavisam plika. Turklāt nozāģēti arī neiezīmēti koki."

Pēc tam, kad uzrakstījām par domes plāniem 12 iedzīvotājiem atļauj nozāģēt kaltušos kokus Durbes parkā, šādus jautājumus no iedzīvotājiem esam uzklausījuši katru dienu. Izrādās, šis Tukuma novada domes pieņemtais lēmums – ļaut durbeniekiem šādi tikt pie kurināmā – iedzīvotājos radījis vislielāko neizpratni. Viņuprāt, tieši šādi tiek veicināta parka nekontrolēta izsaimniekošana, turklāt pats briesmīgākais, ka tas notiekot ar domes atbalstu un visu acu priekšā.

Konkursa nav bijis

Tukuma novada domes ainavu arhitekte Maija Fogele skaidroja, ka katrs koks iezīmēts, katra koka ciršana tikusi saskaņota. Katram no šiem 12 cilvēkiem izsniegts dokuments, kurā izskaidrots, kā jārīkojas – ka pirms zāģēšanas jāsazinās ar parka uzraugu Arnoldu Šulcu, ka jāievēro koka nogāšanas virziens, ka zāģēšanas vietas jāsakopj un jāatrāda. Vaicāta, vai iepriekš rīkots konkurss, vai bijis kāds paziņojums, ar kuru iedzīvotāji aicināti pieteikties, M. Fogele skaidroja, ka nekāda konkursa neesot bijis, arī paziņojums nekur neesot ticis publicēts. Domes rīcībā bijuši iedzīvotāju pērn un šogad iesniegtie iesniegumi, uz kuru pamata tad arī koki – katram vidēji trīs līdz seši koki – sadalīti. M. Fogele noliedza, ka tā būtu malkas iegūšana, jo koku skaits neesot liels un arī paši koki – dažādi. Turklāt arī zāģētāju "spēki" dažādi. Ainavu arhitekte stāstīja, ka pašvaldībai neesot tādu līdzekļu, lai paši šos kokus izzāģētu vai kādam šo darbu uzticētu, savukārt nezāģēt arī nevarot, jo tad koki apdraudētu iedzīvotājus, kas parkā staigā, kā arī krītot varētu sabojāt veselos kokus. Jebkurā gadījumā A. Šulcs kontrolējot darbus. Šogad daļa koku jau nozāģēta un nekādu pārkāpumu neesot bijis. Vaicāta, vai nav bažu, ka kopā ar sausi kaltušiem kokiem tiktu paķerti līdzi arī veselie, M. Fogele skaidroja – ja tāds gadījums tiktu konstatēts, vainīgajam vairs neļautu kokus parkā cirst. Viņa nenoliedza, ka zāģētāju vidū bijuši arī negodīgi cilvēki, kas, piemēram, cirtuši alkšņus kūpināšanai, tomēr viņus tā arī neesot izdevies pieķert. Ja iedzīvotāji par šādiem gadījumiem kas zināms, lai informējot viņu, tāpat, ja gribot zināt, kam koki piešķirti.

Par iedzīvotāju iesaistīšanu nav bijis zināms

Aptaujājot iedzīvotājus, uzzinājām, ka tiešām nelikumīgas zāģēšanas gadījumi bijuši, arī vētras seku likvidēšana neesot pagājusi bez šādiem starpgadījumiem. Bijis skandāls, kad kopā ar kritušajiem kokiem nozāģēti arī vairāki veselie, taču dome tomēr ierasto kārtību neesot atcēlusi. Turklāt vairums no kokiem, kas šogad zāģēti, nekādu apdraudējumu iedzīvotājiem vai kādiem parka staigātājiem nav varējuši radīt – jo bijuši jauni un stalti koki. Arī nekādi uzraugi pie regulārajiem parka izzāģētājiem nav manīti, ne darbus uzsākot, ne kokus savācot. Lai gan vēl pērn tas tika solīts, ka šādas vispārējās nez kam pa draugam ierādītās zāģēšanas vairs nebūs, šogad tā vairāku nedēļu garumā turpinoties ar vēl lielāku sparu nekā iepriekš.

Meklējot kompetenta cilvēku viedokli, sazinājāmies ar arhitekti Ilzi Māru Janeli, kura izstrādājusi Durbes parka projektu. Viņa pastāstīja, ka pagājušajā vasarā vismaz četras reizes kopā ar domes ainavisti Maiju Fogele parku izgājušas un visus bojātos kokus atzīmējušas: "Un viena lieta ir tā, ka parkā ir baisi daudz šo bojāto koku. Ir lieli oši, kas liekas veselāki par veseliem, bet jau vasarā redzējām, ka tiem nav lapu un mazo zariņu, ka tie ir beigti. Mēs uzgājām pat vairākus beigtus ozolus. Patiesībā būtu ļoti labi, ja jūs uzrakstītu, ka mēs gatavojamies šos kokus izņemt." Vaicāta, vai tas ir pareizi, ka šos kokus izzāģē iedzīvotāji, arhitekte atzina, ka par šādu kārtību neesot zinājusi un par to runāšot ar M. Fogeli. Viņasprāt, būtu ļoti grūti izstāvēt cilvēkiem klāt un viņu rīcību izkontrolēt, turklāt viņi varot izdarīt kaut ko otrādi… Pareizāk būtu, ja šāds darbs tiktu uzticēts kādai firmai, kas zinātu savu darbu. Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola stāstīja, ka muzejs parkā kokus nezāģē: "Mums ir tikai viens darbinieks, kam ir tiesības gāzt kokus… Esam sākuši kārtot atļauju, lai pašvaldība atļauj nozāģēt bojātos kokus pie mūra un tos, kas apdraud vienu no pils kompleksa ēkām, taču tas attiecas tikai uz pils teritoriju." Viņa atzina, ka neesot zinājusi par to, ka daļu koku parkā zāģējot iedzīvotāji, jo līdz šim ainavu arhitektes uzraudzībā parkā strādājuši simtlatnieki atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam.

***

Painteresējāmies arī, kā citās pilsētās tiek uzturēti parki un kurš izzāģē kaltušos kokus. Piemēram, Cēsu pils parkā visus darbus organizē z/s «Kliģēni», kas šajā jomā specializējusies, savukārt Talsos to veic vai nu komunālais uzņēmums, vai simtlatnieki speciālistu kontrolē.