Pagājušajā nedēļā lielākā šūmēšanās medijos bija saistīta ar Saeimas deputāta, tukumnieka Jura Šulca rosinājumu Saeimā mainīt deputātu kompensāciju sistēmu un maksāt viņiem arī kompensāciju par ceļā uz un no darba izmantotās personīgās automašīnas amortizāciju.

Sazinoties ar J. Šulcu, uzklausījām viņa atvainošanos visiem vēlētājiem, novadniekiem par to, ka viņa priekšlikums ticis šādi saprasts jeb pārprasts: “Pārpratumi radās tāpēc, ka tehniskas kļūmes dēļ mans priekšlikums par izmaiņām deputātu kompensācijās bija nonācis izskatīšanā juridiskajā komisijā, nevis diskusijai frakcijai, kā tam vajadzēja būt… Lietas būtība: patlaban maksimālais kompensāciju apjoms deputātam ir 750 eiro, kuru var saņemt dzīvošanai Rīgā vai nokļūšanai uz darbu un ko aprēķina pēc attāluma no Rīgas. Mans maksimālais kompensācijas apjoms ir 544 eiro. No tā, ikdienā braukdams uz Rīgu ar savu personīgo automašīnu, kopumā tērēju ap 70% – kompensācijā saņemu 300 līdz 400 eiro. Mani ierosinājumi ir saistīti ar manu līdzšinējo pieredzi pašvaldībā, kur šādus naudas tēriņus sīki un smalki nosaka ar noteikumiem. Tātad – viens ierosinājums ir noteikt maksimālos griestus kompensācijai par dzīvokļa izīrēšanu un noteikt konkrētu naudas summu par 1 km transporta izmaksām, kurā būtu iekļauta gan degvielas cena, gan amortizācija. Tas ļautu noteikt precīzu un caurspīdīgu kompensāciju sistēmu. Otrs variants – noteikt konkrētu kompensāciju koeficientu, ar kuru pareizināt deputāta algu un to visu tad aplikt ar nodokli. Tādā veidā valsts nodokļos no kompensācijām iegūtu papildu līdzekļus. Šobrīd kompensācijas ar nodokli netiek apliktas; arī tā nauda, ko deputāti neizlieto un kas ir aptuveni 30% no 370 000 eiro kopējās kompensāciju naudas, valsts budžetā neatgriežas, bet paliek Saeimas rīcībā. Mans mērķis nekādā ziņā nebija parādīt, ka deputāti vēlas papildu labumus. Ja tā ir pārprasts, par to es visiem atvainojos.”