Jau trešo gadu Ziedoņu ielas iedzīvotāji Tukumā savos dārzos ir spiesti sadzīvot ar brūnganiem kailgliemežiem, taču šogad to daudzums sasniedzis tik lielus apmērus, ka iedzīvotāju pacietībai pienācis gals. Šie gliemeži, kuru aktivitāte sākas pēc lietus tik intensīvi, ka dārzā nav, kur kāju nolikt, ir visur – zālienos, dzīvžogos, puķēs, dārzeņos, uz celiņiem un pagalmos, turklāt tie atstāj nepatīkamas gļotas, kuras grūti nomazgāt.

Savos dārzos katrs izlīdzas, kā māk. Dažs apslaktē šos gliemežus mehāniski, dažs noslīcina minerālmēslu šķīdumā, bet to lielā daudzuma dēļ tas ir grūti vai pat neiespējami izdarāms…

Padomu, kā tikt galā ar Spānijas kailgliemezi lūdzām Latvijas Dabas muzeja zoologam Edgaram Dreijeram, kurš atzina, ka ar šiem gliemežiem ir jācīnās visos iespējamajos veidos un visos iespējamajos veidos tie ir jāiznīcina: “Šī suga ir invazīva Eiropā, un tajās valstīs, kur tā ir jau vairākus gadus desmitus, Spānijas kailgliemezis ir viens no visnopietnākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem. Tam ir ļoti augsts populācijas blīvums, ļoti daudz eksemplāru ir populācijā un ar savu lielo skaitu tie augiem noēd gandrīz visu. Plus vēl šī suga iznīcina vietējās sugas, piemēram, sarkano kailgliemezi, kas ir Spānijas kailgliemeža lieluma dzīvnieks, mūsu vietējā suga. Spānijas kailgliemezis to izspiež, izkonkurē un ieņem to pašu nišu dabā, kā arī pārojas ar sarkano kailgliemezi, līdz ar to šādi vietējā suga tiek pilnībā iznīcināta.

Vairāk lasiet 28. jūnija laikrakstā