Nule kā "plašākā mērogā" izskanējis stāsts par džūkstenieci Sanitu Ahranoviču, kura slikto sadzīves apstākļu dēļ bijusi spiesta prasīt palīdzību ar televīzijas starpniecību. Sanita uzskata, ka uz vietas pašvaldībā viņas lūgumi nav sadzirdēti, tāpēc nācies ķerties pie citiem līdzekļiem.

Dzīvojuši bez elektrības

Sieviete stāsta, ka vairākus gadus kopā ar civilvīru dzīvojusi mazā mājiņā bez elektrības. Tās īpašuma piederībā tā arī līdz galam neesot noskaidrota, un tieši šī iemesla dēļ neesot atrisināts jautājums par elektrības pieslēgumu. Tam vajadzējis lielu naudu, kuras viņai neesot bijis. Šādos apstākļos viņa bijusi spiesta dzīvot tāpēc, ka divas ģimenes – viņas un meitas – nav varējušas kopā sadzīvot. Tā nu meitai palicis viņas līdzšinējais dzīvoklis, bet Sanita dzīvojusi mājiņā bez elektrības. Kad meita pārcēlusies dzīvot citur, Sanita atgriezusies «Pancieros», taču tur aina bijusi bēdīga: "Kosmētiskais remonts nav bijis gadiem – ne tad, kad dzīvoju tur pirms četriem gadiem, ne tagad, kad atkal atgriežos. Krāsnis beigtas, dūmo, jumts tek, logi sliktā stāvoklī, dzīvokļa stāvoklis slikts. Tā skaitās sociālā māja, bet viena kaimiņiene dzīvo dzīvoklī ar izsistiem logiem, kuri aiztaisīti ar plēvēm un spilveniem. Arī ar malku visu laiku bija problēmas. Es esmu uz ratiem, nevaru taču šitādā sniegā aizbraukt uz mežu un sadabūt malku, turklāt apkārt visi meži pieder īpašniekiem, kuros tāpat vien neieiesi un necirtīsi. Tā kā ir pavisam grūti dzīvot šādos apstākļos, tāpēc arī lūdzu palīdzību. Iepriekš prasīju arī pagastam, taču tur bija tā, ka grūti uzticēties, it kā sola, ka darīs, bet nedara."

Džūkstes pagasta sociālā darbiniece Guna Baumane apstiprināja, ka Sanitas iepriekšējā dzīves vietā tiešām neesot bijis elektrības. Cik esot zināms, ēka piederējusi patērētāju biedrībai vai kādam citam, taču Zemesgrāmatā neesot ierakstīta. Tieši tāpēc elektrības pieslēgums izmaksātu ap Ls 400, ja to dara iedzīvotāji, vai Ls 1000, ja to uzņemtos pašvaldība, taču naudas neesot ne vieniem, ne otriem, turklāt tas bijis garš un sarežģīts process. Kas attiecoties uz «Pancieriem», kur Sanita ar civilvīru dzīvo patlaban, tā esot bezsaimnieka manta, taču drīzumā piederēšot pašvaldībai.

Prasa līdzdarboties. Ģimene piekrīt

Vaicāta, vai pašvaldība Sanitai palīdzējusi, G. Baumane stāstīja, – ja bijis nepieciešams, piešķirta nauda zālēm, transports, arī malka katru gadu. Šī gada pavasarī piešķirti Ls 80 malkas iegādei un arī tagad malka Ls 100 vērtībā esot aizvesta. Sanita apstiprināja, ka pavasarī tiešām piešķirta nauda malkai; taču tā kā kaimiņi bijuši tik atbalstoši, tie iedevuši malku un viņa par šo naudu nopirkusi pārtiku, jo iztikai arī naudas nepietiekot: "Man tāpat kā citiem ir jāēd, ir līzingi, bet tā kā civilvīram nav nokārtoti dokumenti, pašvaldība saka, ka nekādu pabalstu izrēķināt nevar. Arī trūcīgas pakas nesaņemam un trūcīgās izziņas ne, jo pagasts prasa līdzdarboties. Bet, kā lai izņem pasi, ja tam nav naudas?! Pagasts daudziem palīdzējis pasi nokārtot, bet manam civilvīram ne. Tagad gan pagasts esot nācis pretī, un nākamā gada sākumā civilvīrs visu nokārtošot. Pašvaldība solījusi palīdzēt ar transportu. Tiklīdz dokumenti būs nokārtoti, varēs iestāties simtlatnieku programmā." Sanita gan nenoliedz, ka ģimenei regulāri ienākumi ir – invaliditātes pensija un aprūpes nauda, kā arī laikā, kad nesen bijusi uz rehabilitāciju, civilvīrs divreiz trūcīgās personas pārtikas pakas esot saņēmis…

To, ka prasību – Sanitas civilvīram iesaisties līdzdarbības pasākumos – pašvaldība izvirzījusi, apstiprināja arī Tukuma novada sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, piebilstot, ka šādi pasākumi jāpilda katram cilvēkam, kurš lūdz sociālo palīdzību un kurš ir darba spējīgs. Šajā gadījumā cilvēkam vajadzējis saņemt personas kodu un nokārtot pasi, jo bez šiem dokumentiem nevar nokārtot daudz ko citu. Arī sociālā darbiniece G. Baumane atzina, ka jau vairākus gadus tiekot prasīts nokārtot dokumentus, lai varētu izrēķināt palīdzību visai ģimenei, taču līdz šim tas neesot izdarīts. Nu saņemts solījums to izdarīt. Apzinoties, ka Sanitai ir apgrūtinātas pārvietošanās problēmas, ģimenei transports tiekot piešķirts vienmēr, kad vien tiekot prasīts.

Palīdzēs sakārtot apkuri

Vaicāta, vai apsekots dzīvoklis «Pancieros», G. Baumane stāstīja, ka komunālais dienests braucis apsekot dzīvokli: "Tur ir viena liela istaba, kuru apkurina ar podiņu krāsni, un virtuve, kuru apkurina ar plīti un siltummūrīti. Pārbaudot, kā strādā plīts un krāsns, secināts, ka plīts strādā, tikai cukas vajadzēs iztīrīt, arī krāsns apskatīta. Jā, logi ir veci, taču dubultie, un ar tiem vēl var iztikt. Tiks domāts arī par citiem darbiem, lai situāciju varētu uzlabot."

Vēl viena problēma saistīta ar elektrību, jo šim dzīvoklim uzkrājies maksājumu parāds. Sociālā darbiniece uzskata, ka ģimenei, kurā ir netikai cilvēks ar īpašām vajadzībām, bet arī darbspējīgs vīrietis, par elektrību jāmaksā un parāds jāsedz, taču Sanita domā tā – ja reiz viņa dzīvoklī divus gadus nav dzīvojusi, kāpēc viņai jāmaksā meitas uzkrātais parāds? Lai pagasts domājot, ko ar to darīt! G. Baumane noliedza apgalvojumu, ka pagasts par saviem cilvēkiem nedomājot: "Katru saņemto iesniegumu pašvaldība ļoti rūpīgi izvērtē un atbilstoši tam arī sniedz palīdzību. Patlaban pagastā ir 70 līdz 80 trūcīgo personu, kuru apstākļi tikuši izvērtēti, taču kādi 30 cilvēki, kuri arī dzīvo trūcīgi, pēc palīdzības nav vērsušies. Lielākā daļa prasa palīdzību, piemēram, trūcīgās personas statusu, lai segtu izdevumus par ārstēšanos, arī lai saņemtu bērniem brīvpusdienas, dzīvokļu pabalstu."