Otrdien, 21. janvārī, Tukuma novada domes sēžu zālē pulcējās tukumnieki, kuriem bija kas sakāms gan par jauno atkritumu maksas sadali (nevis uz iedzīvotājiem, bet īpašumiem vai, kā dome lēma – uz kvadrātmetriem), gan par ūdens patēriņa starpības sadali, par kāpņu telpas apgaismojuma maksas sadali un maksu par ūdens skaitītājiem. Izmaiņas ierastajā maksāšanas kārtībā, kas radīja diskusijas, it kā noteica 2013. gada septembrī izdarītie grozījumi MK noteikumos nr. 1013 «Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu». Bet jo īpaši ”eļļu ugunī pielēja” Tukuma novada domes deputāti, kas 2013. gada 21. novembra sēdē šos noteikumus traktēja vai precizēja “pa savam”. Lēmums iedzīvotājos radīja tik lielu neizpratni, ka tas pat lika viņiem meklēt taisnību pie Tiesībsarga, kā to izdarīja tukumnieks Uldis Lapa. Turklāt, uzreiz varam teikt, ka Tiesībsarga atbilde iedzīvotājiem ir visai skaidra – domes piedāvātais maksas aprēķins, sadalot to ”uz kvadrātmetriem”, ir atzīts par netaisnīgu.

Kā sanāksmē skaidroja novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, MK noteikumi tikuši pieņemti ar mērķi aktivizēt dzīvokļu īpašniekus, liekot viņiem uzņemties lielāku atbildību par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un uzturēšanu, līdzīgi, kā to dara privātmāju īpašnieki: “Tātad daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem (vai vismaz 51%) jāspēj vienoties par veicamajiem darbiem. Arī šajā gadījumā mājas īpašniekiem ir iespēja pašiem noteikt, kā viņi sadalīs maksu par kāpņu telpas elektrību, ūdens starpību utt., tikai par to jāvienojas sanāksmē. Ja viņi to neizdara, ar piespiedu apsaimniekotāju – SIA «Tukuma nami» un SIA «Jauntukums» – tiek piemērota domē noteiktā kārtība, par kuru tagad diskutējam.”

J. Šulcs arī skaidroja, ka pavisam no aptuveni 5000 dzīvokļiem Tukumā izanalizēti 3812 Tukuma namu pārziņā esošie dzīvokļi un secināts, ka 364 (9% ) dzīvokļu ir tukši (tajos neviens nav deklarēts), 1250 (33%) dzīvo viens cilvēks un 2198 (58%) dzīvo divi un vairāk cilvēki. Tāpat secināts, ka 115 četristabu un 767 trīsistabu dzīvokļos – 77% gadījumu dzīvo divi un vairāk cilvēki, un attiecīgi 20% un 12% – viens cilvēks. Savukārt vienas un divu istabu dzīvokļos (2930) – 37% gadījumu dzīvo viens, bet 52% – divi un vairāk cilvēku. Tomēr, kā atzina pašvaldības vadītājs, šī situācija neparāda īsto statistiku – cik cilvēku reāli šajos dzīvokļos dzīvo, bet tikai deklarēto personu skaitu.

Vairāk lasiet ceturtdienas, 23. janvāra, numurā ŠEIT!