Jau vairāku gadu nogalēs, kad akcijas «Gaišu prieku katram!» ietvaros apmeklējām vientuļos sirmgalvjus, uzklausījām arī viņu dzīvesstāstus un rūpestus par to, kas cilvēkus nomāc mūža nogalē. Izrādās, daudziem vislielākās bažas rada iespēja palikt bezpalīdzīgam un ieslēgtam vienam savā dzīvoklī, tā arī nesaņemot tik gaidīto un iespējams neatliekamo palīdzību. Mierinājām sirmgalvjus, kā pratām: ir taču atsaucīgi kaimiņi, labi koordinēts sociālais dienests un divu veidu policijas. Neviens nepaliks nepamanīts un bez palīdzības… Izrādās, sirmgalvju bažas bijušas pamatotas – cilvēks var palikt bez savlaicīgas palīdzības pat tad, ja blakus ir atsaucīgi kaimiņi…

Atbrauc, bet durvis neatlauž

Lūk, ko redakcijai pastāstīja sašutušie Kurzemes ielas 14. mājas iedzīvotāji:

– Mūsu mājas trešajā stāvā dzīvo I. – gados vecāks, vientuļš vīrs. Kaimiņi esam jau 37 gadus un mēs viens otru te, šajā mājā tā kā pieskatām… Pēdējā laikā vecais vīrs slimoja, bija kāda kāju vaina… Mēs – mājas pensionāri, ievērojām, ka I. vairs tā kā nav redzēts. Kopīgi noskaidrojām, ka pēdējo reizi redzējām viņu, kāpjam pa kāpnēm sestdien, 14. augustā. Pirmdien, 16. augustā, uzgājām līdz dzīvoklim, durvis – slēgtas. Otrdien, 17. augustā, neizturējām un ap 13.00 piezvanījām Valsts policijas iecirknim Tukumā. Tur mūsu pieteikumu novirzīja pašvaldības policijai. Visu pēcpusdienu gaidījām, kad policisti atbrauks. Atbrauca ap 21.00. Un , kā vēlāk izrādījās, tas arī noticis tikai tāpēc, ka pašvaldības policistus interesēties par, mūsuprāt, pazudušo cilvēku piespiedis «Daugavas Vanagu» vadītājs Arnolds Šulcs. Tomēr, kaut atbraukuši, tajā vakarā policisti durvis neatlauza un dzīvoklī neiegāja. Atlika to uz nākamo dienu 10.00… Tad nu otrdienas rītā ieradās pašvaldības policija, sociālā dienesta pārstāvji. Bijām arī mēs – liecinieki. Durvis atlauza, un izrādījās, ka vecais vīrs bezpalīdzīgi guļ zemē. Vēl bija dzīvs, un ātrā palīdzība atbrauca trijās minūtēs. Noskaidrojās, ka sirmgalvim bijis insults un krītot viņš bija guvis galvas sasitumus. Tagad par vecā vīra dzīvību cīnās mediķi. Kāds būs gala iznākums, nav zināms, bet, ja policija būtu atsaucīgāka, durvis laikus uzlauztas, cilvēkam savlaicīgi tiktu sniegta palīdzība?!… Reglamentam, ar ko aizbildinās policisti, nu faktiski ir dzīvības cena. Mēs nesūdzētos, nerakstītu par to, bet, mūsuprāt, tik vienaldzīgi pret cilvēku nedrīkst attiekties. Visam notikušajam ir arī liecinieks – «Daugavas vanagu» vadītājs Arnolds Šulcs, kurš piedalījās policistu pārliecināšanā, ka palīdzība nepieciešama…

Pēc apstākļu noskaidrošanas, izrādījās, ka ziņa par notikušo Kurzemes ielā 14 līdz pašvaldības policijai aizgāja tikai 18. augusta rītā, kad tās pārstāvji tika pieaicināti durvju atvēršanas brīdī.

Nav instrumenta…

Par notikušo skaidrojumu lūdzām Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšniekam Janekam Baham, jautājām, kāpēc policisti nerīkojās operatīvi, kā rezultātā tika kavēta neatliekamās palīdzības sniegšana cilvēkam?

J. Bahs:

– Notikumu apraksts ir šāds: 2010. gada 17. augustā 12.55 Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa dežūrdaļā tika reģistrēts telefona zvans par to, ka Kurzemes ielā 14 ilgāku laiku nav redzēts kaimiņš. Dežurants izskaidroja, ka dzīvokļa durvju uzlaušana ir ļoti nopietna lieta un tam nepieciešams pārliecinošs pamatojums. Zvanītāja un dežurants vienojās, ka meklēs radiniekus kaimiņam, kurš nav redzēts. Pēc šī zvana dežurants pārbaudīja datu bāzes un konstatēja, ka šim kaimiņam nav neviena radinieka. Tās pašas dienas 19.35 tika reģistrēts cits zvans, kur «Daugavas vanagu» pārstāvis sīkāk informēja dežurantu par šī kaimiņa veselības stāvokli, pārvietošanās iespējām un kaimiņu novērojumiem. Dežurants nosūtīja uz notikuma vietu iecirkņa inspektoru un konsultējās ar vadību un prokuratūru par iespējām uzlauzt dzīvokļa durvis. Notikuma vietā iecirkņa inspektors ievāca informāciju no kaimiņiem un personām, kas atradās kāpņu telpā, un sagaidīja namu apsaimniekotāja meistaru, lai atvērtu dzīvokļa durvis. Taču meistaram šajā vakarā nebija pieejami nepieciešamie instrumenti, un, tā kā nekādas skaņas no dzīvokļa iekšienes arī nebija dzirdamas, ņemot vērā izveidojušos situāciju, tika pieņemts lēmums durvis atvērt nākošajā rītā. No rīta durvis tika atvērtas pašvaldības institūciju pārstāvju klātbūtnē, un dzīvoklī tika konstatēts uz grīdas guļam tā saimnieks, kuram nekavējoties tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Šī notikuma dēļ tiks veikta pārbaude par dežuranta rīcību, nenosūtot uz notikuma vietu policijas darbiniekus uzreiz, pēc pirmā zvana saņemšanas.

Vienlaikus aicinām vientuļos pensionārus sadarboties ar sociālo dienestu, un, ja nav radinieku, tad vienoties ar kādu kaimiņu, kam uzticēt dzīvokļa atslēgas, lai, līdzīgos gadījumos, palīdzības sniedzējiem būtu iespēja iekļūt dzīvoklī.

Durvis lauztas ne vienu reizi vien

Savukārt «Daugavas Vanagu» pārstāvis Arnolds Šulcs tagad saka – nožēlojot, ka neesot sameklējis pats, ar ko durvis atlauzt, kaut arī tas varbūt būtu bijis nelikumīgi. Labāk jau saņemt kādu sodu, nekā tagad justies vainīgam, ka cilvēkam nav sniegta savlaicīga palīdzība. Līdzīgās domās ir arī I. kunga kaimiņi. A. Šulcs pastāstīja, ka apmeklējis 86 gadus veco vīru slimnīcā. Viņš nācis pie samaņas un jūtoties itin možs, kaut arī paralīze skārusi ķermeņa kreiso pusi. Skaidrs, ka ārstēšanās būs ilgstoša. A. Šulcs uzskata, ka šādi gadījumi turpmāk nedrīkst atkārtoties, pret tiem jāmēģina nodrošināties. Pats esot cienījamos gados, dzīvojot viens un šis gadījums esot gana pamācošs…

Domājot par iespējamo nodrošināšanos, jautājām arī Sociālā dienesta vadītājai Inai Balgalvei, vai ir apzināti tie vecie cilvēki, kuri dzīvo vieni, kuriem nav radinieku. Balgalves kundze atbildēja, ka dienests sadarbojas ar Pensionāru biedrību, kas savukārt darbojas mikrorajonos. Viņi arī savāc informāciju par šiem cilvēkiem un sociālajā dienestā tā ir zināma. I. Balgalve arī uzsvēra, ka viņas praksē bijis ne viens vien gadījums, kad jālauž durvis, lai varētu palīdzēt cilvēkam. Līdz šim tāda gadījuma, kad durvju uzlaušana neesot attaisnojusies, neesot bijis…