Pagājušajā nedēļā uzklausījām vairāku iedzīvotāju viedokļus par kārtību vai, pareizāk, nekārtībām mazdārziņos. Viņuprāt, lielākā problēma tā, ka netiek savākti Lielās talkas talcinieku un "simtlatnieku" savāktie drazu maisi. Vēl viena problēma – dažu mazdārziņu saimnieku ieradums visus atkritumus turpat dārziņa apkārtnē izmest.

Atkritumus nes uz mazdārziņiem

11. maijā redakcijā vērsās kāda tukumniece un lūdza palīdzēt tikt galā ar atkritumiem mazdārziņos: "Vieni visu laiku atkritumus vāc, bet citi mazdārziņu "kopēji" visu to drazu, kas gadiem turpat sakrāta vai atnesta no mājām, ar vieglu roku saber grāvī un vēl virsū uzber nezāles, lai citi neredz. Sirds sāp skatoties. Vieni visi pamatīgi tīra un kopj, bet citiem par to maza bēda. Nāca te cilvēki, strādāja, daļu grāvja iztīrīja – stikli tur bija kaudzēm, dažāda tehnika, bet joprojām tie maisi stāv. Neviens tos projām neved. Es interesējos, kāpēc no mazdārziņiem neizved atkritumus, jo mēs taču par mazdārziņiem naudu maksājam, bet man domē atbildēja, ka šī nauda tiekot izlietota vien samaksai par zemi, atkritumiem pāri nepaliekot. Bet tad taču vajag iekasēt lielāku nomas maksu, tad sanāks arī atkritumu izvešanai, vai arī lai pret nekārtīgiem cilvēkiem cīnās ar policijas palīdzību, jo savādāk kārtību šajā jomā nepanāks. Iespējams, – ja dārziņa maksa būtu lielāka, arī cilvēki padomātu, vai tā drīkst piedrazot apkārtni.

Otra problēma – ļoti daudzi savus mazdārziņus nekopj, bet arī citiem nedod. Rinda garu garā, bet strādāt nevar."

Kā paši uz vietas pārliecinājāmies, grāvis vietām tik tiešām pilns atkritumu, daļa izvākta – salikta maisos grāvja malā, bet vietām redzami ļoti "biezā slānī". Uzklausot dārziņu kopējus, uzzinājām, ka ar katru gadu to paliekot arvien vairāk. Ar simtlatnieku un talcinieku palīdzību stikli, pudeles, sadzīves tehnika no grāvjiem savākta un maisos sabērta, taču ar to vien nav līdzēts.

Kauns par pilsētu

«Ceturtdienas sarunās» 13. maijā uzklausījām viedokli par šo pašu jautājumu, tiesa, daudz skarbāku:

– Man ir kauns par savu pilsētu, kura tik naski aicināja visus piedalīties Lielajā talkā, bet trīs nedēļas pēc talkas nevīžo savākt bērnu un skolotāju savāktos atkritumu maisus. Ja nevar pasākumu kārtīgi nobeigt, nevajag sākt! Nebija nekādas vajadzības tik aukstā un drūmā laikā dzīt bērnus no mājas ārā; tie atkritumi tur varēja stāvēt, zālē ieauguši, jo tagad, izcelti saulītē, tie mētājas visu acu priekšā. Ir aplami tā runāt, bet, ja paveikto darbu nenovērtē, tad – kā būtu pareizi domāt? Man pašai neērti, ka tā jārunā, bet tāda ir realitāte. Protams, tā kā šos maisus uzreiz neaizvāca, iedzīvotāji tiem klāt pielikuši savus atkritumus.

Mazdārziņus pārbaudīs maija beigās

Atbildi uz abiem šiem jautājumiem meklējām novada domē. Komentējot izteikumus par iespējamo nomas maksas paaugstināšanu atkritumu izvešanas dēļ, sakņu dārzu uzskaitvede Daina Sproģe stāstīja, ka par vienu mazdārziņa kvadrātmetru jāmaksā 0,0225 Ls/m²: "Vidēji viens dārziņš ir 300 m² liels un par to jāmaksā Ls 6,75. Šī maksa tiek izlietota, lai samaksātu nodokli par zemi. Ja šo naudu gribētu izlietot citiem mērķim, par to jālemj deputātiem. Piemēram, iepriekš no budžeta tika atvēlēti Ls 1000 ceļu remontam dārziņos. Pret to, ka vajadzētu paaugstināt maksu, lai pietiktu naudas arī atkritumu izvešanai, iebilst to mazdārziņu apsaimniekotāji, kuri apkārtni nepiemēslo – dārzā ierīkojuši komposta kaudzes, bet papīrus un citas drazas turpat mucā sadedzina. Šis jautājums diskutējams.

Kas attiecas uz mazdārziņu kopšanu – maija beigās dārziņus apsekosim un izsūtīsim brīdinājumus tiem, kuri tos nekopj. Tiesa, cilvēku izpratne par koptu dārziņu atšķiras. Viens apstāda katru dārza kvadrātmetru un uzskata, ka citiem jādara tāpat, bet kādam dārziņā ir dažas dobes un pļauts zāliens ar šūpolēm bērnam. Vai slikti kopts? Protams, ne. Ja dārzs ir aizaudzis, jāvaicā, ko cilvēks plāno darīt, bet, kā jau teicu, nekad nebūs tā, ka visi dārziņus apstrādās pēc vienas mērauklas vai tā, kā vēlas kāds cits."

Atkritumus aizvāks nākamajā nedēļā

Par to, kad savāks atkritumus, interesējāmies gan komunālajā, gan īpašumu nodaļā. Komunālās nodaļas vadītājs Guntis Leksis stāstīja, ka no mazdārziņiem pēc talkas tie aizvesti vairākkārt, taču maisi arvien parādās no jauna. "Simtlatnieku" vadītājs Pēteris Ūzuliņš savukārt atzina, ka mazdārziņos strādājuši arī viņa darbinieki, taču savāktais prom nav aizvests, jo neesot naudas. Līdz ar to darbs gandrīz veltīgs. Īpašumu nodaļā savukārt teica, ka visu, kas vācams, aizvāks. Tā kā atbildes par to, vāks atkritumus vai nevāks, bija pretrunīgas, šo pašu jautājumu uzdevām novada domes priekšsēdētājam Jurim Šulcam. To, ka atkritumu aizvešanai neesot naudas, viņš nosauca par pilnīgu aplamību: "Par talkas laikā savāktajām nepilnām desmit tonnām drazu poligonā samaksāts ap Ls 200. Arī tām trim četrām tonnām, kuras būtu jāsavāc tagad, nauda atradīsies, taču problēma ir cita – "avārijas brigāde" ar visu šo darbu apjomu netiek galā. To, ka talka patiesībā 24. aprīlī nebeidzās, bet turpinās joprojām, neviens nevarēja paredzēt. Taču jebkurā gadījumā atkritumi tiks aizvākti."

Pagājušās nedēļas nogalē saņēmām īpašumu nodaļas vadītāja Viestura Bērzāja solījumu, ka šonedēļ atkritumus aizvedīs.