Gatavojoties 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, savu artavu to norisē un katra vēlētāja iespējām izvēlēties atbildīgi piedāvājam arī mēs – «Neatkarīgās Tukuma Ziņas». Kā jau solījām, sarunā ar šī brīža novada domes priekšsēdētājiem izvērtējam aizvadītā perioda veiksmes un neveiksmes, tāpat aicinām viņus izteikt viedokli par dažādām problēmsituācijām un novadu iespējamo attīstību nākotnē. Šos pašus jautājumus uzdodam arī dažiem, mūsuprāt, aktīviem, bet ar politiskajām partijām nesaistītiem novada cilvēkiem. Un vēl – ceram, ka gan jums – lasītājiem, gan arī esošajiem un topošajiem deputātiem noderēs arī neliela žurnālistu izveidota notikumu retrospektīva. Tas viss – katram novadam veltītā, īpašā priekšvēlēšanu pielikumā. Bet būs arī priekšvēlēšanu diskusijas visos četros novados, uz kurām aicināsim gan visus kandidātus, gan ikvienu interesentu. Būs arī šī maratona atreferējumi laikrakstā un mājas lapā. Bet šoreiz…

Vārds – Tukumam

Intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu, kas pašvaldības vadītāja amatā ir nepilnu laiku – no 2014. gada 5. novembra.

– Kas no tā, ko bijāt apņēmies un iecerējis, ir izdevies, ar ko gribat un, jūsuprāt, varat palepoties?

Ē. Lukmans:

– Man iznāk runāt par visiem četriem gadiem, kaut gan principā [pašvaldības vadītāja] amatā ir divi gadi ar astīti…

– Bet jūs bijāt vietnieks.

– Jā, tāpēc arī varētu runāt par četriem gadiem, kas Tukuma novadam bijis stabilitātes, izaugsmes un attīstības periods. Gan secinot pēc sociāli ekonomiskajiem rādītājiem un aktivitātes, un kaut vai pēc tā paša bezdarba līmeņa samazināšanās utt. Arī politiskajā jomā stabilitāte, pārmantojamība ir notikusi bez problēmām, visi iepriekš pieņemtie plāni tika turpināti. Iespējams, kādās jomās pilnveidoti, bijis kāds jauns redzējums, bet tas noticis bez lielām problēmām.

– Konkrēti, kas izdarīts?

– 2013. gadā pilsēta bija sarakta, realizējās ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekts – 120 kilometru komunikācijas tika ieliktas zemē pietiekoši ātros tempos, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Kaut arī atceramies to neapmierinātību, kas bija pie mums; strādāja brīžiem pat vairāk nekā 40 brigādes vienlaikus, bet to, kā tas bija, laikam jau esam aizmirsuši. Tajā pašā laikā rekonstruēja Aleksandra ielas siltumtīklus, un bija pirmais gads, kad tika pazemināti siltuma tarifi par gandrīz 10%; otrais pazeminājums ir gaidāms šajā gadā. Kopumā pa šiem četriem gadiem par aptuveni 20% siltuma tarifs samazināsies, un tas ir atspēkojums visiem tiem, kas teica, ka SIA «Tukuma siltums», ieviešot jaunās tehnoloģijas, nogrims un nevarēs attīstīties.

– Bažas drīzāk bija par koģenerācijas staciju, un arvien šie jautājumi nav no dienas kārtības noņemti… Iespējams, par dārgu no tās siltumu iepērkam…

– Ar koģenerācijas stacijas līdzdalību iepriekš siltuma tarifs tika samazināts.

– Arī viņiem tagad savs tarifs būs jāsamazina?

– Atbilstoši līgumam proporcionāli tarifs būs jāsamazina. Protams, sarunas būs arī par citiem rādītājiem, bet līgumā šīs cenu izmaiņas ir paredzētas.

Turpinot par 2013. gadu, izbūvējām Zemītes ielu un tiltu pār Sloceni, pašvaldības ceļu Tukums-Sveikuļi, Jaunsātu pagasta «Abavniekos» noasfaltētas ielas, izveidots gājēju celiņš un apgaismojums, sakārtots piebraucamais ceļš pie Sēmes tautas nama, daudzviet iegādāts sporta inventārs, ierīkotas astoņas tirdzniecības nojumes Pūrē, bijis teritoriju labiekārtošanas un kultūras nama remonta projekts Zentenē, norisinājās darbi Irlavas vidusskolā, Džūkstes mazajā skolā, Lauktehnikā sakārtots sporta laukums. 2014. gadā tiek pabeigta Stacijas ielas rekonstrukcija, Baložu iela – pirmā bruģētā iela Tukumā, un pēc ūdenssaimniecības projekta vairāk nekā 6 km garumā noasfaltētas mikrorajonu ielas Veļkos, Ozoliņos, Jauntukumā, Durbē un centrā. Nozīmīgi projekti īstenoti izglītības jomā – Tukuma Raiņa ģimnāzijas sporta zāles siltināšana, rekonstruēts bērnudārzs «Lotte», iegūstot papildu 116 vietas, Tukuma E. Birznieka-Upīša skolai uzbūvēta piebūve ar ēdināšanas bloku, mājturības kabinetu, bibliotēku un citām telpām, bet Pauzera pļavas futbola laukumam pievienots ūdens un kanalizācija, uzlikti moduļi ģērbtuvēm, sakārtots stāvlaukums. Ir īstenots ūdenssaimniecības projekts Slampē un Lestenē, Sēmē un Irlavā izveidoti kopienu centri, Lestenē – aptieka. Notika ceturtie Rožu svētki un Pasaules koru olimpiāde, kur iesaistījās Tukuma novads, uzņemot korus pie sevis, un Kurzemes mākslas un dzejas dienas, un Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki (2015).

– 2014. gada nogalē mainījās domes priekšsēdētāji (Ē. Lukmans pašvaldības vadītāja amatā nomainīja Juri Šulcu, kas kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts par Saeimas deputātu. – Red.), pēctecība un politiskā stabilitāte tika nodrošināta un iesāktie projekti – turpināti un realizēti. 2015. gadā tika pabeigta Durbes pils saimniecības ēkas rekonstrukcija, izveidojot tur katlu māju, nosiltināts Džūkstes bērnudārzs, nopirkts sporta aprīkojums pagastos, izveidoti 18 publiskie interneta pieejas punkti pagastos un pilsētā, tika uzsākta Pastariņa muzeja ēku restaurācija un būvniecība, notika ūdenssaimniecības projekts un siltumtīklu rekonstrukcija Džūkstē, Irlavas «Mežrozītes» pārveidotas par grupu dzīvokļiem, savukārt dienas centri «Saime» un «Saimīte» Tukumā pārcēlās uz jaunām telpām Dārzniecības ielā 2A un četri novadi nopirka slimnīcai jaunu datortomogrāfu. Izveidoti visi plānošanas dokumenti – attīstības programma, lai varētu izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, Pārtikas un veselības stratēģijas un Novada teritorijas plānojums. Kopumā laikā no 2009. līdz 2015. gadam dažādos projektos un programmās apgūti 50 miljoni eiro, no tiem vairāk nekā 30 miljoni eiro bija Eiropas Struktūrfondu līdzekļi, savukārt vairāk nekā 18 miljoni € – pašvaldības finansējums kredīta vai budžeta finansējuma veidā. Izdalot šos ieguldījumus uz iedzīvotājiem, pilsētā tie ir nedaudz vairāk nekā 40 000 € uz vienu iedzīvotāju, bet pagastos – nedaudz virs 10 000 € uz vienu iedzīvotāju.

2016. gadā izveidots vienotais dispečerdienests un bezmaksas telefons 8881, kā arī vienotais valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrs – viens no trijiem valstī, kur Tukums pirmais iesaistījās. Tika izstrādāta simtgades programma, kur centrālais notikums, godinot Latvijas pirmo ārlietu ministru Z. A. Meirovicu, ir uzcelt Tukumā pieminekli. Noslēdzās Pilsētas parka labiekārtošanas darbi, un šī vieta kļuva populāra iedzīvotājiem un iebraucējiem. Pārbūvēta Tukuma sporta skolas aktu zāle, izveidojot sporta nodarbību vietu jauniešiem. 2016. gadā noslēdzās procedūras un tika noslēgts līgums par sporta piebūves būvniecību pie Tukuma 3. pamatskolas – viens no lielākiem objektiem pēdējos gados, kas tika ar sportistiem saskaņots. Tas bija vairāku soļu plāns, kur Lauktehnikas zāle bija viens no objektiem, zāle pie 3. pamatskolas – otrs, stadions pie Tukuma 2. vidusskolas – trešais, un vieglatlētikas manēža pie sporta skolas – ceturtais.

Sporta komplekss Pauzera pļavās – tālā vīzijā

– Uz kur paliek sporta komplekss Pauzera pļavās?

– Tas paliek tālajā sapnī, lielajā vīzijā, kas iekļauta 2033. gada attīstības programmā. Un tas arī saistīts ar baseina būvniecību. Ar uzņēmēju (Uzņēmējs Andris Ramoliņš plāno Tukuma centrā būvēt viesnīcu un baseinu. – Red.) ir vienošanās, ka 2017. gadā baseina tehniskajam projektam ir jābūt un 2018. būvniecībai saistībā ar viesnīcu ir jāsākas.

– Viņš šobrīd ir uzsācis jaunas rūpnīcas būvi…

– Mēs zinām; arī to, ka lidlauka teritorijā viņš ir plānojis būvniecību, un arī tur būs sarunas par komunikāciju ierīkošanu.

– Bet tas jau jūs neskars, tas jau ir Engures novads; jūsu komunikācijas taču ir tikai līdz a/s «Komforts»…

– Skar, jo būs nepieciešams komunikācijas nodrošināt.

– Ieguldīsiet citā pašvaldībā, svešā īpašumā?

– Jautājumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu, bet ir dažādi risinājumi. Šobrīd esam runājuši par rūpnīcas būvi un iespēju nodrošināt pieslēgumus pie komunikācijām. Vēl viens reāls risinājums ir par rūpnīcu «M.P. Socks» gan saistībā ar ielu apgaismojumu, gan komunikāciju izbūvi, un arī tur plānojam sadarboties, protams, katrs sava novada teritorijā. Bet, atgriežoties pie baseina, – ja uzņēmējam viss virzās, kā plānots, mēs no Pauzera ielas sporta kompleksa baseinu ņemam ārā.

– Bet tie noteikti būs 30 gadi, kad to varēs īstenot?… Atgriezīsimies pie jau paveiktā tagad.

– Pagājušajā gadā sākās ļoti aktīva Eiropas projektu realizācija, konkrēti, Melnezera ielas posma būvniecība, kur visas komunikācijas ir saliktas un iela sakārtota līdz minerālsegumam.

– Minerālsegums, latviski runājot, ir asfalts?

– Tas ir šķembu segums.

– Bet šogad būs arī asfalts?

– Protams, projekta beigas ir 2017. gada augusts septembris, un līdz tam viss tiks pabeigts – iekārtots stāvlaukums un piemiņas vieta. Pagājušajā gadā tādā pašā kārtībā sākās Vilkājas un Purva ielas rekonstrukcija, un šogad turpināsies.

– Arī tas notiek par Eiropas Savienības projekta naudu?

– Jā. Pagājušajā gadā par budžeta naudu tika veikta ielu un gājēju celiņu izbūve un rekonstrukcija, stāvlaukumu sakārtošana – kaut vai laukums pie redakcijas un pie dzelzceļa stacijas. Turpinājās Kurzemes ielas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde; vēl tā nav pabeigta, bet iet uz beigām.

Alīnas ielā ietve – būs?

– Vēl viena lieta ir Jauntukuma sakārtošana. Kad tas varētu realizēties?

– Par Parādes ielas darbiem jau informējām iedzīvotājus – par izmaiņām, kas plānotas Jauntukuma mikrorajonā. Ielas rekonstrukcijas tehniskais projekts ir iesniegts būvvaldē apstiprināšanai un sniegsim dokumentus Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai (CFLA), lai saņemtu finansējumu.

– Kad darbi sāksies?

– Pēc līguma ielai jābūt 2017. gada beigās, bet, zinot, kā CFLA izskata dokumentus un kā procedūras tiek vērtētas, būsim reālisti, tāpēc domājam, ka 2017. gadā ielas būs šķembu segumā vai būs asfalta apakškārta.

– Līdz ar to varam rēķināties, ka tautas kustība būs jānovirza pa Telegrāfa ielu.

– Principā – jā.

– Bet tur jādomā par drošību gājējiem, jo ietvi jau vēl negrasāties Alīnes ielā būvēt?

– Alīnes ielā ietve būs – kompleksā ar Parādes ielu. Visdrīzāk, pirmais būs gājēju celiņš, jo tam pašvaldības budžetā ir paredzēts finansējums.

– Kad ietve būs?

– Uz rudeni jābūt.

– Un kur būs Jauntukuma stāvlaukums?

– Starp mājām Alīnes ielā, kur mašīnas tagad stāv zaļajā zonā.

– Un kam pieder zeme?

– Pašvaldībai. Sākotnējais variants bija būvēt to uz māju kopīpašuma zemes, bet, kad veica aptauju, daudzi cilvēki bija pret, ka stāvlaukumu ierīko tuvu mājām. Vienlaikus mikrorajonā mainīs satiksmes organizāciju, jo divās rindās ielu malās pie mājām automašīnas nevarēs stāvēt, piemēram, Telegrāfa un Tvaika ielā. No iedzīvotājiem nāca priekšlikums vienā pusē stāvēšanu atļaut un, acīmredzot, tā arī darīsim. Un vēl bija ierosinājums smagās mašīnas cauri nelaist, bet to lai satiksmes speciālisti lemj.

Akūta problēma – mājokļu trūkums

– 2016. gada nogalē arī izpildīts pirmais no mājokļu darba grupas uzdotajiem uzdevumiem saistībā ar «Pūre 18» ēkas sakārtošanu, izveidojot telpas bibliotēkai…

– Kas ir mājokļu darba grupa?

– Šī darba grupa tika izveidota pirms diviem gadiem, lai risinātu aktuālos jautājumus par dzīvokļu un citu īpašumu izmantošanu.

– Kas tajā ietilpst?

– Teritoriālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Indulis Zariņš ir vadītājs, arī izpilddirektors, juristi; tiek piesaistīti arī eksperti un citi speciālisti.

– Tā ir domes administrācija grupa? Viņiem papildus par to maksā?

– Nē, nemaksā. Darba grupai bija trīs galvenie virzieni – Pūres ambulances pieejamība, kur bija Sanitārās inspekcijas priekšraksts, un tā ietvaros tika iegādāta ēkas «Pūre 18» daļa, uz kurieni tika pārcelta bibliotēka, sociālais dienests, ambulance, savukārt šo iestāžu atbrīvotajās bērnudārza telpās jau atjaunota viena grupa un šis darbs turpināsies. Otrais uzdevums bija nepabeigtā māja Sēmē, kas nodota SIA «Komunālserviss TILDe» pamatkapitālā un tiek vākti visi dokumenti un atzinumi…

– Un kas tur būs – sociālā māja?

– Mēģināsim piesaistīt deinstitucionalizācijas projekta līdzekļus, izbūvējot dzīvokļus tiem, kas būs gatavi atstāt institūcijas [pansionātus], kā arī citiem interesentiem.

– Tātad jūs esat lēmuši šos cilvēkus virzīt no pilsētas prom uz laukiem?!… Tā iznāk, jo sociālās ēkas tiek celtas tikai laukos…

– Tas šajā mājā varētu būt viens bloks, bet kopā ir 18 dzīvokļi…

– Tās būtu tā sauktās pusceļa mājas?

– Kaut kas līdzīgs.

– Un kāds jums variants ir pilsētā?

– Pilsētā ir vairāki varianti. Viens ir celt jaunu māju pašiem, ko likums atļauj un ko izmanto Valmiera – tas ir visvienkāršākais, bet tam ir vajadzīgs galvojums un kredīts, kas liek slogu uz pašvaldības budžetu. Mūsu virziens ir vairāk piesaistīt uzņēmējus ar saviem līdzekļiem.

– Nu, ja, to jau Valmierai pārmeta Konkurences padome, ka tā iesaistās uzņēmējdarbībā…

– Mūsu doma, ka uzņēmējs būvē, bet mēs no uzņēmēja īrējam dzīvokļus par tirgus cenām.

– Kāpēc jūs neizmantojat piedāvājumu iegādāties ēku Celtnieku ielā?

– Tas ir privātīpašums…

– Bet īpašnieki jau pašvaldībai šo ēku piedāvāja, vai nebūtu izdevīgāk ko šādu – gandrīz pabeigtu – iegādāties, nevis projektēt un būvēt pilnīgi no jauna?…

– Nav izdevīgāk, cena ir pietiekoši augsta.

– Vai tad, pašiem būvējot, būtu lētāk?

– Ja uzņēmējs var uzbūvēt un piedāvāt pašvaldībai, tad tas jādara uzņēmējam. Pašvaldībai nekad nevajag iet tirgū ar tiem jautājumiem, ko var atrisināt tirgus… Bet vēl pagājušajā gadā notika arī dažādi pasākumi, tostarp pirmoreiz bija arī Tukuma, Engures, Jaunpils novada un Jūrmalas Bērnu un jauniešu deju svētki, bet visvērienīgākie bija 5. Rožu svētki ar aviošovu un jaunām aktivitātēm – tam piesaistījām pilsētas svētku režisoru. (Lieni Bēniņu. – Red.)

– Un, galvenais, piesaistījāt naudu; par naudu var izdarīt viskaut ko.

– Protams, piesaistot naudu.

Atkritumu līgums bija mācība?…

– Palepojies esat. Kādas aizvadītajā periodā, jūsuprāt, bija mūsu pašvaldības lielākā problēmas?

– Pirmā, kas bija problēma, bet vienlaikus arī iespēja attīstībai, bija iepirkums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas 2013. gadā noslēdzās ar līgumsaistībām. Neveiksmīgi, ko tagad pēc gadiem varam teikt, bija tas, ka iepirkumu neorganizēja Tukuma novada pašvaldība, jo tanī brīdī bija bažas, ka, Tukuma uzņēmumam piedaloties iepirkumā, varētu notikt kāda lobēšana, tāpēc konkursu organizēja Talsi. Pats galvenais, ka nebija līdz galam nodefinēti visi nosacījumi, taču ir labi zināms, ja uzņēmējam nodefinē precīzus nosacījumus, tiek iesniegts precīzāks piedāvājums.

– Bet lielākā kļūda jau bija tā, ka atstājāt iedzīvotājus vienus cīņā ar uzņēmēja juristu komandu, jo nebijāt izpildījuši mājasdarbu – nebijāt sagatavojuši un iepirkumam pievienojuši līgumu ar individuālajiem pakalpjuma saņēmējiem.

– Iepirkumam bija jāpievieno individuāls līgums ar patērētāju, taču ir otra lieta – ja paskatāmies pagājušajā gadā veikto pašvaldības aptauju iedzīvotāju vidū, tad atkritumu apsaimniekošanu atzina par sakārtotu jomu.

– Un kas jums šo aptauju veica – SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs. – Red.)?

– Jā.

– Bet jūs esat pasūtītājs, tāpēc ticamība…

– Kāpēc?! Tie ir fakti, uz ko pašvaldība balstās.

– Cik procentuāli iedzīvotāju aptaujāja?

– Lai aptauja būtu ticama, bija jāaptaujā vismaz 500 respondentu, un tas arī tika izdarīts, turklāt aptauja bija personāla – pie cilvēka gāja uz mājām, nevis pa telefonu vai internetā.

– Vai tika skaitīts, cik aptaujāto ir pašvaldības darbā iesaistīti?

– Jā, aptaujās piedalījās arī valsts darbā iesaistītie.

– Analizējot, aptaujā ir ļoti liels pašvaldībā strādājošo skaits.

– Nav taisnība; pašvaldībā un valsts darbā strādājošie bija absolūti mazākā daļa.

– Taču ja šos cilvēkus pēc skaita noņem nost, tad neiznāk 5%, kas pēc nosacījumiem jāaptaujā, lai aptauja būtu ticama, jo mums taču ir 30 000 iedzīvotāju…

– Bet vai tad valsts un pašvaldību darbā strādājošie nav cilvēki, kas dzīvo konkrētā novadā?

– Bet jūs taču piekritīsiet, ka cilvēks, kas strādā pašvaldībā, domē, kas tur saņem algu, nav un nevar būt neatkarīgs sava darba vērtētājs?

– Tur nebija tā izdalīts… Bet, atgriežoties pie atkritumu apsaimniekošanas, kā jau teicu, aptaujātie šo jomu nosauca par vislabāk sakārtoto.

– Bet ko tas prasīja no iedzīvotājiem?! Dubultie līgumi, situācijas laukos, kur cilvēki lielus gabalus staipīja un, iespējams, joprojām staipa atkritumu maisus uz priekšu un atpakaļ…

– Bet, salīdzinot cenas atkritumu apsaimniekošanā līdz iepirkumam un pēc tā, cena samazinājās vairāk neka trīs reizes…

– Jo uzņēmējs dempingoja un cena joprojām, iespējams, ir par zemu…

– Jā, mēs varam teikt, ka cena neatbilda tirgus situācijai un tāpēc bija visas tās vienošanās un papildu izmaksas.

– Bet gala rezultātā pašvaldības kļūda (vai neizdarība) tika “uzsēdināta” uz iedzīvotāju pleciem, jo iedzīvotājs katrs individuāli nebija spējīgs cīnīties ar uzņēmēja juristu armiju.

– To esam apzinājuši – lielākā mācība, ka pie nākoša iepirkuma ir jāpievieno individuālais līgums un arī citi nosacījumi, kas ļoti precīzi nodefinētu cenu. Kā jau teicu, tā ir attīstības iespēja. Dotajā brīdī visas deviņas pašvaldības, kas ietilpst [atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā] «Piejūra» ir akceptējušas uzņēmuma lielo stratēģiju, kur viens no punktiem paredz iespēju pašiem izvest sadzīves atkritumus. Ir cerība, ka aprīlī tiks prezentēts, kāds būs tarifs, un tad dibinātāji varēs nolemt, vai paši to darīsim, vai, ja atšķirības būs ļoti būtiskas, iesim uz publisko iepirkumu, jo 2018. gadā beidzas līgums [ar esošo sadzīves atkritumu apsaimniekotāju SIA «Eco Baltija vide»].

– Un Jūrmala arī piekrīt? Viņiem bija savs konkurss…

– Tas tika apstrīdēts. Visi vienojāmies, ka jāapstiprina stratēģija – vai vedīsim paši, vai būs iepirkums.

– Kad to zināsiet?

– Vēlākais – aprīlī.

Lai izlemj tiesa!

– 2015. gads arī bija pārbaudījumu gads pašvaldībai, jo bija notikusi avārija attīrīšanas iekārtās «Tīlē» un bija vides piesārņojums Šlokenbekas dzirnavu ezerā un Slocenes upē… Paejot laikam, ir radies viens secinājums, ko vajadzētu pateikt, ka tajā brīdī pašvaldība izdarīja vairāk nekā varēja izdarīt.

– Ja tā būtu, tad avārijas vispār nebūtu!

– Ja tas viss nebūtu darīts, varētu runāt par tādu jēdzienu kā ekoloģiskā katastrofa, jo pēc likuma par šādu procesu vadība ir atbildīga Vides pārvalde.

– Tagad notiek tiesas process, bet jūs izsakāt viedokli, ka esat labi darbojušies… Mūsu rīcībā esošie fakti liecina, ka tieši pašvaldības vadības neizlēmības dēļ vispār šī situācija izveidojās. Uzņēmuma vadītājas taču krietni pirms avārijas sūdzējās, ka netiek galā ar uzņēmēju, tas ir, «Tukuma pienu». Tāpēc vai nu jāpieturas pie faktiem vai vismaz jāatturas no pašslavināšanās… Pašvaldības politiskā vadība tika savlaicīgi brīdināta, ka «Tukuma piens» ilgstoši piesārņo un nepakļaujas prasībām, bet pašvaldības politiskā vadība atstāja uzņēmumu vienu pašu.

– Nav taisnība.

– Informācija par to taču ir publiski pieejama! Bet… to jau tiesa izlems, vērtējumu tagad izteikt nebūtu korekti…

– Pilnīgi piekrītu. Esmu par tiesisku valsti, un tiesiskas valsts viens no pamatprincipiem ir likums.

Vēl vismaz 100 bērniem trūkst vietas bērnudārzā

– Otrs, ko līdz galam nav izdevies realizēt, ir nodrošināt visus bērnus ar vietām pirmsskolas izglītības iestādē vecumā no pusotra līdz trim gadiem. Lai arī šajā periodā viens bērnudārzs uzbūvēts un viens renovēts, pagastu bērnudārzos izveidotas papildu grupas, ieviestas atlaižu un kompensāciju sistēmas, tiek piemaksāts privātajiem bērnudārziem, pie Tukuma 3. pamatskolas izveidotas pirmsskolas grupas, tik un tā – vēl ap 100 šī vecuma bērnu skaitās formālajā rindā.

– Un kur redzat risinājumu?

– Risinājums būs ar energoefektivātes projektiem bērnudārzos «Vālodzīte» un «Pasaciņa», kas ir apstiprināti, un vienam bērnudārzam jau izsludināts iepirkums projektēšanai, bet uz rudeni varētu būs gatavs tehniskais projekts. Lai iegūtu Eiropas naudu, viens no nosacījumiem bija rindu mazināšana un vienlaikus pie abiem bērnudārziem paredzēts veidot papildu grupas: pie viena – divas, pie otra – trīs.

– Tie būs moduļi?

– Moduļi, un tie paredzēti tāpēc, ka ir plānota būtiska Tukuma 2. vidusskolas rekonstrukcija un pārbūve, izveidojot piebūvi, līdz ar to atbrīvojas mazā skoliņa Raudas ielā.

– Kurā gadā šis risinājums varētu būt?

– Ātrākais [bērnudārzu siltināšanā] būtu 2018. vai 2019. gads.

– Un Tukuma 2. vidusskolas rekonstrukcija?

– Ne ātrāk par 2019. un 2020. gadu. Vēl viens risinājums saistīts ar bērnudārzu «Taurenītis», kura finansēšanu no 1. janvāra esam pārņēmuši no valsts, un pirmie risinājumi būs no šī gada 1. septembra.

– Cik papildus vietas tur būs?

– Viena grupa, divas – maksimāli.

– Tie būs aptuveni – 20 līdz 40 bērni?

– Jā, aizies divas grupas, kas apgūst speciālo programmu. Turpmāk veidosim grupas, kas apgūst speciālo programmu un arī vispārējo, jo galvenais uzstādījums no ministrijas ir iekļaujošā izglītība.

– Tātad aptuveni 70 vietu tik un tā pietrūkst. Turpināsiet auklīšu programmu?

– Turpināsim, tāpat kā atbalstīsim privātās izglītības iestādes. Bet, domāju, ja ļoti precīzi aptaujātu katru ģimeni, iespējams, sanāktu kādi desmit bērni, kam šis pakalpojums būtu vajadzīgs.

Kā Tukums “uzmeta” Kandavu un pats naudu pazaudēja

– Un kur vēl problēmas?

– Sadarbība ar kaimiņpašvaldībām kultūras specifiskā atbalsta līdzekļu piesaistei. Tā ir neveiksme.

– Neesat labi sadarbojušies?

– Sanāk, ka mēs neesam bijuši īsti korekti. Bet pēc tam pret mums nebija īsti korekti…

– Konkrēti.

– Tas ir par Kandavas novadu. Pirms diviem gadiem, kad bija pieejams kultūras SAMs (Eiropas projektu nauda kultūrai. – Red.), domājām kopā ar Kandavu startēt projektā.

– Tas bija projekts, kurā bija iekļauta luterāņu baznīcas renovācija, Brīvības laukums?…

– Jā, baznīca, Brīvības laukums, galerija «Durvis», kultūras nams. Tur vajadzēja būt kādiem trim četriem miljoniem eiro, bet tad mums apsolīja, ka šī nauda varētu būt, ja iesim kopā ar Kuldīgu un Talsiem, nevis Kandavu. Un tāpēc mēs sadarbību ar Kandavu pārtraucām, un rezultātā neko nedabūjām.

– Bet kāpēc pārtraucāt sadarbību ar Kandavu?

– Lai ietu kopā ar tiem, kam nauda jau bija iezīmēta.

– Kandavai nedeva neko?

– Neko.

– Prastā valodā runājot, jūs “uzmetāt” Kandavu un nedabūjāt neko?

– Vienkāršā valodā – jā, un tas parādīja, ka nedrīkst tā darīt.

– Un kas ir autors šādam uzmetienam?

– «Vienotība», jo, var teikt, ka pēc viņu ieteikuma mēs Kandavu atstājām; mums solīja, ka būs vismaz šis miljons eiro.

– Un ko jūs tagad darīsiet? Kāds ir risinājums?

– Ieguvām negatīvu pieredzi un sapratām, ka jāiet kopā ar to partneri, ar kuru esi sācis strādāt. Risinājums ir ar tiem pašiem Talsiem urbānās programmas ietvaros piesaistīt līdzekļus kultūras namam, kas ir visaktuālākais. Kultūras nama rekonstrukcija kā iecere paliek – esam paredzējuši finansējumu profesionālam metu konkursam; arhitekti saka, ka vismaz 6000 € tam būtu jāparedz.

– Iepriekš, kad runājām par kultūras namu, bija vairāki varianti – būvēt jaunu, pārbūvēt esošo.

– Mēs gribējām būvēt jaunu ēku Pauzera pļavās – kā kultūras un sporta centru, bet Ministru Kabineta noteikumi par energoefektīvām ēkām izrādījās Ventspilij rakstīti, tāpēc metu konkurss būs par esošā kultūras nama ēkas pārbūvi.

– Ja netiksiet pie urbānās naudas, vai esat gatavi būvēt par pašvaldības naudu?

– Simtgades programmā ir ielikts, ka kultūras namam jābūt gatavam līdz 2021. gadam. Meklējam visas iespējas.

– Baznīcu arī varēsiet piesaistīt?

– Šajā brīdī mēģināsim Brīvības laukumu iekļaut Latvijas, Igaunijas un Krievijas pārrobežu programmā kultūras un tūrisma piesaistes objektu veidošanai.

– Iepriekš šādā programmā netikām. Cik liela garantija, ka tagad tiksim? Kā jūs pats redzat, kad būs Brīvības laukums?

– Negribētos zīlēt, bet 2020. vai 2021. gadā varētu būt.

– Bet kādi vēl varianti, ja programmas nebūs? Brīvības laukuma rekonstrukcijas nebūs?

– Būs. Izskatīsim sākotnējo projektu, ko tālāk pilnveidosim. Kas attiecas uz naudu – 2019. gads ir struktūrfondu pārdales periods, un jau tagad redzam, ka daudzas lietas [citās pašvaldībās] netiks realizētas, tāpēc nauda paliks pāri un uz to pretendēsim. Protams, arī citi pretendēs.

– Gribēt jūs varat, bet vai jums nav varēšana?

– Būs arī varēšana.

– Un kā ar galeriju?

– Galerijai – Tukumnieku mājai – ir plānots piesaistīt Norvēģijas finanšu instrumentu, kā arī ceram uz kultūras finansējuma pārdali. Taču arī tas ir pēc 2019. gada. Bet negribas solīt, runāt par kaut kādiem sapņiem. Bet visos plānošanas dokumentos šie projekti ir iekšā.

– Bet baznīca?

– Pirmais siltināšanas projekts bija neveiksmīgs. Gaidīsim nākamo projektu, kam pašvaldība garantē savu līdzfinansējumu, jo projektu līdzfinansēšanai mums līdzekļi ir paredzēti.

– Vai vēl kaut kas ir paredzēts?

– Durbes pils kalpu mājas attīstība. Ir iesniegts otrais pieteikums Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par nākošās kārtas glābšanas darbu realizāciju. Un tā katru gadu solīti pa solīti plānojam īstenot.

– Kā kopprojekts ar Igauniju par pils apkārtnes sakārtošanu?

– Tas neīstenojās, tāpēc turpināsim vēlreiz ar citu finansētāju.

– Un arī aizstumsiet uz 2021. gadu vai arī mēģināsiet ātrāk? Apkārtnes sakārtošana jau nav tik dārga.

– Labiekārtošanas darbus veiksim; ceram, ka saņemsim atļauju vecā grausta nojaukšanai, un to vietu varēsim sakārtot.

– Apkure Durbē ir nomainīta, tad arī malkas laukuma tur vairs nebūs?

– Vēl tomēr būs, bet ne tik lielos apjomos, jo ir vienošanas ar «Tukuma siltumu», ka var izmantot gan Asteru ielas, gan Lauktehnikas katlu mājas teritoriju malkas sagatavošanai.

Pārupes iela – neveiksmīga komunikācija vai likuma pārkāpums?

– Kas vēl būtu tāds, kas nav izdevies?

– Reizēm ir bijusi neveiksmīga komunikācija, nespēja izskaidrot gan ieguvumus, gan zaudējumus.

– Un kurā sadaļā esat ielicis Pārupes ielu? Vai tiešām kā neveiksmīgu komunikāciju?

– Pārupes ielu esmu ielicis kā neveiksmīgu komunikāciju, jo, ja atgriežamies pie visiem mūsu plāniem, Pārupes iela tomēr bija paredzēta budžetā, bija lēmuši deputāti saimniecības komitejā, par to tika runāts kontekstā ar Rūpniecības ielas rajona attīstību, jo šī rajona uzņēmējiem šī iela ir vajadzīga.

– Tā jau mēs te visu pamazām varam pārvērst – problēmas par iespējām un klajus melus vai noziedzīgas neizdarības par komunikācijas problēmām. Un stāsts par Pārupes ielas stratēģisko nepieciešamību tomēr bija klaji meli…

– Ne meli, pirmkārt…

– Klaji meli, izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis konkrēti pateica, ka ir uzrakstīts uzņēmēju pieprasījums, tālākais stāsts, ka būs uzņēmēja līdzfinansējums…

– Tas ir jāprasa no izpilddirektora. Viņš ir izpildvaras vadītājs.

– Bet viņš ir pakļauts jums.

– Nu tad arī no viņa ir jāprasa par šiem jautājumiem. Par likumību… Likumības pārkāpumi neviens nav konstatēts…

– Likumiskuma izvērtējumu [KNAB atbilde. – Red.] es redzēju, redzēju arī, kāda atbilde bija atnākusi no Pašvaldību lietu ministrijas. Esmu arī sazvanījusies ar atbildi rakstījušo kungu un varu droši teikt, ka pēc būtības šis te Pārupes ielas gadījums ministrijā nav vērtēts…

– Nu nav likuma pārkāpumu!…

– Vai būvēt bez projekta nav likuma pārkāpums?

– Likuma pārkāpums, kas tiek novērsts, izdodot attiecīgos rīkojumus un attiecīgos lēmumus.

– Ar atpakaļejošu datumu!?

– Ne ar atpakaļejošu. Iegāju Būvniecības informācijas sistēmā, un visi nosacījumi uz 1. februāri ir izpildīti.

– Bet septiņi mēneši pēc būvniecības ir pagājuši!

– Likumā ir paredzētas dažādas iespējas; ir dokumentu kārtošana pirms un pēc, ja ir notikuši pārkāpumi…

– Tātad tomēr ir notikuši pārkāpumi, nevis tās komunikācijas problēmas, kā jūs sakāt?

– Ne jau likuma pārkāpumi… Dotajā brīdī procedūras pārkāpumi visi ir novērsti.

– Proti, projekts ir uztaisīts?

– Projekts ir uztaisīts, būvatļauja ir izsniegta, būvvaldē tas ir akceptēts – uz 1. februārī, kā bija noteikts Būvvaldes lēmumā.

– Un pašiem tas nešķiet absurdi, ka jūsu projekta dokumentus apstiprināt jau pēc būvēšanas darbiem, maināt nosacījumus par finansēšanas kārtību un uzskatāt, ka viss kārtībā? Nesmukums paslaucīts zem tepiķīša un tāda nav bijis?!

– Nav zem tepiķīša. Protams, tas ir pašvaldībai liels mīnuss, ja pašvaldības amatpersona neievēro šo kārtību, kritērijus vai procedūru. Protams, pašvaldībai visos punktos ir jābūt paraugam, bet šis gadījums ir devis iespēju un izvērtējumu. Ir izstrādāts tehniskais projekts un pēc tā un atbilstoši būvnormatīviem aprēķinātas izmaksas, kas ir 125 000 €.

– Un kā tad jūs vara zināt, ka tur tieši tik naudas iztērēts? Tai būvei taču neviens blakus nestāvēja! Varbūt tur zelta caurules ieraktas?! Bet papīrs jau pacieš visu…

– Tās ir projekta izmaksas atbilstoši likumam…

– Tas ir absurdi, un absurda arī šī mūsu saruna: kad mēs runājām par būvniecības kārtību, jūs sakāt, ka tas [papīru sakārtošana vai nesakārtošana] ir tikai tāds neliels procedūras pārkāpums, bet tad, kad runājam par aprēķiniem, tad, kaut skaidri zinām, ka viss noticis ar atpakaļejošu datumu, bez reāli pierādāmiem lielumiem, nu papīrs ir pavisam nozīmīgs.

– Nav ar atpakaļejošu…

– Nu kā tad nē? 7. jūlijā ielu uztaisīja, bet dokumentus iesniedza 1. februārī! Un jūs tagad sakāt, ka tas ir normāli, likumam atbilstoši!?

– Es nesaku – normāli, es saku, ka būvprojekts atbilst likuma un ceļu būvēšanas normatīvu prasībām. Un atbilstoši iepirkuma procedūrai, jo bija iepirkuma procedūras atsevišķiem posmiem, faktiskās izmaksas par Pārupes ielas posmu sastāda 93 417,23 €.

– Un tur ir iekšā arī Zaļās ielas trešās reizes asfaltēšana?

– Nē, tas tur nav iekšā. Tās ir izmaksas, kas ir plānotas ielu ikdienas uzturēšanas darbiem…

– Trīskārtīga asfaltēšana?

– Asfalta seguma atjaunošana Smārdes ielā, Zaļakā ielā, Rūpniecības ielā…

– Rūpniecības ielā jūs neko neesat atjaunojuši.

– Rūpniecības ielā līdz «Skonto» un vēl tālāk ierīkojām asfaltu.

– Tas bija pirms tam, bet augustā jūs ierīkojāt vēl vienu kārtu Smārdes ielā.

– Rūpniecības ielā asfaltu ieklāja augustā līdz pat kokapstrādes uzņēmumam.

– Vienam nekas, pat nekāda iela, bet citam trīsreizējs asfalts… Labi, lai nu paliek, nebūsim, kā saka, sīkumaini. Bet konkrēti, cik tad, kā bija paredzēts, par šiem darbiem ir domē iemaksājis uzņēmējs?

– Uzņēmējs neko nav iemaksājis, un viņam nekas nav jāmaksā.

– Kā tad tā? Jūs arī mainījāt saistošos noteikumus?

– Saistošie noteikumi uz šīs ielas izbūvi neattiecas.

– Kopš kura brīža!? Iepriekš, vasarā un arī vēl rudenī, gan jūs, gan izpilddirektors apgalvoja, ka iela tiek būvēta ar līdzfinansējumu un atbilstoši Saistošajiem noteikumiem?! Visu laiku tika iegalvots, ka šī ir saistošiem noteikumiem atbilstoša būvniecība pēc uzņēmēja iesnieguma un ka uzņēmējs iemaksā atbilstoši noteikumiem, tāpēc arī paātrinātā tempā, ārpus kārtas izbūvē ielu!

– Ar šo ielu ir tāda pati situācija, kā ar projektēšanu un būvniecību, un pēc saistošiem noteikumiem nekas vairs nevar notikt.

– Kāpēc jūs uzņematies tādu atbildību – piesegt šo nesmukumu? Jūs taču skaidri redzat, ka te ir bijis ja ne koruptīvs darījums, tad tendence uz to gan.

– Nu tad tiesas spriedumu vajag…

– Bet jūs pats, būdams godīgs cilvēks, nevarat ieņemat skaidru pozīciju?

– Es saprotu, jūs mani gremdējat… Man šodien ir ārkārtas sēde un es varu mierīgi iedot iesniegumu…

– Kāpēc jūs uzņematies visu atbildību par šo gadījumu un, kā saka, liekat sevi zem sitiena?

– Kāpēc mēs vienā situācijā esam burts burtā pēc normatīva, pēc likuma, bet otrā situācijā interpretējam, kā gribam… Šeit nav ievērota tikai viena lieta – nav ievērota procedūra.

– Nē, te nav ievērotas vairākas lietas. Par meliem jau teicu, un vēl… piemēram, arī attīstības plānā šī iela nav paredzēta, bet gan kompleksi ar ielu bruģēšanu.

– Satiksmes uzlabošana…

– Tad mums jāatceras vēl vieni meli. Kā publiski tika skaidrots, uzsākot ielas būvniecību, uzņēmējiem ir problēmas ar piebraukšanu pie uzņēmuma, jo nav pagrieziena uz un no Smārdes ielas. Tagad mēs pēkšņi uzzinājām, ka šie nosacījumi šogad beidzas un pagrieziens būs atļauts! Mēs to uzzinājām pēkšņi, bet jums un domes izpilddirektoram M. Rudaus-Rudovskim taču tas bija zināms jau sen!

– Tomēr pagrieziens nebūs atļauts, jo tā ir normāla satiksmes drošība un būs atļauts viens virziens.

– Bet tad, kad mums Rudaus-Rudovskis stāstīja, kāds ir šis pamatojums Pārupes ielas izbūvei, viņš taču nevarēja nezināt, ka ierobežojums ir tikai uz laiku…

– Es palieku pie lielāka un globālāka pamatojuma, ka šī ielas posma izbūve bija nepieciešama uzņēmējdarbības attīstībai šajā reģionā un perspektīvo teritoriju apgūšanai.

– Kādas tur vēl uzņēmējdarbībai perspektīvās teritorijas?! Pļavas, kas pieder Kamparam un Rudovskim un kur paredzēta mazstāvu apbūve?

– Tur arī «Skonto» ir lielākas ieceres, un tas nozīmē, ka šai ielai ir jāiet vēl tālāk. Turklāt laiks ir parādījis, ka šīs ielas izbūve ir bijusi pareiza.

– Nē, laiks ir parādījis, ka jūs paslaukāt zem tepiķīša… Un, atriežoties pie jūsu stāstītajām prioritātēm, ko jūs kā pozitīvu darbu minējāt – Baložu ielas bruģēšanu – vai arī tur nav izpilddirektoram piederošs īpašums?

– Kad mēs beidzot sāksim saprast, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā pamatā ir tiesiskums – kur ir tiesas lēmums, kompetentu institūciju slēdziens?

– Kāds nu tur slēdziens un likumi? Pagaidām ir publiski izsekojamu melu virkne…

– Tad no viņa ir jāprasa šī atbilde…

– Ja nedomātu, ka varam no jums sagaidīt godīgas atbildes, nejautātu… Bet uzdot jautājumus par pašvaldības līdzekļu izmantošanu, tas ir viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem.

– Es arī avīzei rakstīju savus paskaidrojums, kā iela tapa. Bija attīstības plānā.

– Kā ietvju rekonstrukcija, nevis jaunbūve…

– …

– Arī tā sauktajā jūsu darba 100 dienu sarunā nekur neparādās ideja par šo Rūpniecības ielas rajonu. Kā prioritāte bija minēts Tumes industriālais parks, Jauntukuma projekts kopā ar «Komfortu», degradētas teritorijas Lauktehnikā, bet tas viss tika aizgrūsts malā un pēkšņi kā pirmā – Pārupes iela.

– Viss iet savu gaitu, bet ne tādā secībā.

– Toreiz Pārupes iela pat kā projekts neparādījās. Tagad jūs stāstāt par šīs teritorijas attīstību, bet mēs nevaram neminēt politiķu ieinteresētību.

– Tās ir tikai aizdomas, kas nav balstītas absolūti nekādos faktos, bet ir jābūt faktiem.

– Mēs zinām, kas ir zemes īpašnieki.

– Nu un kas, ja pieder zemes īpašums?

– Jūs nesaskatāt problēmas un likumsakarības?

– Nekādas nesaskatu problēmas. Jo tad man jāaptur arī Alīnes ielas gājēju celiņa būvniecības iecere, jo man tur ir ieinteresētība. Man tur dzīvo sievasmāte un māsas, kurām pieder īpašums!

– Un kurā brīdī tad publiski teicāt, ka būs Pārupes iela?

– 2014. gadā, kad būvējās SIA «Telms» komplekss, bija iedzīvotāju ieteikums ierīkot komunikācijas pie īpašumiem Zaļajā ielā. Protams, pievelkot komunikācijas, zinām, kādā stāvoklī bija Zaļā iela pirms četriem pieciem gadiem.

– Bet uzņēmējiem jau bija piebraukšana pa Smārdes ielu un izbrauktuve uz Rūpniecības ielu.

– Projektā bija noteikts, ka nevar izbraukt pa Smārdes ielu, jo bija ierobežojumi.

– Bet jūs jau tobrīd zinājāt, ka pēc pieciem gadiem tos noņems?

– Pilnībā noņemt šos ierobežojumus tomēr nevarēs.

– Taču jūs jau sākumā zinājāt, ka būs tāda iespēja?

– Vai tad alternatīva iespēja piekļūšanai šajā rajonā ir slikti?

– Bet ir taču Rūpniecības iela izremontēta.

– Bet no pilsētas puses?

– Vienam uzņēmumam vajag trīs piebrauktuves?

– Šīs ielas izbūve bija nepieciešama, budžetā bija paredzēta, diemžēl bija pārkāpta procedūra, tāpēc vainīgā amatpersona ir saņēmusi disciplinārsodu.

– Savam padotajam izpilddirektoram par meliem jūs neesat nekādu solu uzlicis?

– Dotajā brīdī visa dokumentācija ir sakārtota pēc normatīvo aktu prasībām. Pēc normatīviem izmaksas ir lielākas – 125 000 €, nekā faktiskās izmaksas 93 417,23 €.

– Un no uzņēmēja neko neprasīsiet, lai gan vēl decembrī teicāt, ka būs aprēķini un runāsiet.

– Pēc saistošajiem noteikumiem, ja piedalās uzņēmējs ar līdzfinansējumu, visam ir jānotiek pirms; ja tas viss notiek pēc realizācijas, jābūt atsevišķam domes lēmumam.

– Diezgan smieklīgi iznāk – ja mēs kaut ko darīsim, pārkāpjot procedūru, ja dokumentus būvniecībā kārtosim pēc faktiski notikušiem darbiem, būsim lielākie ieguvēji?! Tas ir tas sausais atlikums, tā ziņa, ko nododam citiem uzņēmējiem, visiem iedzīvotājiem!?

– Tā ir interpretācija.

– Kādas tad vēl interpretācijas, ka pats vēl 9. decembrī preses konferencē teicāt, ka februārī būs zināmas izmaksas un būs zināma summa, kas uzņēmējam jāiemaksā budžetā.

– Likumā ir burts, un likumā ir gars, un likumu var arī interpretēt.

– Ne jau likumu, bet jūsu teikto atgādinām…

– Es teicu, ka vairs pēc burta nekas nevar notikt…

– Labi – pēc būtības?

– Pēc būtības tas nozīmē, ka man ir jāuzņemas izpildvaras atbildība, jāiet pie uzņēmēja, jāliek priekšā visi cipari un jāmēģina vienoties par līdzfinansējumu.

– Kāpēc tad tā? Šķiet, šim uzņēmējam jau tā ir ļoti liela domes pretimnākšana, un arī Pārupes ielas sakarā viņš ir dabūjis ne tikai vēl vienu piebrauktuvi savam uzņēmumam, bet arī pasūtījumu apgaismojuma iekārtošanas darbiem un vēl līgumu par turpmāko šī apgaismojuma apsaimniekošanu…

– Par ielu apgaismojumu bija iepirkums un tāpēc apsaimniekotājs ir SIA «Telms»…

– Tātad, jūsuprāt, tagad viss ir kārtībā?

– Izpildvarai bija jāiesniedz lēmuma projekts, un šāds norādījums tika dots, taču netika izpildīts…

Par ceļu uz Lesteni

– Vēl viens visam novadam svarīgs un arī problemātisks jautājums – ceļi. Piemēram, kad beidzot būs normāls ceļš uz Lesteni, kur ir gan lieli uzņēmumi, gan arī valsts nozīmes kultūrvēsturisks objekts?

– Sākumā jāsaka, ka, piesaistot Eiropas finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu, novadā tiks sakārtoti grantētie pašvaldības ceļi par 2,5 miljoniem €. Kopā bija piecas lotes, darbi plānoti katrā pagastu pārvaldē, sakārtojot ceļus uz lauksaimniecības uzņēmumiem. Jau šajā gadā ir cerība kādu no lotēm īstenot. Lestenes ceļš ir valsts programmas ceļš un, cik mums ir bijušas sarunas ar ceļu uzturētājiem, Satiksmes ministriju un visām amatpersonām, kas Lestenē [Brāļu kapos] ir bijušas, visas ir solījušas, ka asfaltēts ceļš būs, bet, kad saņemam plānus, tas tiek aizbīdīts uz tālāku laiku.

– Pašvaldībām ir iespēja iesniegt priekšlikumus Satiksmes ministrijā kāda ceļa sakārtošanai. Jūs to darāt?

– Mēs esam snieguši priekšlikumus katru gadu, Lestenes ceļu liekot pirmajā vietā, otrajā vietā – asfaltētu savienojumu ar pagastu centriem Jaunsātos un Zentenē un trešais – uzņēmuma «Vilomix» iebrauktuve. Par šīm lietām prasām katru gadu.

– «Vilomix» iebrauktuve ir saistīta ar Tumes industriālo parku?

– Jā, bet «Latvijas valsts ceļi» šo iebrauktuvi noraidīja, jo pieslēgums pie valsts nozīmes autoceļa var būt pēc noteikta attāluma, un mūsu gadījumā šis attālums no citas iebrauktuves ir par mazu. Vienīgais risinājums ir no «Straumes» puses taisīt iebrauktuvi caur privātiem īpašumiem, bet tas nozīmē papildu izmaksas, privātīpašuma atsavināšanu utt.

Zentenes pili ir cerība atjaunot

– Par Zentenes pili. Zinām, ka jums bija sarunas ar īpašnieku.

– Pozitīvākais, ka beidzot pats īpašnieks bija ieradies Latvijā, tas bija, man liekas, lielākais sasniegums, ka ar pašu īpašnieku bija iespēja izrunāties, jo tajā mirklī, kad pārdevām pili, ne jau viņš bija pie pirkšanas, bet pilnvarotā persona.

– Un ko viņš saka?

– Mēneša laikā īpašniekam ir jādod konkrēta atbilde uz diviem jautājumiem, vai viņš vēlas šo īpašumu atjaunot un iesniegt jaunu rekonstrukcijas plānu, norādot, kādā apjomā, laikā, ar kādiem spēkiem viņš gatavojas to darīt.

– Viņam bija jāiegulda divi miljoni latu.

– Viņam bija jāiegulda, bet no pagājušā gada līgums vairs nav spēkā.

– Tad jau pils bija jāatņem, jāpārņem atpakaļ.

– Pārņemšana atpakaļ var būt pēc nosacījumiem, ko nosaka īpašnieks, ieturot soda procentus, bet šie soda procenti nav nemaz tik lieli, kā varbūt ir bijis sākumā teikts. Mēs līgumu esam krustām šķērsām izgājuši…

– Cik liela ir tā summa?

– Par 131 000 latu mēs pārdevām. Jā pārvērš eiro, tad tie ir ap 190 000 €. Viņa uzstādījums bija viennozīmīgs – ja viņš ēku pārdod, tad par tādu pašu cenu, par kādu nopirka. Atskaitot soda procentus, uzturēšanas naudas, tie būtu ap 150 000 €.

– Kurš pa šiem gadiem pili uzturēja?

– Sēmes un Zentenes pagastu pārvalde.

– Un ko darīsiet tālāk? Atpirksiet?

– Nē. Mēs vienkārši nespētu paskaidrot saviem iedzīvotājiem, kāpēc īpašumu, kura tirgus vērtība šobrīd ir ap 70 000 vai 80 000 €, dome atpērk par 150 000 €.

– Bet ja tagadējais īpašnieks nav pildījis līgumsaistības, tad viņš nevar neko pieprasīt, vai ne tā?

– Mēs šo jautājumu risinājām ar Ārlietu ministriju un noskaidrojām, ka Latvijai un Krievijai ir noslēgts līgums par investīciju aizsardzību un šie 131 000 latu ir investīcijas. Mēģinot tās kaut kādā veidā atņemt vai caur tiesām piedzīt, Latvijas valsts un pašvaldība iekultos lielās nepatikšanās.

– Tad jau tas līgums, kas tika slēgts par šo ieguldījumu, ir absurds, tam nav nekāda seguma?

– Tas arī pēc šīm sarunām ar īpašnieku kļuva skaidrs, ka viņš nav gatavs ieguldīt divus miljonus, ja pēc tam viņam kaut ko mēģinās atņemt.

– Un ko viņš ir gatavs darīt?

– Mēneša laikā viņam ir jāiesniedz savs redzējums, vai viņš turpina šo īpašumu attīstīt; ja turpina, tad ar konkrētu plānu. Mēs parakstām vienošanos, kur viņš apņemas veikt darbus, lai īpašumu saglabātu, piemēram, veido apsaimniekošanas sabiedrību. Ja tomēr viņš saka nē, tad mums ir potenciālie pircēji, kas gribētu pili pirkt.

– Un ko dara pašvaldība – ir kā starpnieks, vidutājs?

– Ja tiek noslēgts jauns līgums starp īpašnieku un potenciālo pircēju, pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības, bet tā kā īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju realizācijai, visticamāk, mēs no pirmpirkuma tiesībām atteiksimies, bet ar jauno īpašnieku noslēgsim tādu pašu sadarbības līgumu par īpašuma atjaunošanu termiņā. Un trešā darbība – viņš ir izsniedzis mums pilnvaru, lai mēs varētu saņemt tehniskos nosacījumus īpašuma rekonstrukcijai un restaurācijai.

– Iedzīvotāji katrā iedzīvotāju sapulcē prasīja, vai tiešām pašvaldība ar pili neko nevarēja darīt, piemēram, pielāgot deinstitucionalizācijas (iespēja personām no institūcijām dzīvot sabiedrībā) vajadzībām?

– Praktiski – nē, jo šī nauda ir tik neliela, ka labi, ja pāris dzīvokļu Sēmes mājā par to varēsim uzbūvēt.

Sabiedriskais transports laukos – liela problēma

– Problēma, kas iezīmējās, arī runājot ar citu novadu vadītājiem, ir sabiedriskā transporta organizēšana un kustība pēc teritoriālās reformas. Lai arī tika solīts, ka sabiedriskā transporta sistēmu pielāgos novadiem, dodot iespēju to sakārtot sev izdevīgā veidā, tā nav noticis.

– Šeit ir jāsaka – diemžēl. Solītais, ka novadiem par sabiedriskā transporta maršrutiem būs lielāka teikšana, nav piepildījies. Ja agrāk šis līgums par sabiedrisko transportu bija plānošanas reģiona pārziņā un pašvaldība varēja daudz ietekmēt ar saviem priekšlikumiem un ieteikumiem, tagad šis jautājums ir nodots Satiksmes ministrijas pārziņā, tātad – absolūti centralizēts.

– Rīgā izlemj, kā te brauks? Un jūs neko nevarat ietekmēt?

– Mēs varam ietekmēt pa tiešo, zvanot sabiedriskā transporta īpašniekam (SIA «Tukuma auto». – Red.) un lūdzot kādos maršrutos veikt izmaiņas, piemēram, Džūkstē tā tika izdarīts ar skolēnu pārvadājumiem.

– Ar skolēniem tas ir skaidrs, bet kā ar satiksmi pārējiem iedzīvotājiem?

– Džūkstē ir sabiedriskais maršruts, kas piesaistīts skolēnu pārvadājumiem. Kas attiecas tikai uz sabiedrisko transportu, tur tikpat kā iespēju ietekmēt nav, ja nu vienīgi ļoti pārliecinām par ieguvumiem un ja varētu piemaksāt, ko tagad likuma grozījumos mēģina iestrādāt.

– Savus autobusus palaist?

– Nē, pašvaldībai ir tiesības dot iespēju finansēt sabiedrisko maršrutu, lai gan tas ir kā koks ar diviem galiem, jo var gadīties, ka tad no kāda cita maršruta pārvadātājs atsakās…

– Kur tad risinājums?

– Mums ir šie papildus skolēnu maršruti un neliedzam šajā transportā cilvēkiem braukt.

– Bet šis transports kursē tikai mācību laikā un labākais līdz četriem pēcpusdienā, turklāt tā īsti tas nemaz nav atļauts.

– Es zinu, ka nav atļauts, bet… Sabiedrisko transportu ir ļoti grūti ietekmēt… Esošās sistēmas diez vai var risinājumu dot; visdrīzāk būtu jāvērtē noslēgtie koncesijas līgumi ar privātajiem pārvadātājiem, meklējot alternatīvus pārvadātājus; Tukuma novadā līgums ir līdz 2021. gadam.

Šaurā vieta – būvniecības uzraudzība

– Šaurā vieta pašvaldībā ir būvniecības lietas, tā pati Pārupes ielas būvniecība, par ko būvinspektors pat nebija informēts. Pēc tam uzņēmēji teica, ka jūsu speciālists tā arī nebija aizgājis līdz universālveikalam un «Arvo» ēkai, kā bija solīts…

– Tagad ir aizgājis; ir bijis abās ēkās.

– Un kādi ir viņa secinājumi?

– Ja tīri tehniski, tad «Arvo» ēka tehniski ir par galvas tiesu labākā stāvoklī par universālveikalu. Veikala īpašniece jau pati ir atradusi, kā telpas izmantot, un nebūtu prāta darbs lauzt visas noslēgtās vienošanās.

– Bet vietas ziņā šī ēka ir ļoti izdevīga…

– Bet izmaksu ziņā, lai ēku pielāgotu pašvaldības vajadzībām, izmaksas būs trīs reizes lielākas. «Arvo» ēkā ir veikti siltināšanas darbi, telpas ir bez starpsienām un tur tikai atliek veidot kādu projektu.

– Par Mūzikas un Mākslas skolu?…

– Ne Mūzikas un ne Mākslas skolu. Ir izteikts piedāvājums par dzīvokļu veidošanu, jo tas ir visaktuālākais.

– Un kur uzņēmējam būs garantija, ka pēc tam slēgsiet ar viņu līgumu?

– Tas bija mājokļu grupai pēdējā domes sēdē uzdots – veidot piedāvājumu publiskajam iepirkumam. Mūsu mērķis ir sasaukt kopā iespējami daudz vietējo uzņēmēju un ekspertu, lai uztaisītu prāta vētru, ko likt šajos pašvaldības izsludinātajos nosacījumos. Patiesībā pagājušajā gadā šāda prāta vētra jau bija, un tāds arī bija uzņēmēju un attīstītāju priekšlikums, ka pašvaldībai jāsludina iepirkums.

– Ar universālveikalu bija saistīta iecere paar Mākslas muzeja attīstību, Mākslas un Mūzikas skolu. Vai redzat risinājumu?

– Dotajā brīdī būvinspektors ir apsekojis Mākslas un Mūzikas skolas par telpu piemērotību; situācija ir izanalizēta un mums būtu nepieciešams situāciju risināt.

– Varianti?

– Daudz un dažādi.

– Piemēram?

– Vai nu vienu no lielākām ēkām iegādāties un veidot apvienotu Mūzikas un Mākslas skolu, vai reanimēt veco projektu ar mākslas centru pie domes un trešais variants – pavisam jauna ideja Mālkalnā, Imanta Ziedoņa muzeja attīstības kontekstā, veidojot Mūzikas un mākslas centru.

– Šaurā vieta ir būvinspektors. Esat atraduši? Alga taču jau bija paredzēta.

– Alga ir paredzēta, bet cilvēks nav atrasts, jo vienkārši tādu nav.

– Vai uz augstskolu jauno speciālistu “tirgiem” braucat, lai mēģinātu izaudzināt savus darbiniekus?

– Visdrīzāk tā arī darīsim, lai atrastu būvinspektora palīgu, savukārt būvinženieri Egmontu Krūmiņu mēģināsim gatavot par būvinspektoru.

– Decembrī runājām par avārijas māju sarakstu. 2011. gadā tāds bija sagatavots, taču nesekoja pēctecība – iepriekš solītie darbi nebija pildīti. Vai tagad šis saraksts ir caurskatīts, aktualizēts?

– Ir aktualizēts, caurskatīts. Te ir svarīgi saprast, ka ir grausti un ir vienkārši nesakopti, nepievilcīgi īpašumi.

– Un ir informācija, kas ar tiem tiks un tiek darīts?

– Ir informācija.

– Bet tur nav teikts, ka ir izpildīti 2011. gadā noteikti darbi…

– Mūsu darbinieks izmanto sarakstu, ko pats ir izveidojis, un, iespējams, par 2011. gada sarakstu nav bijis informēts.

– Viens no objektiem – nepabeigtā jaunbūve Spartaka ielā 16B. Pirms pusgada to solīja nojaukt. Kas tur tagad notiek?

– Nekas jauns nav zināms, tikai tas, ko jau stāstījām, ka ir mainījies īpašnieks – vecā īpašniece ir kļuvusi par jauno īpašnieci.

– Vēl mēs iepriekš runājām par nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu 2018. gadā tiem īpašumiem, kas nebūs nodoti ekspluatācijā un lūdzām pašvaldību izstrādāt nosacījumus iedzīvotājiem, lai atvieglotu formalitāšu kārtošanu domē un citās iestādēs.

– Es saprotu, ka šis jautājums ir procesā.

– Tika solīts, ka tiks izsūtītas vēstules – tas laiks, kas paliek līdz nākamā gada 1. janvārim strauji sarūk…

– Es par šo jautājumu painteresēšos un pasteidzināšu, lai cilvēkiem ātrāk sniedz šo informāciju. Cik zinu, tiek gatavotas šis vēstules un uzaicinājumi, lai cilvēki domā par savu māju fasāžu atjaunošanu.

– Bet arī šiem saistošajiem noteikumiem par fasāžu atjaunošanu vēsturiskajā centrā nav bijis aicinājuma iesniegt dokumentus?

– Tur tikai jānāk uz domi un jāraksta iesniegums atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai.

– Kas būs ar kafejnīcas «Twists» telpām domes ēkā? Iepriekš bija solīta ģimeņu atbalsta nodaļa.

– Ģimenes atbalsta programmas ietvaros šajās telpās bija paredzēts palīdzības centrs – psihologs, logopēds, bet budžetā nauda tam nav ieplānota. Pašlaik telpas ir tukšas, bet vasarā tās tiek izmantotas svētku rīkotājiem.

– Vēl viens jautājums – jūs arvien vēl neesat pieņēmuši ūdenssaimniecības pakalpojumu noteikumus, kas noteiktu gan piesārņojuma līmeni, gan citus nosacījumus rūpnieciskajiem notekūdeņiem. Ja noteikumu nav, nav arī nosacījumu uzņēmumiem. Ar «Tukuma pienu» arī nekas nav atrisināts, uzņēmumam priekšattīrīšanu nav.

–Ļoti daudz ir atrisināts – jaudas ir samazinātas un iekļaujas 300 m³ dienā, bet īpaši piesārņotie ūdeņi tiek vesti prom. 2016. gada janvārī tika uzstādīts 24 stundu notekūdeņu piesārņojuma līmeņa mērītājs, bet līdz šī gada beigām būs priekšattīrīšanas iekārtas.

– Un kāda situācija ir ar Pūres uzņēmumu «Puratos», ķīmisko tīrītavu?

– «Puratos» 1/3 notekūdeņu ved uz Tukumu, 2/3 – uz Jūrmalu. Ir tehniski ekonomiskais apsekojums Pūres attīrīšanas iekārtām. Ar ķīmisko tīrītavu līgums ir noslēgt, bet pēc oficiālajiem rādītājiem viņi neko nepārsniedz.

Vai vadības neizdarības neietekmēs tālāko slimnīcas likteni?

– Nākamais ir slimnīcas jautājums. Lielākā problēma – ārstu trūkums –pēc būtības netiek risināta. Kaut vai redzot, kādi ir ārstu dežūrgrafiki un kādas viņu algas. Tajā pašā laikā slimnīcā ir salīdzinoši liels administratīvais aparāts ar lielām algām, bet mediķu atalgojums ir ārpus katras kritikas…

– Mēs esam daudz ar dibinātājiem (novadu vadītājiem) par šo jautājumu runājuši, vai lēmums par dzemdību nodaļas slēgšanu ir bijis pareizs. Un, ņemot vērā visus objektīvos rādītājus, to vidū 282 Tukumā piedzimušos bērnus, kas ir tikai puse no tiem vidēji 500, kas četros novados gadā piedzimst…

– Vai iemeslus analizējāt – kāpēc tā ir?

– Kadru nodrošinājums. Nav to kadru ne Tukumā, ne arī citur…

–Mums taču labi ārsti ir aizgājuši. Varbūt nejuta atbalstu, it sevišķi kritiskās situācijās? Bet, iespējams, ja ārstam, kurš strādā, samaksātu normālu algu, ārsts strādātu.

– Bet vienalga viņš nevar nodrošināt dežūras 24 stundas, to arī slimnīcas direktore ir teikusi. Es piekrītu, kā Juris Bogužs (Dobeles slimnīcas galvenais ārsts. – Red.) teica jūsu publikācijā, ka tikai pati slimnīca var izlemt – būt vai nebūt dzemdību nodaļai, jo slimnīca vislabāk zina savu situāciju.

Dotajā brīdī slimnīcas stratēģiskais mērķis paliek nemainīgs – Tukuma slimnīca ir neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca.

– Tādā gadījumā mums ir trešā līmeņa slimnīca, jo otrajā līmenī dzemdību palīdzība ir obligāta.

– Ja ir neatliekamās palīdzības slimnīca, tad dzemdību palīdzību neatliekamos gadījumos tā sniedz arī pēc 1. marta. Dzemdību nodaļā pirmajā vietā ir jābūt mazulim un māmiņai, un jābūt atbilstošiem apstākļiem.

– Un kur tad jūs bijāt ar to naudu?

– Pašvaldībā ir 27 funkcijas; pašvaldība slimnīcā ir ieguldījusi aptuveni 3 miljonus €. Nekādā ziņā nevar teikt, ka nav bijusi ieguldījumu. Bet Dzemdību nodaļai nevajag būt pie katras slimnīcas, jo nodokļu naudas, cik var atvēlēt šim pakalpojumam, ir tik, cik ir. Neatliekamā palīdzība paliek – tas ir galvenais.

– Bet ne visi varēs pagūt laikā aizbraukt uz citu vietu…

– Priekš tam ir neatliekamā palīdzība.

– Kāpēc mūsdienās kādam mašīnā jādzemdē?! Par kādu demogrāfijas pieaugumu mēs tad varam runāt?

– Priekš tā ir neatliekamā palīdzība Tukuma slimnīcā.

Akreditācija un Izglītības stratēģija saliks punktus uz “i”

– Vecais jautājums vēl no 2014. gada, kad ar sabiedrības rokām un domes finansējumu tika uzcelta Upīšu skolas piebūve, bet direktore meloja, ka skola jaunajam mācību gadam ir gatava. Taču no pašvaldības nekāda nosodoša rīcība nesekoja. Gluži otrādi skolas direktore, var teikt, par neizdarībās saņēma Izglītības pārvaldes apbalvojumu.

– Pašvaldībām tagad ir dots instruments direktorus vērtēt. Šogad ir pieņemti jauni MK noteikumi par izglītības iestāžu akreditāciju un tajā ir iekļauta arī direktoru vērtēšana. Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola ir pirmā skola, kura pēc jaunās kārtības izies akreditāciju aprīlī. Tajā tiek vērtēts iepriekšējais periods piecu gadu laikā no 2011. gadam.

– Nākamais jautājums – ģimnāzijas statuss. Mēs skaidri redzam, ka lēmums izveidot jaunu pamatskolu ir devis nevis pienesumu kopējai izglītības sistēmai novadā, bet faktiski to noplicinājis, radot nevajadzīgu konkurenci ar ģimnāziju proģimnāzijas posmā. Un sanāk, ka būve, kas bija iecerēta kā ģimnāzijas attīstības projekts, to turpina gremdēt.

– Dotajā brīdi noslēgumam tuvojas Izglītības stratēģijas izstrāde, un mēs ceram, ka līdz vēlēšanām to varēsim apstiprināt un tās kontekstā varētu šo jautājumu skatīt.

– Un kāds ir jūsu viedoklis?

– Tā kā tas ir izveidojies tagad, jāatzīst, ka tā ir kļūda, bet kļūda tādā veidā, ka ir iespēja meklēt risinājumus. Un viens no šiem risinājumiem ir komunikācija.

– Kā tad ar runāšanu te kas panākams? Kurš tad pats gribēs mainīt skolas statusu un atstāt, piemēram, direktora posteni.

– Mans viedoklis ir, ka ģimnāzijai ir jābūt un nākamajā periodā jākļūst par valsts ģimnāziju.

– Bet trūkst potenciāla…

– Ir noteikti atsevišķi uzdevumi laikā līdz 2020. un 2021. gadam, bet jāsāk jau no jaunā 2017./2018. mācību gada. Un viens no nosacījumiem ir veidot atlasi.

– Tur jau tā problēma, ja ir izveidota nepamatota konkurence ar modernām telpām, kā tad atlasi īstenot? Nauda seko skolēnam – skolai ir vajadzīgi skolēni, lai tā pastāvētu, turklāt tai vēl jākonkurē ar blakus skolu.

– Tas arī ir jautājums par komunikāciju – abām skolām ir jāiet uz vienotu mērķi. Visu skolu direktoriem ir jānāk kopā un jālemj, kādai ģimnāzijai būt.