Kopš piektdienas pēcpusdienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma brigādes garāžās īpaši pielāgotā vietā stāv pilnīgi jauna automašīna. Tā palīdzēs tikt galā ar ugunsnelaimēm, palīdzēs autoavārijās cietušajiem, ar tās aprīkojumu varēs novākt šķēršļus no ceļiem un darboties citās situācijās, kurās glābēji rūpējas par cilvēka dzīvību un drošību. Jāpiebilst, ka tādējādi tukumnieku rīcībā pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara nonākusi pilnīgi jauna auto cisterna. Otrdienas pusdienlaikā ar jauno auto iepazināmies arī mēs – redakcijas darbinieki.

Moderna un pilnībā automatizēta

Patlaban vēl 370 zirgspēku jaudīgā, RENAULT firmā ražotā un Polijā aprīkotā automašīna nevienu uzdevumu nav veikusi – brigādes ļaudis to iepazīst, lai varētu izmantot iespējami pilnvērtīgāk.

Kā stāstīja VUGD Tukuma brigādes komandieris Dainis Bērziņš un vada komandiera vietnieks Juris Slavītis, jaunais transportlīdzeklis ir ļoti moderns un pilnībā datorizēts. Tas gan radījis nelielas problēmas – jau pirmajās dienās datorsistēmas problēmu dēļ nācies nojaukt vai pusi mašīnas, taču kļūme atrasta un novērsta. Taču automatizētajam režīmam ir arī vairāki plusi – tieši blakus sūkņiem ir rācijas pieslēguma vieta, lai varētu sazināties ar komandas biedriem ugunsnelaimes vietā un vairs nebūtu jāizlīdzas ar īpašo zīmju valodu. Automātiski iespējams izbīdīt arī septiņus metrus garo apgaismes stabu, kas izgaismo notikuma vietu (ZIL tipa automašīnai šo darbiņu divi vīri 18 minūtēs varēja veikt.). Automašīnas salonā ierīkota videonovērošanas sistēma, kura ieslēdzas automātiski un fiksē katru minūti gan ceļā līdz notikuma vietai, gan visas darbības tajā. Kā atzīst J. Slavītis, – tas var noderēt, ja rodas domstarpības un ja kāds vēlas par notikušo strīdēties.

Vislabāk, ja zina ūdens ņemšanas vietas

Pieminot strīdus un nesaprašanos, J. Slavītis atzīst, ka visbiežāk ugunsdzēsējiem izteiktais pārmetums saistīts ar ūdens trūkumu: "Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc uz notikuma vietu mēs atbraucam bez ūdens. Taču tā nav. Piemēram, jaunajā automašīnā var iesūknēt 3 t ūdens, taču ar šo daudzumu pietiek tikai trim līdz četrām minūtēm. Vienlaikus otra automašīna meklē, kur var paņemt ūdeni – hidrantus pilsētā vai kādu dīķi laukos, jo tik daudz ūdens, lai nodzēstu ugunsgrēku, uz notikuma vietu atvest nav iespējams. Tāpēc vislabāk, ja iedzīvotāji varētu paradīt, kur šāda vieta ir."

Bet jaunā automašīna ir aprīkota ar sūkni, lai nodrošinātu iespējami ātru ūdens uzpumpēšanu. Tas gan tiks nomainīts ar jaudīgāku un 1000 litrus iepumpēs minūtes laikā, tātad jauno cisternu piepildīs trijās minūtēs.

Ja uguns paskrējis zem metāla jumta vai mašīna nogrimusi ezerā

Mūsu sarunā par jauno auto vārdi – "pirmoreiz" un "pilnīgi jauns" – atskanēja ne reizi vien. Lai arī, kā atzīst brigādes komandieris, esošais glābšanas dienesta autoparks pašu spēkiem allaž ticis labi uzturēts, prieks par jaunajām iekārtām esot milzīgs. D. Bērziņš piemin ātrās dzēšanas šļūtenes, ar kurām uzreiz var nodzēst nelielus ugunsgrēkus; dūmu ģeneratoru, kas izkliedē sadūmojumu; 6 kW elektrības ģeneratoru; fleksi metāla, betona un koka detaļu vai konstrukciju sadalīšanai utt. Fleksis noderēs vietās, kur grūti piekļūt, piemēram, ja uguns pakļuvis zem metāla jumta seguma. Pieredze rāda, ka tieši šādu ugunsgrēku dzēšana ir vissarežģītākā (piemēram, ugunsgrēks BTA un Vejmars ēkā). Kā skaidroja J. Slavītis, – lai arī tiek teikts, ka, piemēram, «Paroc» vate nedeg, patiesībā tā ir grūti degoša, taču ļoti labi vada uguni. Ja blakus ir plēve un koka karkass, kā parasti ir jumtiem, uguns zem jumta virzās ātri un nevadāmi.

D. Bērziņš stāstīja, ka īpaši vērtīgi ir hidroliskie instrumenti, kas tiek izmantoti, lai atbrīvotu autoavārijās cietušos: "Glābējiem ir jāpārzina transportlīdzeklis, jo tikai tā var zināt, kurā vietā var pārzāģēt durvis, nokniebt pedāļus vai atdalīt kādu citu detaļu. Labs palīgs ir vinča ar 6,5 t vilkšanas spēku, ko iespējams dubultot." Vinča bijusi arī vienai no vecajām mašīnām; tā lieti noderējusi kāda zagta golfiņa izvilkšanai no Melnezera, taču, velkot Slampē uz dzelzceļa cietušo busiņu,- salūzusi.

Krokodilu un čūsku nav, bet ir irši

Jaunajā automašīnā ir daudz it kā sadzīvisku, taču darbā nepieciešamu instrumentu – zāģi, cirvji, arī žanis (milzīgs rokas āmurs)… Tos izmanto gan ugunsnelaimes novēršanā, gan brauktuves atbrīvošanai no kokiem, kā arī ar uguns dzēšanu nesaistītās situācijās. Tiesa, nu jau kādu laiku līdzekļu trūkuma dēļ ugunsdzēsēji vairs neglābj kokos apmaldījušos kaķus, jūras krastā izskalotos ronīšus vai ledū iesalušos gulbjus. Nevāc arī iršu pūžņus, lai gan ik gadus iedzīvotāju lūguši palīdzēt tikt galā ar agresīvo kukaini vismaz 20 līdz 30 reizes. Glābēji tad uzvelk speciālu tērpu un naktī pūzni iedabū maisā, tad atdod "saimniekam", kas visdrīzāk to sadedzina. Vaicāts par dažādiem bīstamiem vai eksotiskiem dzīvniekiem dzīvokļos, glābēji atzina, ka līdz šim tādu nav bijis, vien reiz kādā dzīvoklī ielaidies papagailis, ko dzīvokļa saimniece noturējusi par lielu un bīstamu putnu. Diemžēl arī kritušo koku vākšana naudas trūkuma dēļ tiks atstāta ceļu saimnieku – «Latvijas Autoceļu uzturētāja» – ziņā, lai gan iedzīvotāji bija pieraduši par vēja nolauztiem kokiem zvanīt glābējiem.

***

Par līdzekļu trūkumu ir vēl kāda piebilde. Lai arī tikai dienas vidū bijām iepazinuši jauno automašīnu, jau vakarā kļuva zināms, ka, iespējams, visas automašīnas rajonu brigādēm tiks noņemtas, jo valsts nevar par tām samaksāt līzinga maksājumu. Tā ka var gadīties, kā daždien dzīvē – papriecājāties un diezgan… Ceram gan, ka tā nenotiks un ka nebūs pamata arī brigādes vīru bažām par pavasarī solīto kārtējo darbinieku skaita samazinājumu.