Par atkritumu tarifu un ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā lems 12. jūnijā – tāds bija Tukuma novada domes deputātu lēmums pēc pusotras stundas garām diskusijām 30. maija domes sēdē, kad par šo jautājumu sprieda pirmajā lasījumā. Par šādu lēmumu deputāti vienojās, ņemot vērā jau iepriekš pašvaldību auditoru norādīto, ka SIA «AAS Piejūra» finanšu situācijas izvērtēšanas apkopojums tiks prezentēts 11. jūnijā un, ņemot vērā, ka tad arī būs zināms, kādus lēmumus par atbalstu uzņēmumam būs pieņēmuši pārējie astoņi tā dibinātāji.

Pašvaldību atbalsts – prioritāte     

«AAS Piejūra» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs skaidroja, ka viņam šāds lēmums būtu vajadzīgs pēc iespējas ātrāk, lai jaunais tarifs stātos spēkā no 1. jūlija – tā esot pirmā prioritāte, otrā – pašvaldību ieguldījums pamatkapitālā 270 000 eiro, jo no tā ir atkarīga parādu nomaksa, īpaši jau par Dabas resursu nodoklis, bet trešā – lai visās pašvaldībās tiktu apstiprināti saistošie noteikumi ar vienādām prasībām iedzīvotājiem atkritumu savākšanā ar nosacījumu, ka pilnu ciklu atkritumu savākšanā pašvaldībās nodrošina «AAS Piejūra». Šādu nosacījumu pašvaldībām bija izvirzījusi «Swedbanka», no kuras, kā pašvaldības iepriekš bija lūgušas, ir saņemta garantijas vēstule par 120 000 eiro kredītlīnijas atvēršanu. Deputāts Kaspars Liepa atzina, ka uz Jūrmalu šī prasība neattieksies, jo tur atkritumus savāc komercuzņēmējs, bet Ē. Zaporožecs aicināja Jūrmalu šajā ziņā neņemt vērā. Un tas deputātus rosināja arvien skaļākām diskusijām, jo īstas skaidrības tomēr deputātiem par šo prasību nebija. 

Pamatlīdzekļus ieķīlāt nedrīkstēja

Deputāti vēl atzina, ka gribētu vairāk skaidrības par uzņēmuma iepriekš ņemtajiem kredītiem un to, kas ticis ieķīlāts un kādā nolūkā, kā arī to, vai kapitāldaļu turētāja pārstāvji ir zinājuši par kredītiem un devuši atļauju apķīlāt visu «AAS Piejūra» mantu?! E. Zaporožecs stāstīja, ka jau iepriekš minējis – kredīti ņemti automašīnu iegādei un 900 000 eiro – konteineru iepirkumam: “Es arī norādīju, ka no šīs summas par 160 000 eiro pirktie konteineri ir nostāvējuši uz plača, bet tikmēr mēs pārmaksājām ar konteineru nomu. Un vēl tiku informējis, ka, ņemot šo 900 000 eiro lielo kredītu, valde vienpersonīgi ir ieķīlājusi visu Kohēzijas fonda kustamo un nekustamo mantu, kas bija izdarīts nepareizi, pārkāpjot Kohēzijas fonda nosacījumus, kā to šī gada aprīlī norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kas ieradās neplānotā pārbaudē, jo bija pārtrūkusi saikne ar uzņēmumu laikā no šī gada janvāra līdz marta beigām.

Vairāk lasiet otrdienas, 4. jūnija, laikrakstā ŠEIT=>