26. janvārī notika domes preses konference, kurā uz žurnālistu jautājumiem atbildēja un par jaunumiem pilsētā stāstīja domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, izpilddirektors Ēriks Lukmans un attīstības departamenta vadītāja Anita Šēlunda.

Zupas virtuvē

Kā informējusi domes sociālā departamenta vadītāja Ina Balgalve, Sarkanā Krusta organizētajā zupas virtuvē katru dienu tiek gatavotas 100 zupas porcijas, kas visas arī tiek izsniegtas. Pilsētas patversmē patlaban dzīvojot 14 cilvēki.

Tualeti tomēr neatvērs

Esam uzzinājuši, ka domes lēmums pagājušajā gadā slēgt sabiedrisko tualeti Brīvības laukumā radījis diezgan lielas neērtības iestādēm un uzņēmumiem, kas atrodas pašā pilsētas centrā. Iespējams, tāpēc, ka ledus halles tualeti, kas tiek minēta kā alternatīva aizslēgtajai, esot pagrūti atrast, vismaz lielākas norādes pie halles durvīm neesot.

J. Šulcs un Ē. Lukmans stāstīja, ka blakus ledus hallei esot stabiņš ar norādēm, un tur arī norāde par tualeti esot pielikta; arī halles iekšpusē esot norāde. Par to bijusi vienošanās ar halles saimnieku Modri Liepiņu. Tā kā halles sānu durvis esot slēgtas, ieiet varot tikai pa centrālajām durvīm, un tur uzreiz labi redzama bulta, kas norāda, kur atrodas tualete: "Ņemot vērā, ka daudzās pašvaldībās, lai taupītu naudu, šīs sabiedriskās tualetes slēdz vispār, tad fakts, ka cilvēkam jāpaiet 100 metru tālāk, domāju, neko daudz nemaina. Turklāt jārēķinās ar to situāciju, kāda valstī ir. Ja daudzviet noslēdz elektrību, atstājot degam katru otro lampu, tad diez vai priekšroka būtu dodama tualetei. Turklāt – tualetei nepieciešamie Ls 30 000 – ir fantastiski liela nauda, ko tērējam 15 cilvēkiem, kas dienā šo pakalpojumu izmanto. Turklāt dzelzceļa stacijā tualete darbojas, tātad, ja cilvēks uz pilsētu atbrauc vai nu ar autobusu, vai vilcienu, viņam ir iespēja to izmantot."

Vaicāts, ko darīt uzņēmējam vai iestādes vadītājam, kas arī vēlas taupīt, bet kam spiestā kārtā rodas papildu izdevumi, pašvaldības vadītājs stāstīja, ka visdrīzāk jāprasa maksa: "Tie, kas izmanto iestādes vai uzņēmumam pamatpakalpojumu, uz tualetei var iet pa velti, bet tie, kas izmanto tikai tualeti, lai maksā. Daudzviet Eiropā redzēts, ka pie tualetes nolikts šķīvītis un atslēdziņa, katrs pats atstāj naudiņu. Nesaprotu, kāpēc pie mums to baidās darīt."

Ielu apgaismojumu nesamazinās

Vaicājām arī, vai Tukumā nav domāts taupīt uz ielu apgaismojuma rēķina?

J. Šulcs:

– Uzskatu, ka naudas summa, ko varētu ieekonomēt, izslēdzot katru otro spuldzi, nepalīdzēs ietaupīt. Tieši otrādi – izslēgtās lampas var nest daudz lielākus zaudējumus, nekā naudas ieguvums. Pirmkārt, cilvēkiem pazudīs drošības sajūta, otrkārt, apgaismojums tad nebūs tik pietiekams, lai darbotos video novērošanas sistēma. Patiesībā tad tai nemaz nebūtu jēgas. Ir daudz citu jomu, kurās var savilkt jostas, piemēram, neizmantojot to pašu centra tualeti.

Pārrobežu projekts apmācībām

Pagājušajā nedēļā domē notika Latvijas un Igaunijas pārrobežu projekta seminārs, kurā, kā stāstīja Anita Šēlunda, informēts par līdzekļu piesaistes iespējām sociālajā, vides un inovāciju jomā: "Mūsu vēlme bija piesaistīt papildu līdzekļus Tukuma biznesa inkubatoram, lai atslogotu pašvaldības budžetu. Lai šajā projektā iesaistītos, jāmeklē partneris Igaunijā. Labi kontakti Tukumam ir ar Pērnavu, taču aktīvs inkubators darbojas Tartu, kas gan jau sastrādājies ar Ogres inkubatoru, tā ka šai ziņā nāksies domāt, ko un kā darīt. Tiesa, šis ir, tā sauktais mīkstais projekts, kurā tikai pavisam niecīga daļa finansējuma paredzēta infrastruktūras uzturēšanai, taču lielākā daļa jāiegulda apmācībā un pieredzes apmaiņā."

Domā pētīt enerģijas patēriņu

Pagājušajā nedēļā A. Šēlunda piedalījās enerģijas pilsētu projekta seminārā Polijā. Projekta vadošais partneris ir Francija, tajā iesaistījušās jaunās Eiropas savienības dalībvalstis, tostarp arī Latvija. Mūsu valsti projektā pārstāvēs Valmiera, Jēkabpils, Viļāni, Valka un Tukums.

Attīstības departamenta vadītāja stāstīja, ka projekta pamatuzdevums – trīs gadu laikā par 10% samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības īpašumā esošajās ēkās: "Tas attiecas uz siltuma patēriņu, ūdens apgādi, atkritumu apsaimniekošanu un citām jomām. Lai to izdarītu, vispirms tiks izstrādāts kopējais plāns enerģijas apsaimniekošanā, pirms tam apkopojot datus par visām pašvaldības iestādēm. Jau šonedēļ ieplānots apmācību seminārs. Lai noskaidrotu visus šos datus, iespējami dažādi risinājumi – pašvaldībā var izveidot enerģijas nodaļu, pieņemt darbā enerģijas menedžeri vai arī piesaistīt konsultantus, kas, visticamāk, tiks darīts mūsu variantā."

A. Šēlunda stāstīja, ka, salīdzinot ar dzirdēto Polijā, arī Tukumā izdarīts daudz – siltuma ražošanā izmanto atjaunojamos resursus, sakārtots ielu apgaismojums, ūdensapgādē ieviesta precīza uzskaite daudzdzīvokļu mājās un ekonomiski sūkņi pārsūknēšanas stacijās, sākts darbs atkritumu apsaimniekošanā utt. J. Šulcs skaidroja, ka piedalīšanās šajā projektā esot likumsakarīga, jo Tukuma dome jau pirms pāris gadiem aktīvi iesaistījusies projektā, kas bijis saistīts ar vietējo kurināmā resursu izpēti.