2. februārī Tukuma Raiņa ģimnāzijā satikās Tukuma, Kandavas un Jaunpils novada kori, lai virsvadītāja Romāna Vanaga vadībā izdziedātu dziesmas no 2018. gada lielo Dziesmu un deju svētku repertuāra.

Kā atzina R. Vanags, mēģinājums bijis tik produktīvs un brīnišķīgs, ka viņš sapratis – Tukuma apriņķa kori var visu izdarīt: “Man bija liels prieks, ka, atsākot darbu, tas, kas tika darīts pagājušajā gadā, nav aizmirsts, bet ir labi atkārtots. Vakar mēs eksperimentējām arī ar to, kas pirmoreiz paredzēts dziesmu svētkos – ka jaukto koru vīri dziedās vīru koru dziesmas un sievas – sievu koru dziesmas. Rasma Valdmane man nāca talkā, un mēs izmēģinājām E. Dārziņa «Pie tēvu zemes dārgās» un Pētera Vaska «Mūsu dziesma». Es varu teikt, ka tas, ko mākslinieciskie vadītāji un režisori ir iecerējuši, darbojas labi.” R. Vanags stāstīja, ka interesanti būšot arī turpmākie kopmēģinājumi, kuros piedalīsies virsdiriģenti, kas ir atbildīgi par konkrētu dziesmu sagatavošanu – Mārtiņš Klišāns, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Agita Ikauniece un Aira Birziņa: “Nākamais lielais notikums ir koru skate 8. aprīlī un pēc tam Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerts Talsos 27. maijā, kurā piedalīsies visi Tukuma koru apriņķa kori. Vēl mēs domājam par to, vai visi kori mācīsies pilnu repertuāru vai arī ne, bet to katrs kolektīvs var izdomāt līdz nākamajam kopmēģinājumam.”

Vaicāts, kā, būdams svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, vērtē diskusijas par deju lielkoncerta repertuāru un vai par koru repertuāru arī tāpat tiek diskutēts, R. Vanags atzina, ka ar koru repertuāru nav problēmu un patiesībā arī ar deju repertuāru nav problēmu, vien pietrūcis skaidrojuma: “Dziesmu izvēli un būtību mēs ļoti laikus skaidrojām diriģentiem semināros; iespējams, dejotāji savos semināros vairāk runāja par tehniskām lietām, bet mazāk par ideoloģisko pusi, kas arī ir svarīga. Režisors Elmārs Seņkovs ir viens no Latvijas labākajiem režisoriem; viņa idejas varbūt nav tik viegli saprast un pieņemt, bet tās ir ārkārtīgi dziļas un patiesas, tā ka man ir sajūta, ka arī dejās viss būs kārtībā. Turklāt tā demokrātiskā iespēja kādā dejā nepiedalīties palīdz noņemt to spriedzi, kas ir radusies. Tiklīdz mēs kādam procesam sākam izrādīt neuzticību, tas sāk “šūpoties”, īpaši, kad, neredzot kopainu, kāds sāk izteikt viedokli par kaut ko vienu un saka, ka viss ir slikti; tā varam nonākt līdz bīstamām avārijas situācijām. Mana pārliecība, ka svētki būs brīnišķīgi, jo ļoti daudz cilvēku visā Latvijā ir daudz strādājuši un vēl daudz strādās, lai tā notiktu.”