Šodien savā pirmajā darba vizītē ārpus Rīgas tieslietu ministrs Mareks Segliņš apskatīja Jūrmalas pilsētas, Tukuma un Talsu rajona tiesu.

Tukumā viņš ieradās kopā ar parlamentāro sekretāru Reini Bērziņu, apskatīja tiesas ēku un aprunājās ar tiesas priekšsēdētāju Brigitu Baltraiti un tiesnešiem Inesi Mudeli, Adriju Kasakovsku, Karīnu Kazārovu, Ritu Bruci un Aelitu Vancāni.

Cer nesamazināt darbinieku algas

Stāstot par brauciena mērķiem, ministrs atzina, ka vēlējies paplašināt savu redzesloku un redzēt, kādā stāvoklī ir tiesas, kādi ir tiesnešu darba apstākļi, un uzzināt, kādi ir viņu ieteikumi kopīgam darbam. Vaicāts, vai viņam izdosies nosargāt tiesu darbinieku atalgojumu, M. Segliņš stāstīja, ka tiesu darbinieku algas nav lielas, piemēram, arhivāram – Ls 270, tiesas sēžu sekretāram Ls 350, tiesneša palīgam – Ls 450 pirms nodokļu nomaksas. Jāņem vērā arī lielā atbildība: "Ja ministram algu samazina no Ls 1300 uz Ls 1000, es izdzīvošu, bet nevar aiztikt darbiniekus ar Ls 300 algu uz papīra. Taču patlaban nezinām, cik slikta ir finanšu situācija un kāds būs Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju viedoklis par to, kāds naudas apjoms Latvijai jāaizņemas un cik daudz jāgriež. Tā kā tiesnešiem algas nav paaugstinātas pēdējos trīs gadus, vērsīšu uz to arī premjera uzmanību."

Vairāk krimināllietu un cietumnieku

Ministrs stāstīja, ka sarunās ar notāriem izskanējis ieteikums nodot viņiem laulību šķiršanas, ja nav strīdu. Tam arī piekrita tiesneši, savukārt B. Batltraite norādīja, ka strauji pieaudzis krimināllietu skaits – sasniegta jau puse no pagājušā gada apjoma. Ministrs piebilda, ka pieaudzis cietumnieku skaits – pērn tas pārsniedzis 6000, bet tagad jau vairāk nekā 7000 cilvēku. R. Bruce atzina, ka Probācijas dienesta noteikto ierobežojumu dēļ šis skaits noteikti būs lielāks, jo dienests nosaka ierobežojumu atrasties konkrētā dzīvesvietā – ja cilvēka tajā nav, dienests lūdz tiesai piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

A. Kasakovska uzsvēra, ka bažīgas rada nākotnes tiesu reforma un iespējamā sistēmas optimizācija, ko izstrādā darba grupa un kas kā iemeslu min mērķi tuvināt tiesu iedzīvotājiem, lai gan nav ne tik labu ceļu, ne transporta iespēju, lai mērotu tālus gabalus līdz tiesai. Ministrs solīja šo jautājumu pamatīgāk izpētīt, piebilstot, ka bez materiāla labuma un reformas pēc vien to darīt nav jēgas. Piemērs jau bijis ar administratīvajām tiesām, kur lietu izskatīšana ievelkas divus līdz trīs gadus, tanī pat laikā, kā stāstīja B. Baltraite, rajona tiesā kādreiz šīs lietas skatītas desmit līdz 15 dienu laikā. R. Bruce interesējās, kāpēc administratīvajās lietās nevar piemērot piespiedu darbu, kā to sekmīgi šobrīd dara Probācijas dienests? Piemēram, šoferi, kas braukuši alkohola reibumā, rindā uz administratīvā aresta izciešanu gaida divus gadus. Reāli šis sods nestrādā, varbūt tāpēc šo braucēju skaits nesamazinās?