Ideja par Kandavas novada ģerboņa izveidošanu aizsākās aizvadītā gada maijā, kad Heraldikas komisijai tika iesniegts pirmais ģerboņa variants, proti, esošais pilsētas ģerbonis ar ozolzīlēm, kurš papildināts ar zelta malu, kuru izvērtējot, komisija norādīja, ka vēlamāk būtu izveidot pilnīgi jaunu novada ģerboni ar jauniem ģerboņa simboliem.

Par ģerboņa skiču veidošanu tika noslēgts līgums ar mākslinieci Ilzi Lībieti un par Kandavas ģerboņa skiču heraldiskajiem simboliem tika izraudzīts melns mežakuilis un Kandavā sastopams, brīvā dabā augošais retais augs – čužas.

15. decembrī domes arhitektei Baibai Beķerei un muzeja vēsturniekam Agrim Dzenim piedaloties Heraldikas komisijas sēdē tika prezentēts Kandavas novada ģerbonī izvēlētie heraldiskie simboli un mākslinieciskais izpildījums, ko komisija atzinīgi novērtēja, uzskatot par oriģinālu un pietiekami atpazīstamu, līdz šim nevienā ģerbonī vēl nav izmantots. 

Vairums deputātu bija nemierā ar to, ka par centrālo simbolu izraudzīts mežakuilis, jā gan, kaut arī šo dzīvnieku tā vien gribas dēvēt pretējā dzimtē , proti, par mežacūku, kas tik skarbi vis neskan, māksliniece precizāja, ka heraldikā dzīvnieku simbolus neattēlo sievišķā dzimtē.  

Vairāk lasiet 6. janvāra laikrakstā.