Šorīt redakcijai piezvanīja makšķernieki, kas bija pamanījuši, ka Šlokenbekas dzirnavu dīķa ūdens pārklājies ar tādu kā pelēku plēves kārtu un vietām iekrāsojies koši zaļš. Vīri pieļāva, ka, iespējams, atkal pie vainas kāds piesārņojums vai piesārņotājs…

Uzņemtās fotogrāfijas nosūtījām Ventspils Reģionālajai vides pārvaldei un par notikušo informējām pārvaldes direktori Ingunu Pļaviņu. Viņa skaidroja, ka siltā laika dēļ ūdenskrātuvē savairojušās zilaļģes. Par notikušo viņa jau informējusi Tukuma un Engures pašvaldības, lai tās pie ezera var uzlikt norādes, kas par šo aļģu savairošanos informētu iedzīvotājus un aicinātu tos nenonākt saskarē ar ezera ūdeni: “Ja tiek konstatētas zilaļģes, ūdenskrātuvē nevar peldēties, nevar makšķerēt, šo ūdeni nevar izmantot pārtikā vai ar to dzirdināt lopus.

Šāda situācijā kādā no ezeriem tiek konstatēta katru gadu, īpaši, kad to ūdens temperatūra sasniedz +18 grādu.”

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina skaidroja, ka zilaļģes (lat.: Cyanophyta) silta laika un lēna vēja apstākļos strauji savairojas ūdenī ar paaugstinātu fosfora koncentrāciju, uz ūdens virsmas veidojot zili-zaļu plēvi. Lielā vairumā zilaļģes var izraisīt zivju slāpšanu, jo patērē ūdenī esošo skābekli. Zilaļģes sastopamas praktiski visās ūdens tilpnēs. Beidzot savu dzīves ciklu tās nogrims ūdens dzelmē.