Slampenieki siltuma slazdā

Visu šo apkures sezonu Slampes iedzīvotāji sūdzas ne tikai par siltajai ziemai nepiemēroti augstajiem apkures rēķiniem, bet arī par to, ka reāli siltuma te vienai, te otrai mājai nemaz nav. SIA «Komunālserviss TILDe» vadītājs Aldis Siliņš telefonsarunā atzina, ka ne vien iedzīvotāji, bet arī uzņēmums ir šīs situācijas ķīlnieks: “Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs ir siltuma iepircējs un līdz ar to atbildīgs par šo problēmu, lai gan siltuma ražotājs ir SIA «Tukums REN», un tieši tāpēc šobrīd neredzu situācijai risinājumu. Varu tikai atzīt, ka ar šo siltuma jautājumu, par ko Slampes iedzīvotājiem ir tik ļoti daudz jautājumu un iebildumu, ir ļoti lielas problēmas.

Līguma nosacījumi netiek pildīti

– Bet ir taču līgums un līguma nosacījumi, kas pusēm ir jāpilda.

– Savulaik, kad mēs slēdzām līgumu ar SIA «Tukums REN», šim līgumam bija pievienots temperatūras grafiks, kas tiks sastādīts atbilstoši āra gaisa temperatūrai un proporcionāli tai, kas jānodod tīklā, un šis grafiks uzņēmējam ir jāievēro, taču jau gadiem tieši ar šo nosacījumu ir problēmas. Tā situācija ir tāda, ka Slampes koģenerācijas stacijā ir uzlikti seši agregāti, un, kamēr tie visi strādā, viss ir kārtībā, taču tiklīdz viens vai divi agregāti iziet no ierindas, ar koģenerācijas stacijas siltumu vien visām mājām nepietiek. Kā jau visiem zināms, lai risinātu problēmas šādās situācijas, mēs uzņēmējam iznomājām arī Slampes katlu māju (un vēl arī katlu mājas Tumē, Degolē un Džūkstē), lai varētu nodrošināties augstajā laikā vai situācijas, kad ar koģenerāciju kaut kas atgadās, taču… Tā kā Slampes katlu mājā ir ar tvaiku darbināms un trīs megavatus jaudīgs apkures katls, tam ir vajadzīgas četras stundas, lai to iedarbinātu. Un tad, kad katls ir sācis strādāt ar pilnu jaudu, koģenerācijas stacijas bojātie agregāti tiek salaboti, un viss ir kārtībā, taču katlu nevar uzreiz izdzēst.

Plāni bija un izbija

– Bet arī pašvaldībai bija plāns remontēt Slampes katlu māju. Ja tas būtu izdarīts, tagad iedzīvotāji tik ļoti par siltumu nepārmaksātu.

– Bija tāda iecere – tas bija kādā 2013. gadā, kad bija saņemts a/s «Komforts» piedāvājums par aptuveni 600 000 eiro rekonstruēt šo katlu māju. Tolaik bija pieejami Eiropas fondi, un visdrīzāk, ja būtu uzrakstīts pieteikums, mēs arī šiem darbiem būtu līdzfinansējumu saņēmuši, taču tas būtu tikai 40% no summas, tikmēr viss pārējais būtu jāiegulda pašvaldībai. Savukārt tā kā pašvaldība nevar naudu tāpat vien ieguldīt, tas nozīmētu tarifa pieaugumu vismaz par 8 eiro par megavatu, kas arī būtu jāsedz iedzīvotājiem. Tas būtu bijis nepopulārs lēmums. Un tieši tai laikā tika saņemts uzņēmēja piedāvājums būvēt koģenerācijas stacijas, kas šķita ļoti labs un izdevīgs – pašvaldībai nekas nav jāiegulda un jādara, visu izdarīs koģenerācijas staciju ierīkotāji. Tāpēc toreiz naudu ieguldīja ap 780 metru siltumtrases nomaiņā, kas arī bija savu laiku nokalpojusi un visā trasē bija palicis pēdējais vecais posms. Toreiz mēs tiešām nevarējām zināt, ka patiesībā būs tik lielas problēmas, jo šķita, ka līgumi ir noslēgti un visam ir jādarbojas.

– Un ko jūs tagad darīsiet?

– Patiesībā līguma nepildīšana mums liktu lauzt noslēgto līgumu, taču es nezinu, vai tas kaut ko atrisinātu, bet par to gan nav šaubu, ka risinājums šai problēmai būs jāmeklē.

– Esat jau bijis pie domes priekšsēdētāja, par to runājis?

– Nē, šobrīd aktuālākais ir budžeta apstiprināšana, un pēc tās arī iešu un runāšu.

Vairāk 28. janvāra laikrakstā vai ŠEIT