Redakcijai piezvanīja Tukuma 3. vidusskolas direktore Iveta Safranoviča un lūdza palīdzēt. Problēma tāda, ka arvien grūtāk esot kliedēt baumas par iespējamo skolas slēgšanu. Kad tai pašā dienā tikāmies ar direktori, uzzinājām, ka jau kādu laiku klīst runas par to, ka skola tiks slēgta. Par to runājot gan vecāki, gan skolotāji, gan bērni un pat ar skolu nesaistīti cilvēki.

Skolēnu skolā pietiek
– Vai baumām par skolas slēgšanu ir kāds pamats?
– Nekāds. Skolā kopā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem mācās ap 300 bērnu; nezinu nevienu gadījumu, kad tāda skola tiktu slēgta. Arī pēc visiem normatīvajiem aktiem nav pamata runāt, ka mūsu skolas varētu nebūt. Visu klašu komplekti ir pilni, bērnu skaits pietiekams un vienīgie ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotie klašu komplekti ir 11. un 12. klasē. Nākamajā gadā latviešu plūsmā mācīsies bērni no pirmās līdz piektajai klasei, un to darīs līdz pat 9. klasei. Pirmajā klasē prognozējam 14 līdz 15 bērnus, taču drīkstam atvērt divas klases ar mācībām latviešu valodā. Krievu jeb mazākumtautību plūsmā būs: 3., 4., 7., 8., 9. un 12. klase. Vēl pēc gada – tikai pamatskola.
Iespējams, baumas par skolas slēgšanu radušās arī tādēļ, ka vairs neuzņemam skolēnus vidusskolā. Patlaban ir divas nepilnas klases (11. un 12.) mazākumtautību plūsmā, bet, kad viņi vidusskolu pabeigs, 2010. gada vasarā vidusskola beigs pastāvēt. Vidējās izglītības programmas ar latviešu mācību valodu mums nav, jo, uzskatu, pilsētā ir daudz vidusskolu, kur bērns var iegūt vidējo izglītību. Idejas par darbu nākotnē mums ir, ja tām būs reāls pamats, īstenosim. Bet tradicionālās vidējās izglītības programmas noteikti nebūs.
– Vai jums ir zināms, kāpēc šādas baumas radās?
– Varu tikai iedomāties, ka tas ir domes pieņemtā lēmumā dēļ neatvērt klasi ar krievu mācību valodu. Saprotu, ka kādam šādas runas varbūt šķiet izdevīgas, taču es tajās neredzu nekāda izdevīguma. Ja skolas nebūs, bērniem nebūs, kur mācīties, bet skolotājiem, kur strādāt. Kas attiecas uz lēmumu neatvērt 1. klasi mazākumtautību plūsmā, tad reāli bija tā – vecāki šādu vēlmi izteica, dome jautājumu izskatīja un nolēma palikt pie jau iepriekš pieņemtā lēmuma šādu klasi mūsu skolā vairs neatvērt.
– Tātad pirmās klases mazākumtautību plūsmā nebūs?
– Dome savu lēmumu ir pieņēmusi, mēs to respektējam. Ja šī būtu privātā skola, varētu darīt, ko gribam, bet tā nav. Šajā klasē plānoti 15 bērni, viens jau mainījis dzīvesvietu; cik gribētāju paliks nākotnē, nav zināms. Taču problēmu šiem bērniem mācīties latviešu valodā nav, jo daļa apmeklē pilsētas bērnudārzus, bet visi – obligāto piecus un sešus gadus veco bērnu programmu, kas ir latviešu valodā. Tātad nav taisnība, ka bērni tā pēkšņi no septembra tiks iemesti vidē, kurā runās tikai latviešu valodā. Turklāt tas nemaz tā nav, jo pie mums runā abās valodās.
– Bet, ja bērna ģimene vēlas, lai viņš saglabā krievu valodu, uzzina vairāk par krievu kultūru, turklāt vēlas to darīt tieši skolā? Vai jūs piedāvājat šādu iespēju?
– Pāris gadus jau to darām. Ir interešu izglītības programma, kuras ietvaros bērni var darboties ansamblī «Laduški» – dziedāt krievu valodā, ir dažādi citi pulciņi. Bija arī krievu daiļrades pulciņš, ko nākotnē plānojam turpināt. Taču nav tā, ka mūsu skolā krievu valodu vairs nedzird – mums blakus ir latviešu un krievu plūsma, skan abas valodas un nav nacionālu konfliktu. Bērni – latviešu, krievu, čigānu – savstarpēji draudzējas.
– Tātad, ja nekas nemainīsies, vismaz sešus gadus vēl krievu valoda jūsu skolā skanēs?
– Noteikti. Tikai tāpēc, ka neuzņems bērnus 1. klasē, neviens neslēgs 3. klasi. Bažām, ka kāds bērns paliks bez skolas, nav pamata.
Rezerves būs jāmeklē
– Vai varētu kas mainīties pēc jaunā projekta "nauda seko bērnam"?
– Skaidrības nav. Izglītības pārvalde veikusi aprēķinus, kā visas skolas izskatās. Zinām, ka uz citu fona dikti labi neizskatāmies – iebraucam mīnusos, bet es redzu, kā šos mīnusus samazināt.
– Bet jaunā kārtība nevarētu būt par pamatu skolas slēgšanai?
– Noteikti nē.
– Arī no domes tādus mājienus neesat saņēmusi?
– Noteikti nē. Nevaru apgalvot, vai kaut ko vairāk nezina cilvēki, kas par to runā. Un runā bērnu vecāki, pedagogi, darbinieki, sabiedrība. Arī šodien ar skolas kolektīvu par to neformālā atmosfērā runāju, jo skolotāji, protams, bažījas. Arī vecāki satraucas – varbūt bērns jāizņem jau tagad… Bet tā nav taisnība, neviens bērns no skolas nav jāizņem. Tas taču skaidrs, ja nebūs bērnu, nebūs arī skolas.
– Meklējat citas iespējas, nišas?
– Mēs esam daudz domājuši, ko darīt. Skolā ar pašvaldības atbalstu jau otro gadu darbojas bērnu rotaļu centrs «Ķepa», kurā katrs tukumnieks var atvest savu bērnu un bez maksas atstāt uz četrām stundām, ja vajadzīgs brīvs laiks darbam vai citām darīšanām. Vienlaikus varam uzņemt 12 bērnus, netiek nodrošināta ēšana un gulēšana. Ja kādam šī iespēja interesē, var zvanīt pa tālruni 27221088, tad arī visu izstāstīs.

Ar savējiem lepojas
I. Safranoviča stāstīja, ka skolā noris normāls ikdienas darbs, turklāt tagad – vienā maiņā: "Mēs ļoti lepojamies ar saviem audzēkņiem, jo īpaši tiem, kas guvuši panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs. Šajā mācību gadā olimpiādēs jau veicies: Jekaterinai Zasurcevai un Veronikai Stoļarova – 3. vieta matemātikas olimpiādē; Santai un Anrijam Karčevskiem – 1. v. vizuālās mākslas olimpiādē. Savukārt 12. klases skolēns Maksims Miņejevs ieguvis 2. vietu vēstures, 2. – politikas zinību un 3. v. matemātikas olimpiādē, savukārt Vladislava Polovinska ieguvusi 1. vietu matemātikas, 2. – ķīmijas un 1. – krievu valodas un literatūras olimpiādē skolā."
Kā stāstīja skolotāja Andra Mazure, aktīvi darbojas piecgadīgie un sešgadīgie, kas ne tikai čakli gatavojas skolai, bet ar vecāku atbalstu veido dažādus pasākumus. Savukārt bibliotekāres Zojas Tarasenko vadībā 26 bērni pirmoreiz iesaistījušies bērnu žūrijā. Skolniece Kristīne Volkova pārstāvējusi skolu «Lielās lasīšanas svētkos Ķīpsalā, kas notika grāmatu izstādes laikā. Tiesa, ar lasīšanu esot pagrūti, – mazie vēl lasot, bet lielākajiem neesot gribēšanas. Bērniem vairāk tīk jaunas grāmatas spožos vākos un ar daudziem attēliem, mazāk tās, kurās vairāk jālasa un jādomā.

Dome cenšas skolu saglabāt, nevis slēgt
Tukuma domes izpilddirektors Ēriks Lukmans, komentējot radušos situāciju, stāstīja, ka ir informēts par dažādām baumām, taču tām nav pamata: "Dome visiem spēkiem jau vairākus gadus cenšas saglabāt skolu.
Mēs pat nosakām klašu komplektu skaitu visās pilsētas skolās ar domu, lai 3. vidusskola nepaliek bez bērniem. Ja pati skola, paši skolotāji necentīsies skolu sagraut, tā pastāvēs arī turpmāk. Esmu ļoti pamatīgi pētījis un analizējis situāciju saistībā ar 2006. gadā domes pieņemto lēmumu – no šī – 2008./2009. – mācību gada klasi ar mazākumtautību (krievu) mācību valodu neatvērt. Ja tiks uzstāts, ka šāda klase jāatver, ka jāpalielina krievu valodas īpatsvars, tad agri vai vēlu skola beigs pastāvēt. Pirmkārt, reāli krievu valodas 1. klasi var atvērt reizi divos gados, jo trūkst bērnu. Tas nozīmē, ka skolā pēc kāda laika būtu tikai četras mazākumtautību klases – ik pēc diviem gadiem un to vienkārši slēgtu. Otrkārt, ja skolotāji nepievērsis pietiekamu vērību latviešu plūsmai, vecāki agri vai vēlu bērnus no skolas izņems, jo kurš gribēs, ka ar viņa bērnu nestrādā?… Esam apsvēruši, kādas sekas radītu 2006. gada lēmuma atcelšana, un secinājuši, ka tas nemaz nav iespējams, jo piecgadīgo un sešgadīgo apmācība norisinās tikai latviešu valodā. Ja to izdarītu, iznāktu tā – divus gadus bērni mācās latviski, tad 1. klasē pēc vecāku vēlmes – krievu klasē. Bet, kas notiks tad, ja vēlāk, piemēram, 5. klasē nebūs pietiekama bērnu skaita, lai atvērtu klasi? Divām klasēm jau tagad ik gadus vajadzīga ministrijas atļauja, pārējās klasēs arī skolēnus skaits nav liels. Bērnam vienalga varētu nākties iet latviešu skolā, tikai tad būtu daudz nopietnākas problēmas.
Turklāt tiek plānots, ka skolēnu skaitu klasē varētu noteikt novadi. Un tad mēs nevarēsim pateikt, ka, lūk, 3. vidusskolā atvērs klasi 12 bērniem, bet citā pilsētas skolā – 18."
Tā kā 3. vidusskolā ļauts atvērt divus 1. klašu komplektus, vaicājām, vai viens nevarētu būt ar krievu mācību valodu. Ē. Lukmans skaidroja, ka tad vienalga domes lēmums jāatceļ: "Mēs esam domājuši par īpašām stundām. Bērni varētu mācīties latviešu plūsmā, taču pašvaldība finansētu līdz piecām stundām dzimtās valodas, tradīciju, kultūras apmācībai. Vai tas tā notiks, grūti pateikt."