Visās Engures novada skolās ieviesta Eiropas Komisijas programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem «Skolas auglis».

Saskaņā ar programmu 100 gramus svaigus augļus un dārzeņus saņem 1. līdz 6. klašu skolēni 492 Latvijas mācību iestādēs. Engures novadā izvēlētais ir auglis ir ābols. Diemžēl īss ir programmas īstenošanas termiņš – līdz 25. februārim. Šajā laikā skolās paredzēti arī dažādi izglītojoši pasākumi, kuru mērķis ir veicināt zināšanas par veselīgu uzturu un dzīvesveidu, kā arī dārzeņu un augļu labvēlīgo ietekmi uz organismu. Projekta īstenošanai paredzēts 421 776 latu liels finansējums, no kura 75% ir Eiropas Savienības, bet 25% – Latvijas finansējums. Savukārt atbalsta likme par vienu piegādātu augļu porciju ir 12 santīmi bez PVN. 125 skolās notikusi arī Pārtikas Veterinārā dienesta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» aptauja par to, kā mainījušies skolēnu ēšanas paradumi un vai skolēniem tiek nodrošināta savam vecumam atbilstoša nepieciešamo uzturvielu deva. Engures novadā projektu skolas augļu piegāde koordinē domes projektu vadītāja Ilze Turka.

Lai atpazīst Latvijas ābolu

Skolas augļu piegādātājs ir Gunta Ofkanta zemnieku saimniecība «Eglāji», un uz novada skolām tiek vesti tepat, Raudas pakalnos, izaugušie, nobriedušie sulīgie un sārtie āboli. Jautāts par projekta lietderīgumu, G. Ofkants atzīst, ka par to varēs runāt tikai ilgtermiņā, kad projekts būs beidzies. Ja runājam par izdevīgumu finansiālā ziņā, tad šobrīd ikvienam augļkopim ābolu realizācija nekādas grūtības nesagādā. Dienā uz veikaliem tiek sagatavotas un aizvestas 2,5 tonnas ābolu. Turklāt katru pirmdienu izvadāt dažus simtus kilogramu ābolu par četrām skolām, ņemot vērā degvielas cenas, nav īpaši izdevīgi. Guntis izdevīgumu vairāk saskata iespējā, ka skolēni turpmāk atpazīs Latvijā audzētus ābolus. Viņš arī uzskata – labi, ka programmu koordinē pašvaldība, jo sastrādāties ar katras skolas personālu būtu grūtāk.

Engures vidusskolā ābolus jaunāko klašu skolēni saņem no 9.00 līdz 10.00. Āboli ir lieli, tāpēc uzņēmuma «Zeltzīle» darbinieki ābolus sagriež uz pusēm, lai katrs saņemtu paredzētos 100 gramus. 5. un 6. klašu skolēni savus ābolus apēdot turpat ēdnīcā, bet mazākie bērniņi tos ieliekot savā līdzpaņemtā kastītē vai krūzītē un ņem līdzi. Skolas direktors J. Pūce atzīst, ka programma ir ļoti laba un veiksmīgi novadā esot noorganizēta tā koordinācija.

Smārdes pamatskolas direktore Gunta Lāce pastāstīja, ka arī Smārdes skolā bērni augļus labprāt ēdot, bet būtu labi, ja projektā būtu paredzēti līdzekļi un personālam nevajadzētu uzņemties ābolu dalīšanu bez tam paredzētā atalgojuma.

Lapmežciema pamatskolā direktore Andra Mančasa mūs informēja, ka skolēni labprāt ēdot ābolus un 1. klases skolēni esot piedalījušies «BIOR» rīkotajā aptaujā. Bijušas arī vēl citas izglītojošas aktivitātes par augļu un dārzeņu veselīgumu pārtikā.

Milzkalnes sākumskolas direktors Harijs Belcāns, jautāts par programmu «Skolas auglis», apgalvoja, ka šī programma ir lieliska. Ka nav nekādu problēmu skolēniem pēc pusdienām vēl katram iedot ābolu. Arī nekādi speciāli resursi tam neesot nepieciešami. Un žēl, ka izputējusi programma «Skolas piens», arī tā skolā veiksmīgi realizēta. Tāpat direktors uzskata, ka arī augļu programma ir pārāk īsa – tikai pāris mēnešu, būtu labi, ka tā būtu vismaz līdz pavasarim. Protams, varētu vēlēties, lai nebūtu tikai āboli, bet gan jaukti – dārzeņi, augļi – bumbieri, kolrābji… Taču arī šis variants ir ļoti labs. Turklāt kuram gan negaršo Latvijas saulē nogatavojies salds un sulīgs ābols!

Par to, vai šāda programma tiks īstenota arī 2011./ 2012. gadā, lems Ministru kabinets.