Jau pagājušās nedēļas nogalē priekšvēlēšanu diskusijas aizsākās topošā Tukuma novada pagastos. Tās organizēja šī brīža pagasta padomes un Tukuma dome.

Pirmais uz starta – Lestenes pagasts

Varbūt tāpēc, ka tikšanās notika stundu pirms darba laika beigām, varbūt cita iemesla dēļ, bet aprunāties ar potenciālajiem deputātiem par to, kā turpmākos četros gados norisinās dzīve Tukumā novadā un tostarp arī Lestenē bija atnācis tikai nepilns desmits lestenieku. Tiesa, uz sarunu nebija ieradušies divu sarakstu – partijas «Mūsu zeme» un partiju apvienības «Zaļo un zemnieku savienība» un «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» – deputātu kandidāti. Lai arī tagadējais Lestenes pašvaldības vadītājs Guntis Bondars šajā sarakstā startē ar 13. numuru, kā nopratām, pārstāvēt partiju šajās sarunās, turklāt savā pagastā viņam nebija ļauts.

Par Saeimas, ne saviem darbiem

Sanāksmes sākumā katra partija izlozēja kārtas numuru diskusijām, piecās minūtēs izstāstīja savu programmu, bet pēc tam atbildēja uz jautājumiem.

Jāteic, ka daudzi no deputātu kandidātiem runāja "no augstiem plauktiem" – klāstīja par tautas sūro likteni, grūtiem laikiem un slikto valdību. Arī piedāvātie uzlabojumi nekādi nebija attiecināmi uz pašu darbību, jo tie bija Saeimai un valdībai domāti ieteikumi. Piemēram, uz jautājumu: " Kā domājat izpildīt kaut vai vienu solījumu, ja šobrīd viss ir nogriezts, samazināts. Un vēl nav garantijas, ka pēc diviem, trim mēnešiem valstī nav bankrots?", kādas partijas pārstāvis atbildēja: "Rudenī plānojas Saeimas vēlēšanas, mūsu partija par to iestājas…", bet cits klāstīja: "Lai uzņēmumi izdzīvotu, jāsamazina nodokļi, un to var izdarīt, ieviešot progresīvo nodokli, nodokli par dividendēm, palielināmi nodokļi par darījumiem ar nekustamo īpašumu."

Īpašie – Lestenes jautājumi

Visvairāk lestenniekus interesēja skolas liktenis. (Varbūt tāpēc, ka "mierīgos iedzīvotājus" diskusijā pārstāvēja skolas pārstāvji.) Topošie deputāti solīja, ka skola Lestenē paliks. Izrādās īpašas bažas iedzīvotājos radījis pieaugošais bezdarbs un līdz ar to arī noziedzība, īpaši – zagšana.

Priekšlikumi dažādi. Piemēram, Tautas partijas pārstāvja ierosinājums: "Par kārtības nodrošināšanu jādomā jau tagad, atbildība par to, kas jau izdarīts, jāprasa policijas vadībai. Par to, lai cilvēkiem būtu iztikšana, jādomā pašvaldībai, kaut vai ierādot cilvēkiem minimālu zemes gabalu, ko apsaimniekot, lai savu iztikas minimumu nodrošinātu." Partija «Tukuma pilsētai un novadam» gājusi tālāk: "Mūsu iecere – veidot mobilu pašvaldības policiju – vairākas ekipāžas, kas strādātu, pilsētā ierīkota videonovērošana. Laukos ir cita specifika, taču viens pats pilnvarotais vairākos pagastos galā netiks, pašvaldības policijai vajadzēs palīdzēt." Šo domu papildina partijas «Sabiedrība citai politikai» viedoklis: "Jāiesaista zemessardze, kā kādreiz; jāveido vienības, kurās apvienojas paši iedzīvotāji un pa vakariem kontrolē situāciju. Ja būs zināms, kur šādas patruļas notiek, kārtība būs." Arī «Saskaņas centram» ir ko teikt: "Jāveido karstais telefons – jāsaista vienā sistēmā policija, pašvaldības policija, ātrā palīdzība, mediķi, ugunsdzēsēji, kas krīzes situācijā var palīdzēt." Lūk, "Pilsoniskās savienības" viedoklis: "Esam izveidojuši plānu, kā izveidot zemessardzi kā drošības struktūru, pieejamu iedzīvotājiem. Otrs – veidot pagastos brīvprātīgo dežūras." «Jaunā laika» pārstāvji aicina mobilizēties pašiem: "Pirmkārt, nevar palikt vienaldzīgi. To, ar ko kaimiņiene brūtējas, zina katrs, bet ja zaglis ir kaimiņa dārzā, visi stāv klusu. Piemērs: ikdienas pagalmos ir daudz cilvēku, kas visu zina, bet, vienudien dega automašīna – neviens neko nav redzējis un dzirdējis, ja nepaiesim garām, bet iesim palīgā, būs savādāk. Tāpat nepieciešama lielāka kontrole uz ceļiem, kā bija kādreiz, kad pārvadājot lielāku daudzu preču vai produktu un prasīt dokumentus. Tagad var nozagt kaut kravu, bet neviens neko nepārbauda. bet ja prasītu, kur dabūji to govi, to gaļu…"

Ceļa nebūs

Lielā vienprātībā visu sarakstu kandidāti apliecināja, ka asfaltēta ceļa no Lestenes centra virzienā gan tuvākā nākotnē nebūs… TP: "Asfaltu uz Lesteni neesam spējīgi ne šodien, ne rīt uzlikt. Ja var piesaistīt Eiropas līdzekļus, tad tas ir jāizdara. Ja kopā būs vairākas pašvaldības, varbūt tās var izdarīt vairāk."

TPN: "Nevar runāt muļķības un teikt – sanāksim kopā un izdarīsim, jo naudas vairāk nebūs, būs mazāk, turklāt Eiropas strukturālie fondi līdz 2013. gadam ir sadalīti un Lestenes ceļa tur nav iekšā… Bet – arī jūsu pagastam pienākas tā sauktā cukura ceļu nauda, jums ir kādi Ls 12 000, un to paredzēts izmantot ceļam. Baznīca – «Līdumi», ko varat izmantot. Ceļu Tukums – Lestene nākamajos četros gados neuztaisīs, ir skaidrs, turklāt tas valsts otrās kategorijas ceļš…" SCP: "Ja saskaita visus tos grantētos ceļus uz novada centru, tad iznāktu pāri par 100 km, un to nekad neviens noasfaltēs. Bet varbūt lietderīgāk ierīkot asfaltu no centra līdz tuvākajām asfaltam, un tas ir daudz reālāk." SC: "Ar ceļiem ir tāda problēma, ka bieži vien tos nelaikā nogreiderē. Kāda jēga to darīt, ja reāli pēc tam nav nekāda labuma. Tāpat jāvērtē arī, kādā kvalitātē tas notiek." PS: "Mūsu budžets ir tāds, kā ir. Ir izstrādāts projekts par pagasta ielu asfaltēšanu no baznīcas līdz pieturai, no pašvaldības ēkas līdz daudzdzīvokļu mājām. Un tie ir pašvaldības ceļi." JL: "Nevar solīt, ka daudz tiks asfaltēts vai bruģēts. Galvenais ar esošajiem līdzekļiem izdarīt tā, lai ceļi nepaliktu vēl sliktāki." LPP/LC: "Piekrītu, ka jānoasfaltē tie posmi, lai cilvēki tiek līdz asfaltam, un tad cilvēkam ir izvēle. Bet Lestenei ir jāspiež uz valdību, jo te ir tāds monuments karā kritušajiem visas valsts mērogā un lai valsts palīdz noasfaltēt ceļu."

Jaunsātos vēlētājiem jautājumu – nav

Šīs darba nedēļas pirmās dienas pēcpusdienā tie, kas cer tapt ievēlēti topošā Tukuma novada domē, devās tikties ar saviem vēlētājiem uz Jaunsātu pagastu. Tomēr jāsaka, ka vēlētāju – to, kas nevienam politiskajam spēkam vēl nav solījušies, – bija ievērojamā mazākumā.

Līdz ar to, diskusija ar vēlētājiem vairāk izvērtās par filozofisku ideju apmaiņu starp partiju sarakstiem (no sērijas – par atbildību, kas būs jāuzņemas nākamiem novada domes deputātiem u.tml.), nevis kā solījumu izklāsts jaunsātniekiem. Partiju biedri, tie, kas bija gatavi runāt, visu pirms iepazīstināja klātesošos ar savu redzējumu un veicamo darbu sarakstu. Lielākoties gan tika runāts par globālām lietām, ne to, kas sagaida šo – konkrēto Jaunsātu pagastu un tā iedzīvotājus pēc vēlēšanām un reformas īstenošanu. Arī iecerētos novada domes priekšsēdētāja kandidātus atklāja tikai retais saraksts. Piemēram, vēlēšanu saraksts «Sabiedrība citai politikai», kas neliedzās, ka par novada domes vadītāju vēlētos redzēt partijas biedru Vilni Pinku. Savukārt citi no tiešas atbildes izvairījās, sakot ko līdzīgu – "viss vēlētāju rokās"! Taču tā kā savstarpējam diskusijām bez potenciālo vēlētāju klātbūtnes īstas jēgas nav, to saprotot, ar jautājumiem savus konkurentus īpaši necentās aplaimot arī paši partiju biedri, un pasākums Jaunsātos tika atzīts par notikuši jau nepilnas stundas laikā.

Ko sola Sēmē?

Par to, vai šie dotumi – čujs, ņuhs un polņa – piemīt Tukuma novada deputātu kandidātiem, otrdien, 19. maijā, pārliecinājās Sēmes pagasta ļaudis.

Ielūkojies savu nākamo kalpu sejās Kalpi solīja tautu vilkt ārā no bedres, kurā esam iekšā, un celt saulītē ar', ja veiksies.

Pie pagastmājas, stāvlaukumā celiņu maliņās vieglās automašīnas. Pakrutas, arī tautas vāģi, pagasta buss. Vadzi no tāliem galiem ļaudis atvizinājis. Daudzu zirgu spēkratu priekšā pie nama durvīm velosipēds. Tīrs, nomazgāts, ar tukšu iepirkuma grozu uz bagāžnieka. Zālītē, nama mansardā ļaužu ka biezs. Simts, varbūt vairāk ļaužu. Puse, mazliet vairāk – kandidāti. Viens pret vienu. Tieci nu gudrs, par kuru savu balsi atdot. Turklāt visu sarakstu deputāti ieradušies nebija. Vārdā nenosauksim. Papīrs arīdzan naudu maksā.

"Mūsu prioritāte: veselība, izglītība, sociālā aprūpe." "Centīsimies saglabāt skolas." "Tukuma slimnīcai jākļūst par pirmrindas ārstniecības iestādi." "Stiprināsim ģimenes, mājas, prioritāte – kristīgajām vērtībām."  "Veicināsim uzņēmējdarbību, drošību pagastā." Nu tā – no visa kā pa druskai un nekā konkrēta. Galvenais, ka lauku cilvēki varēs kandidēt uz ierēdņu vietām un ka deputātiem būtu čujs, ņuhs un poņa ar'.

Kas interesēja, ko domā sēmenieki? "Kā ārstēšos, mācīšos? Vai mani atbalstīts, palīdzēs?" "Dievs tiks pārslogots, ja cerēsim, ka ar ticību, mīlestību vien tiksim no sūdu (piedodiet!) bedres laukā." "Vai tas ir pats galvenais – taisnīgi visu guvumu, līdzekļus sadalīt, pārdalīt, izdalīt?" "Jūs ar vieglu mēli solāt, bet mums tak ir savs sojuzs – Eiropas Savienība. Vai tie tur nepiečakarēsies un ļaus viedi tirgoties, strādāt?" Balss no rāmās puses: "Paši nobalsojāt par iestāšanos. 100 gudrie tur, augšās neļauj, žmiedz? Uz referendumu atnācāt, nobalsojāt par viņu atlaišanu?"

"Bet pie mums Sēmē – ko strādāt, kā nopelnīt? Ja tak cilvēkam ir naudas pilnas kabatas, viņš var skolot savus bērnus, ārstēties, izklaidēties uz pilnu klapi. Nevajadzēs taupīt, pārdalīt, sadalīt, kādam atņemt, samazināt…"

***

Parunāja un aizgāja katrs uz savu pusi. Kāda kundze, vaicāta, par kuru balsotu un ieteiktu citiem, atzina, ka nolūkojusi trīs kandidātus pēc ārējā izskata un raitās valodas. Vēl padomāšot….