Levits norādīja, ka Saeima būtiski uzlabojusi sākotnējo reformas piedāvājumu, paredzot stiprināt vietējo kopienu kultūrvēsturisko identitāti un nodrošināt, ka vietējām kopienām būs sava demokrātiski vēlēta pārstāvniecība pagastu un mazpilsētu līmenī.

Šie priekšlikumi ir būtiski uzlabojumi, tādēļ prezidents izšķīries reformu izsludināt.

Tajā pašā laikā Levits uzsvēra, ka pašvaldību “teritoriju robežas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem”, ja vēlāk izrādīsies, ka kāds modelis nestrādā kopienas interesēs, nestrādā iedzīvotāju interesēs, to iespējams koriģēt saprātīgu grozījumu ceļā, bet otrais ceļš ir Satversmes tiesa.

Atsevišķas korekcijas joprojām ir iespējamas, uzsvēra  Levits.
Kā piemēru viņš minēja Varakļānu novadu, kuru tomēr nolēma iekļaut Rēzeknes novadā, lai gan iedzīvotāji un pašvaldība aizstāvēja pievienošanos Madonai.

Likumdevējam būtu jābūt gatavam apspriest šo jautājumu vēl, ar potenciāliem likuma grozījumiem, norādīja prezidents.

Jāatgādina, ka Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Avots: LSM.lv