Vēlas anulēt līgumu ar SIA «Tukums DH»

Kā sēdē deputātus informēja juriste Ilze Blanka, šī gada 30 aprīlī Tukuma novada dome bija saņēmusi SIA «Tukums DH» iesniegumu ar lūgumu uz nenoteiktu laiku apturēt 2014. gada 30. maijā ar Tukuma novada domi un SIA «Tukuma siltums» slēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi SIA «Tukuma siltums». Uzņēmums bijis skaidrojis, ka šāda lūguma iemesls ir uzsāktā tiesvedība, kurā iesaistīts SIA «Tukums DH» un kuras laikā jau no 2019. gada marta ir arestēti uzņēmuma konti Latvijas bankās – tas apgrūtina darbu un iespēju norēķināties ar izejvielu piegādātājiem.

Uz komitejas sēdi bija aicināts SIA «Tukums DH» valdes loceklis Jānis Tenbergs, kurš, kā nopratām, pirms tam nebija informēts par domes vēlmi lauzt līgumu par siltuma piegādi pirms termiņa (līguma beigu termiņš 2024. gada 1. jūnijs).

 Mainās vara, mainās prasības

Līguma laušanas iemesls, kā skaidroja deputāte Daiga Reča, saistīts ar to, ka uzņēmējam bija jāpilda līguma punkts, kas paredz nodrošināt finanšu garantiju atbilstoši 2012. un 2014. gadā noslēgtajiem līgumiem, taču šis punkts nav izpildīts, jo izsniegtās bankas garantijas termiņš beidzies jau 2017. gadā. J. Tenbergs atzina: viņš zinājis, ka garantija ir nepieciešama, un, slēdzot pirmo līgumu 2012. gadā, tā arī tikusi iesniegta – ar piecu gadu termiņu – līdz 2017. gadam. Uz D. Rečas iebildumu, ka 2014. gadā, pārslēdzot līgumu (Līgumu pārslēdza saistībā ar SIA «Tukums DH» darbības paplašināšanos. – Red.), būtu vajadzējis iesniegt jaunu garantiju, J. Tenbergs skaidroja, ka [toreizējais] domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis teicis, ka garantija esot tik niecīga, ka domei tā neesot vajadzīga: “Esmu tagad vaicājis bankai, lai man atsūta Tukuma novada domes vēstuli, uz kuras pamata šī garantija tika saņemta atpakaļ.”

Kā sēdē skaidroja pašvaldības vadītājs Normunds Rečs, iepazīstoties ar noslēgto līgumu un citiem dokumentiem, secināts, ka ir atrodama informācija par pirmo garantiju, kas zaudēja spēku, beidzoties 2012. gadā slēgtajam līgumam, bet ne par otro: “Pie 2014. gada līguma vajadzēja iesniegt jaunu garantiju, bet tāda nav atrodama. Turklāt mēs pat nevaram vērtēt jautājumu par līguma apturēšanu, jo tāda procedūra arī nav līgumā paredzēta.” J. Tenbergs iebilda, ka līgums paredz: to var grozīt, pusēm vienojoties. Bet N. Rečs skaidroja, ka tāds priekšlikums domē neesot saņemts, tāpēc arī neesot cita varianta kā līgumu izbeigt, jo bankas garantijas nav spēkā. J. Tenbergs skaidroja, – ja tas esot iemesls līguma izbeigšanai, tad no 1. jūnija viņš būtu gatavs atsākt kurināt, taču bankas garantiju nevarot iesniegt, jo Latvijas bankās uzņēmumam nav kontu, lai tik īsā termiņā šo garantiju apsolītu: “Bankas garantiju man atgrieza 2017. gadā, un tas ir pierādāms ar bankas izdrukām.” Uz. N. Reča iebildumu, ka tad jau 2017. gadā vajadzējis iesniegt jaunu garantiju, J. Tenbergs atkārtoti iebilda, ka tādas prasības par garantiju no domes puses neesot bijis un arī nekādu lēmumu par to viņš neesot saņēmis.

SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Gundars Kūla atzina, ka šī garantija bijusi 10 000 latu (14 228,72 eiro), kas tagad tiekot īpaši uzsvērta, bet kuru, trijām pusēm vienojoties, varētu likvidēt: “Tā neko neietekmē – tā nedod nekādu ieguvumu ne vienai, ne otrai pusi. Mēs gadā pārskaitām miljoniem eiro, līdz ar to šī garantija tiešām neko nenozīmē.” Uz D. Rečas iebildumu, ka deputāti nevar strādāt, neievērojot likumu un līgumus, G. Kūla atzina, ka līgumslēdzējpusēm ir iespēja vienoties un izsvītrot šādu punktu.”

Ja līgumu lauž, uzņēmuma darbība beidzas

Uz deputāta Sergeja Kovaļova jautājumu, ko SIA «Tukums DH» nozīmē līguma laušana, J. Tenbergs skaidroja, ka līguma laušana nozīmē darbības izbeigšanos, jo, ja nav iespējas pārdot siltumu, nav iespējas ražot elektrību. Vaicāts, cik cilvēki tiek nodarbināti, uzņēmuma valdes loceklis skaidroja, ka tiek nodarbināti deviņi cilvēki, kas, uzņēmumu slēdzot, paliktu bez darba. Savukārt uz deputāta Arta Jomerta jautājumu, kā darbu ietekmēs notiekošā tiesvedība – vai nevar būt tā, ka tiesa liek darbību izbeigt, J. Tenbergs skaidroja, ka tiesvedību ir grūti prognozēt, tāpēc viņš cer, ka jūnijā būs lēmums. Pats galvenais, lai pēc pirmās instances tiesas tiktu atbrīvoti konti un lai varētu turpināt darbu. Uz deputātes Agneses Ritenes jautājumu, vai siltuma ražošana bez OIK varētu atmaksāties, J. Tenbergs skaidroja, ka jā, turklāt – nemainot tarifu.” Uz A. Jomerta jautājumu domes juridiskās nodaļas vadītājai Leldei Bičušai – vai būtu iespējams slēgt trīspusējo vienošanos ar uzņēmumu par bankas garantijas izslēgšanu no līguma, lai to nevajadzētu slēgt un nezaudēt darba vietas, jo nekāda ieguvuma no tā nebūšot, L. Bičuša atzina – ja dome par to lemtu un trīs puses vienotos, tad līgumā varētu veikt izmaiņas. Taču, kā tam iebilda N. Rečs, lemjot par šo jautājumu finanšu komitejā, vadījušies no tā līguma un dokumentiem, kas ir domes rīcībā. Atklāts vien esot jautājums, kādēļ tik ilgi neviens nebija pamanījis, ka nav šis garantijas?! Turklāt neesot iespējams grozīt līgumu tikai tāpēc, ka viena amatpersona kaut ko teikusi vai lēmusi.

Vairāk lasiet piektdienas, 22. maija, laikrakstā ŠEIT=>