Pirms divām nedēļām SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» (turpmāk tekstā «Piejūra») dibinātāji – deviņas pašvaldības – izteica neuzticību uzņēmuma valdei. Kā viens no iemesliem tika minēta uzņēmuma tehniskā direktora Arņa Ružas darbība, tostarp ar dēla firmu SIA «Kerluc» slēgtie līgumi par transporta izmantošanu kopš brīža, kad «Piejūra» sāka apsaimniekot sadzīves atkritumus astoņās no deviņām dibinātājpašvaldībām. Pagājušajā nedēļā vairāku stundu garumā iztaujājām Arni Ružu, gan par notikušo uzņēmumā, gan par līgumiem, kas slēgti ar SIA «Kerluc».

Lukmans esot solījis īpašu politisko atbalstu

A. Ruža stāstīja, ka notikušajam ir priekšvēsture no 2017. gada, kad valdes priekšsēdētāja Indra Rassone informējusi par Tukuma novada domes priekšsēdētāja Ērika Lukmana ideju «Piejūrai» savākt sadzīves atkritumus: “Viņa jautāja man, vai tehniski un praktiski to varam izdarīt. Teicu, ka varam, bet ar nosacījumu, ka būs jāņem kredīts, lai no esošā atkritumu apsaimniekotāja  pārpirktu konteinerus un automašīnas. Tad Indra teica, ka nevar pirkt neko lietotu, kas bija dīvaini, jo arī mazlietotus konteinerus var izmantot. To, vai šis uzstādījums nāca no domes vai no bankas, nevaru komentēt. Tad bija plāns pirkt jaunas mašīnas un konteinerus, taču uzreiz bija skaidrs, ka tad pirmie divi gadi būtu mīnusos – tā arī pateicu. Nākamais uzstādījums no Lukmaņa bija nepaaugstināt tarifu, savukārt, ja būtu zaudējumi, viņš bija solījis politisku atbalstu. To sapratām tā: ja būs mīnusi un būs nepieciešami finanšu līdzekļi, risinājums būtu kredītlīnija bankā, bet no pašvaldības – galvojums. Tā sākās projekta ieviešana, kurai bija Lukmana atbalsts – to visi var apliecināt. Man gan šķita dīvaini, jo tobrīd vēl strādāja SIA «Eco Baltia vide»…

– Jau 2013. gadā, kad SIA «Eco Baltia vide» sāka darbu un bija problēmas ar līgumiem, dome apsvēra iespēju uzticēt sadzīves atkritumu izvešanu «Piejūrai».

– Nezinu, vai jau tad tas tika izlemts, bet tikos arī ar domes izpilddirektoru Māri Rudaus-Rudovski un prasīju, kas zem šīs vēlmes slēpjas un vai tas ir kāda biznesa projekts. Māris teica, ka tā ir Lukmana ideja, un tai ir zaļā gaisma. Ja Māris gribētu, viņš to var apliecināt. Visās mazajās pašvaldībās ar lēmumu pieņemšanu gāja gludi, aizķeršanās bija Engures novadā.

– Un arī Talsos.

– Jā, jo Talsos bija mēru maiņa. To, kāpēc Engurē bija aizķeršanas, varu izprast tikai tagad, redzot, kas notiek.

– Un kas notiek?

– …

Jau no sākta gala bija skaidrs – nav mašīnu, nav konteineru

 A. Ruža:

– No 2018. gada 28. marta mums bija jāsāk strādāt. Konkursi bija izsludināti, taču tā kā tika iesviesta elektroniskā iepirkumu sistēma, radās aizķeršanās, jautājumi. Pirmais konkurss bija par tehnikas nomu, bet, veicot pārrunas ar ražotājiem, sapratām, ka tehniku ātrāk par septembri vai oktobri nedabūsim. Te jāņem vērā, ka neviens neražo gatavas atkritumu savākšanas mašīnas – mašīnas var piegādāt daudzi, bet atkritumu savākšanas iekārtas tiek ražotas konkrētam pasūtītājam, turklāt šī iekārta ir komplicēta, datorizēta un izmaksā aptuveni pusi no automašīnas cenas. Tāpēc izsludinājām iepirkumu lietotas tehnikas un konteineru nomai, par ko līgumu slēdzām ar SIA «Eco Baltia vide».

– Līgumu par piecu mašīnu nomu atradām, bet ne par konteineriem…

– Bija arī tāds līgums, jo konteineru mums nebija.

– Dome jau 2017. gadā pieņēma lēmumu nodot «Piejūrai» sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Kāpēc jau tad nesludinājāt iepirkumus tehnikai?

– Mēs ātrāk to nevarējām izdarīt, kamēr nebija politiskais lēmums.

– Bet politiskais lēmums tika pieņemts 2017. gada 30. maijā.

– Ar to brīdi arī sākām gatavot iepirkumus – veicām pārrunas ar banku, lai iegūtu finanšu līdzekļus; nevienu mirkli nesēdējām un negaidījām. Tobrīd saskārāmies ar vēl vienu problēmu – visiem novadiem līgums ar «Eco Baltia vide» beidzās 28. martā, bet Dundagas novadā – divas nedēļas ātrāk, līdz ar to ātrāk bija vajadzīgs transports. Kādā Liepājas uzņēmumā atradām lietotu automašīnu par 6000 eiro, ar ko strādāt Dundagā. Pēc divām nedēļām sākām nomāt mašīnas no SIA «Eco Baltia vide» pēc principa – mēs braucam, lejam degvielu, maksājam nomu, bet viņi remontē.

– Mēnesī tas «Piejūrai» izmaksāja 14 000 eiro (bez PVN) – par katru no piecām vienībām mēnesī maksājāt 2900 eiro.

– Jā.

Plašāk intervija lasāma, kā arī ar Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētāja Ērika Lukmana komentāru var iepazīties otrdienas, 26. martā, laikrakstā ŠEIT=>