Ieejot «Jaunkalnos», kur atrodas ne tikai aptieka, bet arī daktera Puzaka privātprakse, Cines kundzi satikām viņu darba vietā, kārtojot papīrus un ievadot informāciju datorā. Kaut arī darba esot daudz, feldšerīte bija gatava nelielai sarunai.

Pirmais, ko jautājām, kādēļ tieši šobrīd izdomājusi beigt darbu Jaunpilī, vai tas tādēļ, ka arī dakteris it pensijā? I. Cine atbildēja, ka par iešanu prom no darba domājusi jau labu laiku, jo jau desmit gadi pagājuši kopš oficiāli iesoļojusi pensijas vecumā. Arī pašas veselība sākusi streikot, jo visu laiku neesot bijis laika domāt par sevi. ”Visu 49 darba gadu laikā, šķiet, ka slimības lapu ņēmu tikai tad, kad dzima bērni, un tad jau arī jāatgriežas darbā bija tad, kad bērnam palika vien pusotrs mēnesis,” tā I. Cine. Jā, izaudzināti divi bērni un nu jau esot bagāta vecmāmiņa ar sešiem mazbērniem.
”Mēs ar dakteri Andri Puzaku un reģistratorīti Skaidrīti ilgus gadus esam bijusi ļoti laba komanda,” tā I. Cine. Lai gan abi ar dakteri aizejot no darba, reģistratore palikšot, lai palīdzētu jaunajiem doktorāta darbiniekiem iepazīt darbu un cilvēkus Jaunpilī.

Nav zobu tehniķe, ir feldšere

Ir dzirdēti dažādi varianti par to, kā cilvēks izvēlas kļūt par mediķi. Vienam tā ir dzimtas profesija, citam aicinājums un sens sapnis. Par to, kā profesiju izvēlējusies Jaunpils ilggadējā feldšerīte, viņa stāsta: “Ģimenē neviena ārsta man nav bijis, arī neviens no abiem brāļiem nav izvēlējies šo ceļu. Tas laikam bijis mans aicinājums… Pati esmu iedzimtā – viesatniece. Savulaik pabeidzu Krišjāņa Barona pamatskolu, pēc tam Irlavas vidusskolu.” Tālāk ceļš vedis uz 1. medicīnas skolu, kur vēlējusies mācīties par zobu tehniķi. Bet 1966. gadā bijis tā: lai iestātos skolā, turklāt zobu tehniķu kursā, kā obligāta prasība bijusi iepriekšēja divu gadu prakse sanitāra darbā. Nu, varbūt ka ne obligāta, bet tiem, kam tāda bijusi, – tiem bijusi priekšroka.

Plašāk ar sarunu var iepazīties otrdienas, 4. februāra, laikrakstā ŠEIT=>