Kāpēc pie bijušās slimnīcas ar domes tehniku ved malku? Par cik to iepērk? Zinu, ka tagadējais pašvaldības darbinieks un domes deputāts Dainis Rozenfelds ir arī privātīpašuma – slimnīcas ēkas – pārvaldnieks, kas šos darbus organizē. Vai darbības ar malku īsti saskan ar viņa pēdējos gados piekopto darbību – pildīt pašvaldības mantas sargsuņa amatu? Jā, zinu, zarus komunālie dedzina, bet kāpēc tos nešķeldo?

Un vēl – tomēr ļoti gribas zināt, cik likumīga ir dzīvošanas kārtība Ģimeņu namā? Piemēram, vai šī nama iedzīvotājiem ir īres līgumi, kas tajos paredzēts un kādus komunālos maksājumus īrnieki veic? – šādus lasītāja jautājumus redakcijā uzklausījām pagājušajā nedēļā.

Kas tad tā par malku?!

Lai rastu atbildes, vispirms devāmies lūkot, kas tad pie bijušās slimnīcas ēkas jeb Kandavas ģimeņu nama notiek.

Pie malkas nojumes un zem tās sakrauti zari, kas savākti, pilsētas teritorijā kokus apzāģējot. Turpat blakus kvēlo ugunskurs, bet nostāk no tā stāv cirvis un pašmeistaroti stumjamie ratiņi ar dažām brangākām zaru un sauskaltušo koku pagalēm. Pamanījusi mūs, ugunskura pieskatītāja skaidroja, ka tā te notiek – atvestie zari tiek smalcināti un dedzināti ugunskurā, bet resnākie, kas noderīgi kurināšanai, ugunskurā gluži netiek mesti, bet tiks izmantoti ēkas apkurei. Vaicāta par to, kā šī malka iegādāta, sieviete ataska: "Kas tad tā par malku – tie tik zari!"

Bijušās slimnīcas ēkā biroja telpas iekārtotas arī jaunizveidotajam pašvaldības uzņēmumam «Kandavas namsaimnieks», kuru vada D. Rozenfelds, tāpēc mums adresētos lasītāju jautājumus uzdevām viņam. Lūk, ko viņš paskaidroja;

– Zarus pilsētas centrā taču nededzināsim un šeit, pie bijušās slimnīcas ēkas, mūsu skatījumā ir atbilstoša vieta, kur to darīt. Tehnika, ar kuru zarus šurp transportējam, nav domes, bet «Kandavas namsaimnieka» transports. Ja kāds domā, ka tā, ko vedam, ir malka, lai atnāk paskatīties – tie ir zari. Jā, protams, šodien jābūt taupīgiem, tāpēc vieglu roku visus atvestos zarus pēc kārtas uzreiz ugunskurā nemetam, bet resnākos zaru galus sagarinām un saskaldām, jo tepat, ēkas pirmajā stāvā, ir arī mūsu biroja telpas. Šos sprunguļus un dažus nozāģētos sauskaltušos zarus par malku uzskatīt būtu smieklīgi. Varēja jau zarus vest arī pie kādas pilsētas katlumājas, bet, tā kā šeit ir ugunskura dedzināšanai piemērota vieta un laukums, kur zarus sakraut un pamazām sadedzināt, nolēmām to darīt tepat. Nākotnē, kad būsim atjaunojuši malkas dārzu pie Štempeļmuižas, šādas zaru dedzināšanas un malkas sastrādāšanu veiksim tur.

Par īri nemaksā…

D. Rozenfelds turpina par Ģimeņu nama apsaimniekošanu:

– Kopš februāra, kad stājos šajā amatā, pilnvara, kas bija noslēgta starp mani un bijušās slimnīcas ēkas īpašnieku Jāni Lielkalnu, par Zīļu ielas nama pārvaldīšanu, ir anulēta. No 1. aprīļa Ģimeņu nama apsaimniekošanas funkcijas veic SIA «Kandavas namsaimnieks». Ēkas īpašnieks J. Lielkalns ar īrniekiem ir noslēdzis dzīvojamo telpu īres līgumu uz vienu gadu. Tā kā saimnieks ir gandarīts par to, ka slimnīcas ēka tomēr ir apdzīvota, no īrniekiem maksa par apdzīvojamo platību netiek iekasēta. Tas paredzēts arī līgumā. Arī mums, kā uzņēmumam, atbilstoši likumam noteikta simboliska nomas maksa. Īrniekiem jāmaksā par ūdeni, kanalizāciju, atkritumiem, elektrību, apkuri un sīkiem remontiem. Tā kā īrnieki izmanto koplietošanas telpas un katram sava elektrības skaitītāja nav, nosakot kopējos maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un elektrību, tiek ņemts vērā, cik liela ir ģimene, kādas elektroierīces pielieto un tamlīdzīgi. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem īrniekiem tiek aprēķināta pēc izīrētāja veiktiem aprēķiniem. Piemēra pēc 1 istabas dzīvoklis izmaksā vidēji ap Ls 20 līdz 25 mēnesī. Līgumā iestrādātas gan īrnieku, gan izīrētāja tiesības un pienākumi, gan norēķinu kārtība, gan līguma slēdzēju pušu atbildība un garantijas.

Kur zarus lika līdz šim?

Sazinoties ar SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» vadītāju Antru Alksni, uzzinājām, ka iepriekšējos gados, apzāģējot pilsētā kokus, komunālā uzņēmuma strādnieki tos sagarināja un izmantoja savas katlumājas vajadzībām, vai arī nogādāja līdz pašvaldības katlumājām. To apliecināja arī uzņēmējs Viktors Barkāns, apkures pakalpojumu sniedzējs, bilstot, ka šādu zaru jau ir ļoti maz un tikai pavasarī. Jautāts par zaru šķeldošanas iespējām, V. Barkāns sacīja, ka firma, kas veic šķeldošanu, šo pakalpojumu veic lielos apjomos, kā piemēram, mežos pie cirsmām. Zari, kas, pilsētu pavasarī pošot, izzāģēti, ir pavisam niecīgs daudzums, tādēļ tos sastrādā pašu strādnieki vai kurinātāji.